Noslēdzies 2022. gadā uzsāktais LLKC ierīkotais demonstrējums “Augu barības vielu izmantošanas efektivitātes palielināšana ziemājos” divos dažādos Latvijas reģionos: Alūksnes novada Mālupes pagasta z/s “Kadiķi M. A.” un Jelgavas novada Platones pagasta M. Katamadzes saimniecībā. Demonstrējums ierīkots sadarbībā ar Latvijas Zemnieku federāciju un AREI.

Saimniecībās ziemas kviešu sējumā pielietoti mēslošanas līdzekļi trijos variantos. Demonstrējuma varianti izvēlēti, lai novērtētu pamatmēslojuma atšķirīga lietošanas laika un devas efektivitāti, tā ietekmi uz augu pārziemošanu, graudu ražu un kvalitāti:

• līdzšinējais standarta paņēmiens – balstoties uz saimnieka līdzšinējo pieredzi/kompleksa mēslošanas līdzekļa lietošana rudenī – kontroles variants;
• kompleksa mēslošanas līdzekļa lietošana pavasarī pēc mēslošanas plāna, kas sastādīts, pamatojoties uz augšņu agroķīmisko izpēti;
• kompleksa mēslošanas līdzekļa lietošana rudenī un pavasarī pēc mēslošanas plāna, kas sastādīts, pamatojoties uz augšņu agroķīmisko izpēti.

Abās saimniecībās ziemas kviešu sējumā laikā no 2022. līdz  2025. gadam veikta mēslošanas līdzekļu lietošana atbilstoši variantiem (1. tabula).

1.tabula Mēslošanas līdzekļu salīdzinājuma varianti z/s “Kadiķi M. A.” un M. Katamadzes saimniecībā, 2022.–2025. g.

* M. Katamadzes saimniecība

Alūksnes novada z/s “Kadiķi M. A.”

Demonstrējums ierīkots smilšmāla augsnē ar vidēju fosfora un kālija saturu, priekšaugs ziemas rapsis. Trijos gados pielietota bezaršanas augsnes apstrāde, lauks pirms sējas kaļķots un nodiskots. Augu aizsardzības līdzekļi izmantoti atbilstoši nepieciešamībai.

Pirmajā gadā 10.09.2022. iesēti ziemas kvieši ‘Achim’. Rudens bija silts, augi labi saceroja un attīstījās, bet ziemā biezais, līdz 40 cm, sniega slānis neļāva augsnei sasalt, kas negatīvi  ietekmēja ziemas kviešu pārziemošanu. Aprīļa sākumā ziemas kviešiem atjaunojās veģetācija, pēc N papildmēslojuma konstatēts, ka pārziemojošo augu skaits uz m² tomēr ir zem kritiska sliekšņa, tāpēc 23.04.2023. lauks pārsēts ar tiešās sējas sējmašīnu Vaderstadt Spirit600 S ar vasaras kviešiem ‘KWS Akvilon’. Salīdzinot mēslojuma variantus, vasaras kviešiem augstāko ražu 5,24 t/ha parādīja variants ar dalīto pamatmēslojuma devu, salīdzinot ar kontroli, iegūstot ražas pieaugumu par 0,41 t/ha un ekonomisko efektivitāti (bruto segums 2) augstāku par 99,37 eiro/ha.

2023. un 2024. gadā, ņemot vēra šķirnes ziemcietību, tika izvelēta šķirne ‘Skagen’. 2023.–2024. gada ziema bija līdzīga iepriekšējai – nelabvēlīga, pavasarī augu skaits visos variantos samazinājies uz pusi. Savukārt 2024.–2025. gadā ziemas kvieši ļoti labi saceroja un pārziemoja 100%, bet lielais nokrišņu daudzums pavasarī un vasarā ar zemām gaisa temperatūrām aizkavēja augu attīstību, kas negatīvi ietekmēja ražu un tās  kvalitāti.

Salīdzinot variantus un nosakot graudu ražu un kvalitāti, var secināt, ka pa gadiem tā atšķiras, un to būtiski ietekmē katra gada atšķirīgie laika apstākļi.

2024. gada augstāko ražu 4,55 t/ha ieguva, pamatmēslojumu lietojot dalītās devās gan rudenī, gan pavasarī, bet 2025. gadā augstākā raža 5,04 t/ha tika sasniegta kontroles variantā ar pamatmēslojumu rudenī. Pamatmēslojumu dodot tikai pavasarī, ražas pieaugums netika konstatēts, ekonomiskie aprēķini apstiprina, ka šim variantam ir zemākā ekonomiskā efektivitāte.

Vidēji divu gadu ziemas kviešu ražas datu analīze parādīja, ka dalītais pamatmēslojums rudenī un pavasarī, salīdzinot ar pamatmēslojumu tikai rudenī, nenozīmīgi samazina ražu, bet pa gadiem var atšķirties. Pamatmēslojumam ar pilnu devu tikai pavasarī ir zemākā ekonomiskā efektivitāte.

