Pēc finansiāli sarežģītām sezonām saimniecības rūpīgi vērtē nākamās sējas izdevumus, un daudzi lauksaimnieki izvēlas izmantot pašu sagatavotu sēklu. Ja ir piemērotas iekārtas un pieredze, tā var šķist pamatota izvēle, lai samazinātu sākotnējos izdevumus, taču pēc graudu izskata vien nevar droši spriest par sēklu dīgtspēju, tīrību un to, vai sagatavotajā materiālā nav nevēlamu piemaisījumu. Sertificētam sēklas materiālam dīgtspēja, tīrība un šķirnes atbilstība ir pārbaudīta un dokumentēta, tāpēc lauksaimnieki jau pirms sējas zina, kādas kvalitātes sēklu iesēs, kādas šķirnes īpašības sagaidāms, kādi ir piemēroti sējas termiņi, slimību ieņēmība, ziemotspēja, veldres noturība, nogatavošanās laiks u. c. Latvijā pakāpeniski pieaug izpratne par sertificēta sēklas materiāla nozīmi – arvien vairāk saimniecību to vērtē nevis kā papildu izmaksas, bet gan kā iespēju mazināt riskus un iegūt lielāku prognozējamību jau sējas sākumā.

Iegādes cena ir tikai daļa no kopējām izmaksām

Pēc nozares aplēsēm, Latvijā sertificēta sēkla veido tikai aptuveni 10–13 % no sēklu tirgus, Lietuvā – ap 30 %, Igaunijā – ap 40 %. Daudzas saimniecības ir ieguldījušas tīrīšanas un šķirošanas iekārtās, tāpēc pašu audzētās sēklas izmaksas rodas pakāpeniski, to sagatavojot un pārbaudot, savukārt par sertificētu sēklu jāsamaksā pirms sējas un tās cena ir uzreiz redzama. Ja dīgtspēja izrādās zemāka, uz hektāru jāizsēj vairāk sēklas un piemaisījumi vēlāk var prasīt papildu darbu laukā. Abus variantus var salīdzināt tikai pēc tam, kad saskaitītas sagatavošanas izmaksas un iespējamie izdevumi pēc sējas. Tāpēc korekti salīdzināt gan sēklas cenu par tonnu, gan faktiskās izmaksas uz hektāru un riskus, ko katra izvēle rada.

Sertificējot pārbauda lauku un sagatavoto sēklu

Laboratorijā nosaka sēklu dīgtspēju, tīrību un 1000 sēklu masu – sertificētu kviešu sēklu dīgtspējai jābūt vismaz 85 %, tīrībai – vismaz 98 %, citu augu sēklu piemaisījumi pieļaujami līdz 14 gb uz 1 kg sēklas, nepieļaujot vējauzas klātbūtni. Lauksaimniekiem šie rādītāji ir svarīgi, lai aprēķinātu un iesētu optimālo sēklu daudzumu. Lai nonāktu līdz sēklu sertifikācijai, Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) aprobē visus sēklu laukus. Pēc sēklu novākšanas, pirmapstrādes un tīrīšanas sēklas sadala partijās pa 30 t, no kurām VAAD ņem paraugus laboratoriskajām analīzēm. “Linas Agro” iekšējās kvalitātes prasības sagatavotai sēklai ir stingrākas nekā valstī noteiktās prasības – tiek veiktas papildu sēklu lauku inspekcijas, vairākkārtējas analīzes, pirms sēklu lauki un sēklas tiek nodotas sertifikācijai VAAD.

