, .
partlycloudy_night 23.9℃
Vārda dienu svin: Ausma, Inguna, Ingūna, Inguns, Ausmis

Rīga – liepu medus citadele

LETA , 17-01-2022
Rīga – liepu medus citadele

Pēdējos gados galvaspilsētā attīstījusies urbānā biškopība

Ja mēs uz Latviju raudzītos no bites skatpunkta, tad nāktos atzīt – Rīga ir īsts liepziedu epicentrs. Par laimi, to zina arī biškopji, un tādēļ īpaši liepu ziedēšanas laikā bišu saimes uz galvaspilsētu tiek vestas kuplā skaitā jau gadu desmitiem.

Tikai pēdējos gados šīs aktivitātes ieguvušas lielāku publicitāti jau kā urbānā biškopība.

Līdz ar mūsdienīgo un aktuālo zaļo domāšanu, kas pelnīti izceļ bites kā apputeksnētājas lomu visas planētas dzīvības procesu pastāvēšanā, čaklās medus vācējas aizvien vairāk tiek ievērotas arī pilsētvidē. Ar bitēm vēlas draudzēties daudzi – tām savas durvis ver gan viesnīcas un lielveikali, gan teātri un pašvaldību institūcijas. Bišu stropiem tiek atvēlēta vieta uz sabiedrisko ēku jumtiem, bet to aprūpēšana – uzticēta profesionāliem biteniekiem.

"Rīgā ievāktais medus ir ļoti kvalitatīvs," par savu pieredzi stāsta biškopis Uģis Mālnieks. "Varbūt apjomi ir mazāki, tomēr garša un kvalitāte – lieliska, ko apliecina arī konkursu rezultāti." Viņa bites Rīgā jau vairākus gadus mājo uz Rīgas rātsnama terases, Dailes teātra jumta un citviet.

"Urbānā biškopība – tas ir tāds moderns vārds, kas labi izklausās," vērtē Uģis Mālnieks. "Patiesībā biškopība neiedalās urbānajā un neurbānajā, jo tas, kā tu dravo mežā un pilsētā, ne ar ko neatšķiras: gan bites, gan dravošanas metodes ir tās pašas."

Pilsēta ar miljoniem bišu

Kā pozitīvo iezīmi biškopībai Rīgā, kas ir Uģa Mālnieka bāzes vieta, viņš uzsver iespēju dravniecību sasaistīt ar dažādām radošām aktivitātēm, tostarp – tādām, kas izglīto sabiedrību.

"Citādi – dravošana uz jumta, kur pilsētas apstākļos nereti tiek izvietoti stropi, ir samērā nejēdzīga," skaidro Mālnieks. "Daudz ērtāk dravot ir uz zemes.

Tieši tādēļ uz jumtiem lielākoties tiek izvietots salīdzinoši neliels skaits stropu.

Tāpat arī jāraugās, vai uz jumta ir piemēroti apstākļi bišu ziemošanai. Piemēram, uz Rīgas rātsnama jumta manas bites paliek arī pa ziemu, taču no Dailes teātra jumta ziemas laikā es tās pārvietoju, lai, sākoties jaunajai sezonai, nogādātu atkal atpakaļ." Bitenieks arī piebilst, ka urbānā biškopība nebūt nenozīmē tieši stropu izvietošanu uz ēku jumtiem. Ja tiek ievērotas Civillikumā noteiktās prasības, bites arī pilsētās var turēt zemes līmenī.

Viņš ir izrēķinājis, ka aktīvajā sezonā Rīgā zum līdz pat 1000 bišu saimēm, un, dodoties savās ikdienas gaitās, rīdzinieki jau tagad sadzīvo ar desmitiem miljonu bišu. "Bites nav agresīvas.

Domāju, ka tām ir kāds ģenētiskais vai dievišķais kods neuzbrukt, jo bite iedzeļot mirst," tā Uģis Mālnieks.

"Tomēr tās ir gatavas aizstāvēt savu māju, kas ir saprotami. Profesionāļi, zinot bišu uzvedību un ievērojot likumā noteiktās distances, pratīs stropus izvietot tā, ka bites un cilvēki var mierīgi dzīvot līdzās.

Līdz ar to, es esmu pārliecināts, ka Rīgā ir pietiekami vietas vēl papildu bišu stropiem."

