Daži no dārzeņiem ar ilgāku veģetācijas periodu jāsēj jau februārī

Vēl mazliet un pirmais pavasara mēnesis jau klāt. Čaklākie dārzkopji, gaidot aktīvo darbu sezonu, jau sāk dēstu audzēšanu.

Nepārsteigties, bet arī nenokavēt

Dēstu audzēšanu vajadzētu sākt ar paprikas sēklu sēšanu, arī baklažānu, tomātu. Lai izaugtu līdz gatavībai tikt stādītiem siltumnīcā, paprikas dēstiem nepieciešams pusotrs, divi mēneši. Audzējot papriku, siltumnīcā gaisa temperatūra jānodrošina apmēram no +19 līdz +26 grādiem, kas iespējams, sākot no aptuveni maija, skaidro dārzeņu audzētāja Mārīte Gailīte.

Paprikai nepieciešams arī daudz kvalitatīvas dienasgaismas – ap 10, 12 stundām stādu augšanas periodā. Jo agrāk papriku iesēj, jo ilgāk dēsti aug, pāragri pacenšoties, ir riski, ka tie būs vārgi, izstīdzējuši tieši gaismas trūkuma dēļ. Tiem, kas apkurināmā siltumnīcā gribēs steigties ar paprikas audzēšanu, dēstu steidzināšanai var noderēt īpašās augu lampas.

Tagad var jau sēt arī asos piparus, kuri parasti uzdīgst 14 dienu laikā, bet pēc 65 dienām jau var doties uz dārza augsni. Vai arī baklažānus, kuri arī uzdīgs ne ātrāk kā pēc 10 dienām un pēc aptuveni 70 dienām būs stādāmi augsnē. Marta sākumā sētus baklažānus izstādot neapsildāmās siltumnīcās maija vidū, agro šķirņu augļi ienākas jau jūlijā. Kas attiecas uz tomātiem, tad pirmās vajadzētu sākt sēt agrās šķirnes ar garu veģetācijas laiku, kas ilgāks par 100 dienām.

Gurķu, ķirbju, meloņu, arbūzu un vēl citu augu stādus, kuri izaug īsākā laikā vai ir gatavi doties uz dobēm un siltumnīcām agrāk, jāsāk diedzēt vēlāk pavasarī.

Pareizais substrāts un sēšana

Ķeroties klāt sēšanas darbiem, sākotnēji jāparūpējas par substrāta piepildīšanu sēšanai paredzētajos podiņos vai kasetēs. Katru sēkliņu atsevišķi sējot podiņos vai kasetēs, nav nepieciešama piķēšana. Jāizvēlas stādu audzēšanai, sēšanai un piķēšanai piemērots substrāts, kas bagātināts ar barības vielām un mikroelementiem, jo paprikai patīk auglīga augsne.

Lai izvairītos no nevajadzīgas ķīmijas, meklējiet tādu augsni, kas piemērota arī lietošanai bioloģiskajās saimniecībās.

Substrātu iepildiet podiņos, to nedaudz pieblīvējot, lai tajā neveidotos gaisa dobumi, kas dīgstu augšanas laikā traucēs ūdens piekļūšanu saknēm. Ja substrāts būs pārāk irdens, laistot tas nosēdīsies un nenosegs sēklas.

Substrātam ir jābūt mitram, bet ne slapjam, jo pārlieku liels mitrums rada gaisa trūkumu un sēklas var sākt pelēt.

Gatavi piķēšanai

Sēklas pa vienai liek podiņā un pārber ar substrātu. Optimālais dziļums ir pieckāršs sēklas lielums. Piemēram, divus milimetrus lielas sēklas jāsēj dziļumā līdz vienam centimetram. Pēc sēšanas sēklas aplaistiet – labāk to darīt ar pulverizatoru – un pārsedziet ar plēvi. Regulāri jārūpējas par augsnes mitrumu un siltumu. Pēc sadīgšanas plēve jānoņem un jāraugās, lai dēstiem pietiek gaismas.

Bet, kad dīgļlapas pilnīgi atvērušās, sējeņus pārpiķē 10– 12 cm podiņos mazliet dziļāk, nekā tie ir auguši iepriekš. Nevajag kavēties, tas jāpaveic pēc iespējas ātrāk, kamēr sakne vēl ir līdzīga mietsaknei un nav sākusi zaroties. Stādīšanai siltumnīcā vai ārā ir gatavi tie dēsti, kam izveidojušās piecas vai sešas īstās lapas.

Protams, jāseko līdzi, kādi ir augšanas apstākļi, vai ir gana daudz gaismas, mitruma, arī vietas. Ļoti svarīgi, lai dēsti neizstīdz. Ja gaismas avots ir logs, visiem stādiņiem gribas pa to «skatīties», tāpēc, lai dēsti veidotos simetriski, podiņi, kuros tie aug, ik pa laikam jāpagroza.

Dēstu audzēšanu vajadzētu sākt ar paprikas sēklu sēšanu, arī baklažānu, tomātu. Gurķu, ķirbju, meloņu, arbūzu un vēl citu augu stādus, kuri izaug īsākā laikā vai ir gatavi doties uz dobēm un siltumnīcām agrāk, jāsāk diedzēt vēlāk pavasarī.