Nezāļu sēklas var radīt papildu darbu vairākās sezonās

Šobrīd Latvijas Sēklaudzētēju asociācija strādā pie normatīvo aktu grozījumiem, lai sertificētas sēklas nedrīkstētu saturēt arī grūti un dārgi ierobežojamo nezāļu sēklas, piemēram, lāčauzas, neauglīgās jumtauzas vai peļastīšu lapsastes. Ja sējas materiālā ir grūti ierobežojamu nezāļu sēklas, tās nonāk visā laukā. Kad partija iesēta, piemaisījumus vairs nevar atdalīt, tāpēc nezāles jāierobežo jau laukā, un papildu darbs var būt vajadzīgs arī nākamajās sezonās. Šādi piemaisījumi var būt minētās vējauzas, lāčauzas, peļastīšu lapsastes, neauglīgās jumtauzas – graudaugu laukos sastopamas, grūti un dārgi ierobežojamas nezāles. Sertificētu kviešu sēklu 1000 gramu paraugā nav pieļaujama neviena vējauzas sēkla, lai šo nezāli neizplatītu kopā ar sējamo materiālu. Arī saimniecībā izaudzētu sēklu var un rekomendējams pārbaudīt laboratorijā, kamēr partiju vēl iespējams iztīrīt vai no tās atteikties. Mūsdienās sēklu ražošanā mēs spējam izsekot partijai no sēklaudzēšanas lauka līdz maisam, kas nonāk saimniecībā. Arī jaunais ES regulējuma virziens paredz vairāk digitālo risinājumu, tostarp digitālas etiķetes un modernākas šķirnes identitātes pārbaudes metodes. Sertificētas sēklas izmantošana saimniecībās samazina riskus, kurus lauksaimnieks var kontrolēt. 

Augsts ražas potenciāls vēl nepadara šķirni piemērotu konkrētai saimniecībai

Viena un tā pati šķirne Liepājas pusē, Zemgalē un Alūksnes apkārtnē var sniegt atšķirīgus rezultātus, jo ziemas apstākļi un labības augšanas laiks dažādos reģionos atšķiras. Tāpēc jāvērtē, vai šķirne konkrētajā vietā spēs pārziemot un nogatavoties termiņā, kas piemērots lauksaimniekam. Ne vienmēr šķirne ar augstāko ražas potenciālu būs ekonomiski izdevīgākā konkrētajā saimniecībā. Mērķis ir stabils rezultāts ilgtermiņā, nevis tikai viena laba sezona. Izvēloties šķirni, jāņem vērā saimniecības ražas novākšanas jaudas un tas, cik labi šķirne saglabā kvalitātes rādītājus pēc nogatavošanās, lai izvairītos no riskiem, ka labība visos laukos nogatavojas vienlaikus vai visa raža jānovāc ļoti īsā laikā, lai nezaudētu kvalitāti. Izvēloties šķirnes, kas nogatavojas atšķirīgos laikos, laukus var nokult pakāpeniski un mazināt šos riskus. Svarīgi atcerēties, ka piemērotākais sēklu risinājums nebeidzas ar sertifikātu – ir nepieciešams izvēlēties konkrētajai saimniecībai piemērotu šķirni, ņemot vērā reģionu, augsni, sējas laiku, priekšaugu, audzēšanas tehnoloģijas un saimniecības ražas novākšanas jaudas. 

Autoratlīdzības palīdz finansēt darbu pie jaunām šķirnēm

Lai lauksaimniekiem būtu pieejamas arvien labāk konkrētajiem audzēšanas apstākļiem piemērotas šķirnes, būtisks ir nepārtraukts selekcionāru darbs, kura finansēšanā nozīmīga loma ir autoratlīdzībām. Autoratlīdzība ir maksa par aizsargātas šķirnes izmantošanu un investīcija nākotnei jaunu šķirņu radīšanai. No autoratlīdzībām selekcionāri sedz daļu sava darba izmaksu, jo pie jaunas šķirnes jāstrādā pat 10 gadus. Gan selekcionāri, gan šķirņu pārstāvji katru šķirni izmēģina dažādos apstākļos un valstīs, jo vienas sezonas vai reģiona rezultāti nebūt neparāda, vai tā arī turpmāk labi pārziemos un ir piemērota reģionam. Selekcionāriem jauno šķirņu izveidē ir jāredz jau nākotnes problēmu un izaicinājumu risinājumi, piemērotība nākotnes apstākļiem – mainīgie klimatiskie apstākļi, sausums, karstums, slimību rezistence, ražas iznese pret mazāk lietotiem mēslošanas līdzekļiem, nezaudējot ziemcietību, kvalitāti un ražu.

Neatkarīgi no tā, vai saimniecība sēklu iegādājas vai sagatavo pati, tai jāpārbauda konkrētā partija un jāizvēlas saviem laukiem piemērots sēklas materiāls. Zemāka sākotnējā cena vēl neparāda, cik šī izvēle izmaksās vēlāk, ja būs vajadzīgs lielāks sēklas daudzums vai papildu darbi laukā vai ražas samazinājums. Partija jāpārbauda pirms sējas, kamēr vēl iespējams izvēlēties citu sēklu. Mēs nevaram kontrolēt laikapstākļus, ražas un izejvielu cenas, toties varam kontrolēt to, ko iesējam.