Sacenšas par gardāko Rīgas medu

Viens no pirmajiem jumtiem, kas Rīgā izmitinājis bites un par ko ticis ziņots publiski, pieder viesnīcai "Radisson Blu Elizabete Hotel". 2016. gadā uz viesnīcas jumta izvietotās 12 bišu saimes savākušas 30 kilogramu medus. Kādēļ draudzība ar bitēm netika turpināta, no viesnīcas uzzināt neizdevās. "Diemžēl viesnīcā vairs nestrādā neviens darbinieks, kurš tolaik bija atbildīgs par šo projektu," ziņo "Radisson Blu" mārketinga koordinatore Sintija Jirgensone.

Pēdējos gados tomēr ir aizvien vairāk tādu institūciju, kuru draudzība ar bitēm ir ilglaicīga. Piemēram, uz Rīgas Latviešu biedrības (RLB) nama jumta bites ir mājojušas trīs gadus – 2018., 2019. un 2020. gadā.

"Bites tika izvietotas uz Vērmanes dārza liepu ziedēšanas laiku – jūlijā," stāsta projekta sadarbības partnere, NVO juriste Marija Heislere-Celma. "Pirmajā gadā bites palika līdz pat augusta beigām un medus tika ievākts divreiz – pēc liepu noziedēšanas un augusta beigās – pirmais medus bija gaišs – īsts monoflors liepziedu medus, otrs – tumšs – tas saturēja arī liepu lapu izsvīdumu un garšoja pēc karameles." RLB jumta bišu projekts neaprobežojās tikai ar stropu izvietošanu, bet iekļāva sevī arī citas aktivitātes, tostarp – sacensības starp projekta sadarbības partneriem. Pirmajā gadā: starp kaimiņiem RLB, Latvijas Universitāti un Latvijas Mūzikas akadēmiju, bet 2020. gadā – starp RLB, Latvijas Biškopības biedrību un Latvijas Dabas fondu.

Notika stropu atvēršanas svētki, degustācija, konkurss par gardāko medu un čaklāko saimi. Ik gadu tika veiktas medus analīzes, lai noskaidrotu ziedputekšņu sastāvu un medus kvalitāti. Ikreiz analīzes parādīja, ka medus ir tīrs un monoflors liepziedu medus.

2018. un 2019. gadā uz RLB jumta bites mājoja trīs stropos un pirmajā gadā ievāca 58 kg, bet otrajā – 65 kg medus.

2020. gadā tika izvietoti 20 stropi un savākti 560 kg medus. "Medus tika izmantots kā RLB suvenīrs – fasēts mazās 180 ml burciņās un dāvināts sadarbības partneriem, 2020. gadā medu varēja iegādāties RLB nama vestibilā jebkurš interesents," stāsta Marija Heislere- Celma. Lai arī pērn bišu stropi uz RLB jumta izvietoti netika, projekta organizatore ir apņēmības pilna tos atkal uzstādīt šajā sezonā: "Projekts ir radījis interesi rīdzinieku vidū, ir saņemti vairāki piedāvājumi izvietot stropus arī uz citiem Rīgas ēku jumtiem. Ja projekts radīs finansiālu atbalstu, jau šogad tas norisināsies atkal."

Liek cepumos un pārdod veikalā

Universālveikala "Stockmann" jumts ir atvēlēts bitēm kopš 2019. gada.

2021. gadā no maija līdz augustam uz "Stockmann" jumta bijušas septiņas bišu saimes, kopā ievācot apmēram 200 kg medus.

"Medus tiek safasēts burciņās un daļa nodota pārdošanā klientiem, daļu izmantojam paši savās receptēs, piemēram, mandeļu cepumiem. Šogad bites ziemas guļā tika nogādātas viršu meža apvidū un pavasarī tās pašas bitītes būs pie mums atpakaļ uz "Stockmann" jumta," stāsta universālveikala "Stockmann" mārketinga menedžere Dace Kokina. Viņa skaidro, ka "Stockmann" bišu projekta mērķis vienmēr ir bijis būt atbildīgiem pret vidi un cilvēkiem.

"Ilgtspēja šobrīd ir tik ļoti aktuāla, un mēs ejam laikam līdzi," tā Dace Kokina.