Nosakot mainīgās izmaksas katram variantam un ieņēmumus, tika aprēķināts bruto segums 2. Konstatēts, ka maksimālo peļņu pēc 2 gadu datiem var iegūt kontroles variantā – 168 eiro/ha, bet pamatmēslojums tikai pavasarī nes zaudējumus – 47 eiro/ha.

1. attēls. Ziemas kviešu bruto segums 2, eiro/ha, un ziemas kviešu graudu raža, t/ha, z/s “Kadiķi M. A.” 2023.–2025. g.

Atziņas: Demonstrējuma rezultāti paradīja, ka, lai sasniegtu maksimālu ražu, pamatmēslojumu nepieciešams lietot rudenī, kā arī netika konstatētas būtiskas atšķirības variantam, kur dalītas devas tika lietotas gan rudenī, gan pavasarī. Ekonomiskie aprēķini apstiprina, ka šie varianti ir ekonomiski visizdevīgākie. Katra varianta efektivitāti ietekmē arī konkrētā gada agroklimatiskie apstākļi un šķirnes ziemcietība.

Jelgavas novada M. Katamadzes saimniecība

Demonstrējums ierīkots smilšmāla augsnē ar vidēju fosfora un kālija saturu. Pirms sējas veikta augsnes aršana, lauks nošļūkts un kompaktēts. Augu aizsardzības līdzekļi izmantoti atbilstoši nepieciešamībai. Demonstrējumā izmantotie mēslošanas līdzekļi, lietošanas laiks un deva atspoguļoti 1. tabulā.

2022./2023. g. sezonā augu attīstību būtiski ietekmēja aukstums, salnas un sausums. Variantā, kur bija augstāks N mēslojums pavasarī, tas veicināja augu cerošanu un produktīvo stiebru skaita pieaugumu. Savukārt augstāko ražu 7,28 t/ha un ekonomisko efektivitāti šī gada apstākļos nodrošināja pamatmēslojuma lietošana rudenī.

2023./2024. g. augi pārziemoja labi (8 balles visos variantos). Veģetācija atjaunojās marta vidū, bet pavasaris bija sauss un silts, savukārt jūlijā bija ekstremāli augsts nokrišņu daudzums. Mēslojums šī gada apstākļos nodrošināja augstu ražu, bet nenodrošināja pārtikas kvalitātes graudus. Otro sezonu augstāko ražu (8,92 t/ha) un ekonomisko efektivitāti 2024. gada apstākļos nodrošināja pamatmēslojuma lietošana rudenī.

2024. g. siltais rudens nodrošināja labu augu cerošanu, bet 2025. g. pavasaris bija vēss un mitrs, līdz ar to augi pastiprināti saceroja. Lai novērtētu slāpekļa mēslojuma nepieciešamību, tika veikta hlorofila satura noteikšana, izmantojot N-testeri laikā no AS30–45. Konstatēts, ka N nepieciešamība ir ļoti cieši saistīta ar meteoroloģiskajiem apstākļiem. Periodā, kad bija auksts – maija pirmās dekādes beigās – bija novērojams N trūkums augos, bet, kad paaugstinājās gaisa temperatūra un bija nokrišņi, augi sāka izmantot N mēslojumu un uzrādīja nodrošinājumu virs 700 punktiem (22. maijā) visos variantos. Augstāko bruto segumu uzrādīja 2. variants – pamatmēslojums dots pavasarī – 662 eiro/ha, kur tika iegūta augstākā raža 7,77 t/ha un pārtikas prasībām atbilstoša kvalitāte, kas deva lielākus ieņēmumus, salīdzinot ar pārējiem variantiem.

Vidēji trīs gados augstāko ražu  7,89 t/ha ieguva variantā, kur pamatmēslojums tika dots rudenī, bet augstāko ekonomisko efektivitāti (661 eiro/ha) uzrādīja variants, kur pamatmēslojums tika dots pavasarī.

2.attēls. Ziemas kviešu bruto segums 2, eiro/ha, un ziemas kviešu graudu raža, t/ha, M. Katamadzes saimniecībā 2023. –2025. g.

Atziņas: Augu attīstību būtiski ietekmēja katra gada veģetācijas sezonas klimatiskie apstākļi. Slāpekļa (N) nepieciešamība ir ļoti cieši saistīta ar meteoroloģiskajiem apstākļiem. N testeris palīdz pieņemt lēmumu, balstoties uz meteoroloģiskajiem apstākļiem un mēslojuma saturošām formām. Augstāko ražu vidēji trīs gados nodrošināja pamatmēslojuma lietošana rudenī, bet ekonomisko efektivitāti – pamatmēslojuma lietošana pavasarī, kur augstākus ieņēmumus deva pārtikas kvalitāte graudiem.