Jautāta par urbānās biškopības perspektīvām Rīgā, viņa atsaucas uz projektā iesaistītā bitenieka Jāņa Šinkvalda teikto: "Urbānā biškopība ļauj iegūt augstvērtīgu, monofloru liepziedu medu, samazinot risku iegūt piesārņojumu no konvencionālās lauksaimniecības. No biškopības perspektīvas skatoties, urbānā biškopība ļauj bites turēt vidē, kurā ir mazākas gaisa temperatūras svārstības ne tikai vasarā, bet arī pārējos gadalaikos.

Tas bitēm dod iespēju ātrākai attīstībai pavasarī un vasarā un vieglāku ziemas pārlaišanu."

Ilglaicīgs vaļasprieks

Jautāts pēc padoma biškopjiem iesācējiem, kas savā pilsētas mājā gribētu uzstādīt kādu bišu stropu, bitenieks Uģis Mālnieks skaidro – lai nopietni nodarbotos ar biškopību, ir nepieciešams apgūt daudz un dažādu zināšanu. Viņš pats savulaik mācījies bites kopt trīs gadus, studējot īpaši šo virzienu tehnikumā.

"Var, protams, vispirms iegādāties bites un tikai tad sākt interesēties, kā ar tām apieties, tomēr šādā situācijā rezultāts ir neprognozējams," zina teikt Mālnieks. "Biškopība ir tāds pats komplicēts vaļasprieks kā makšķerēšana – jo ilgāk tu ar to nodarbojies, jo vairāk jauna un interesanta atklāj.

Tu nemitīgi mācies un uzzini, kā konkrētajos apstākļos rīkoties vislabāk." Skaidrs, ka Rīgai ir sava, neapstrīdama saderība ar bitēm. Jo vairāk zaļumu un ziedu būs pilsētā, jo vairāk tā piesaistīs bites. Turklāt šī sakarība darbojas arī apvērstā veidā, proti, vairāk augļu un līdz ar to arī jaunu augu būs tad, ja pilsētā dzīvos un darbosies bites, kas tos apputeksnē.

"Cilvēki, kas nodarbojas ar biškopību, kļūst pozitīvāki, un arī pilsēta top zaļāka un garšīgāka," novērojis Uģis Mālnieks. "Un, iespējams, ka nākotnē, ja intensīvā lauksaimniecība tiešām būs būtiski kaitējusi bitēm, tieši pilsētas būs tie pēdējie bastioni, kur bišu saimes varēs dzīvot netraucēti."

UZZIŅA

Kur drīkst izvietot stropus Bišu stropu izvietošanu regulē Civillikuma 1101. pants:

Bišu saimes var novietot: uz laukiem – vismaz 15 metrus, bet pilsētās un ciemos – vismaz 25 metrus no satiksmes ceļiem vai kaimiņu zemes robežas, skaitot šo atstatumu no stropa vidus līdz ceļa malai vai robežai.

Ja drava iežogota, uz laukiem vismaz ar divi metri, bet pilsētās un ciemos – divi ar pusi metru augstu ciešu sētu vai dzīvžogu, tad bišu saimes var novietot neatkarīgi no minētiem atstatumiem.

Avots: Civillikums

Uģis Mālnieks izvietojis stropus uz Rīgas rātsnama terases, kur tās palikušas arī pa ziemu. "Cilvēki, kas nodarbojas ar biškopību, kļūst pozitīvāki, un arī pilsēta top zaļāka un garšīgāka," viņš uzskata.

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Mēslošanas līdzekļus turpmāk marķēs ar CE zīmi
Mēslošanas līdzekļus turpmāk marķēs ar CE zīmi

Valdība otrdien apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto kārtību...

Vebinārs: Grāmatvedības uzskaite un nodokļu piemērošana lauksaimniekiem
Vebinārs: Grāmatvedības uzskaite un nodokļu piemērošana lauksaimniekiem

Žurnāls “iFinanses” 7. jūlijā aicina uz vebināru “Grāmatvedības uzskaite un...

Barības piedevas cūku ēdināšanā
Barības piedevas cūku ēdināšanā

Mūsdienās antibiotiku lietošana Eiropas Savienībā un citās valstīs ir pilnī...

Atbalstu par pārraudzībā esošām vaislas sivēnmātēm šogad piešķirs trīs mēnešus agrāk
Atbalstu par pārraudzībā esošām vaislas sivēnmātēm šogad piešķirs trīs mēnešus agrāk

Lai pārraudzībā esošās cūkkopības saimniecības atbalstu par sivēnmātēm saņe...