Vasaras kviešus pārtikas kvalitātē šī gada untumainajā vasarā izdevies nokult Zemgalē un Vidzemē. Tikmēr, piemēram, kartupeļu ražu šogad praktiski nav izdevies iegūt Latgalē, jo lielākā daļa tupeņu sapuva vagās. Pašlaik ievērojami aizkavēti arī ziemāju sējas darbi, radot bažas par nākamā gada ražas potenciālu, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu veiktā rudens ražas prognozēšana.

Šī gada augusts ar vidējo gaisa temperatūru +15,9 grādi meteoroloģiskajā ziņā bija otrs vēsākais šajā gadsimtā, ietekmējot arī vasarāju ražas novākšanu. Jāpiezīmē, ka tik vēsa vasaras izskaņa fiksēta vēl tikai 2012. gadā.

Lietavu ietekmē šogad vasarājiem bijušas īsākas vārpas ar sīkiem graudiem. Lai arī Vidzemē vasaras miežus sēja pēc salnām, tām sekojošais lietus periods neļāva iegūt optimālas ražas. Septembra izskaņā veiktais ražības apkopojums liecina, ka viszemākā vasaras kviešu ražība – 1,8 t/ha – bijusi Latgalē, visaugstākā – 4,8 t/ha – Zemgalē, valstī vidēji šis rādītājs ir  3,4 t/ha, kas ir līdzīgi, kā bija pērn.  Jāpiezīmē, ka Latgalē un Vidzemē vasaras rapša kulšana nupat tikai uzsākta. Mitruma ietekmē tiem izveidojušās sīkas sēklas un, piemēram, lielākai daļai Vidzemē iekultā rapša ir zems eļļas un proteīna saturs, kas atspoguļojas arī iegūtās ražas kvalitātē – sēklām ir zems eļļas un proteīna saturs. Vidēji valstī no viena hektāra izdevies nokult 1,2 tonnas vasaras rapša (2024. g. – 1,6 t/ha).

Inese Magdalenoka, LLKC Preiļu biroja augkopības konsultante: “Lielā  nokrišņu daudzuma dēļ vasarājiem Latgalē šogad ir ļoti zemas ražas. Auzas, kuras lielākoties audzē lopkopji, sējot ar pasēju, nevarēja nokult un tās novāca skābbarībai, neiegūstot graudu ražu. Griķiem ir zems augums, lielākā daļā platību tos atstās zaļmēslojumam, jo nevarēs nokult. Kartupeļu ražas praktiski nav, tie sapuva vagās, smilšainākās augsnēs iegūti vien sīki bumbuļi. Savukārt  zirņus lietusgāzes izsita no pākstīm, tie sagūla veldrē, kuru nav iespējams pacelt un ražu iegūt nevarēs.”

Ja Latgalē un Vidzemē kartupeļu ražas teju nav, bet iegūtā pārliecīgā mitruma dēļ nebūs ilgstoši uzglabājama, tad pārējā Latvijā izdevies iegūt viduvēju tupeņu ražu – 17 t/ha ( 2024. g. – 20,6 t/ha).

Savlaicīgi iesētajām auzām izdevās iegūt augstākas ražas, bet vēlāk sētajām pilnvērtīgi neattīstījās skaras. Tādējādi vidējā auzu ražība valstī septembra izskaņā bijusi  2,7 t/ha (2024. g. – 2,9 t/ha). Tikmēr nogatavošanās stadijā pašlaik ir griķi Kurzemē, bet Latgalē un Vidzemē tie sāk nogatavoties, vēlāk sētie vēl zied. Jau nokulto griķu vidējā ražība valstī ir aptuveni 0,7 t/ha (2024. g. – 1,2 t/ha).

Andris Skudra, LLKC Augkopības nodaļas augkopības konsultants: “Vasaras sākuma ilgstošās lietavas aizkavēja vasarāju sēju, jau sākotnēji ietekmējot ražas potenciālu. Vidzemē laikus iesētie vasarāji attīstījās spēcīgāki un augi mazāk cieta no lielajiem nokrišņiem, bet bija traucēti kopšanas darbi un vasarāji cieta no gaisa trūkuma. Rezultātā – graudi izveidojās mazāki un sīkāki, samazinot sēklu masu līdz pat 25% no sākotnējās prognozes.”

Šīs sezonas zirņu ražas apjomu būtiski ietekmēja to sējas laiks. Agrāk sētie zirņi Zemgalē un Kurzemē veidoja spēcīgāku sakņu sistēmu, lielāku biomasu, ātrāk nogatavojās un tika novākti pirms lietus perioda, iegūstot salīdzinoši  labu ražu.  Kaitēkļu zirņos bija maz. Savukārt vēlāk sētie zirņi Vidzemē un Latgalē lietus ietekmē nodzeltēja un neattīstījās, daudzviet ieauga nezālēs. Biežās lietavas neļāva zirņus nokult, liela daļa sējumu saveldrējās,  zirņus izsita  no pākstīm, un daļa platību tika ieartas.  Vidējā zirņu ražība valstī šogad 2,6 t/ha.

Lauka pupas uzsāktas kult, bet arī to novākšanu ietekmē biežie nokrišņi, vidējā lauka pupu ražība valstī – 3,2 t/ha.

Šobrīd ļoti aizkavējušies ziemāju sējas darbi, kas rada bažas par nākamā gada ražas līmeni. Vidzemē un Latgalē pārlieku lielā mitruma dēļ nebija iespējams iesēt ziemas rapsi. Vēlāk sētais rapsis šobrīd dīgst un ir sasniedzis divas īstās lapas, līdz ar to pastāv risks tā attīstībai un pārziemošanai. Ja iepriekšējos gados saimnieki varēja pielietot samazināto augsnes apstrādi, tad pārmērīgā mitruma rezultātā šogad lielas lauku platības tiek apartas, lai varētu veikt ziemāju sēju.

Uzziņai. Kultūraugu ražas prognozēšanu LLKC Augkopības nodaļas speciālisti veic, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 30 “Kultūraugu ražības prognozēšanas, lauksaimniecības statistikas izlases apsekojumu veikšanas un bruto seguma aprēķināšanas kārtība”. Kultūraugu ražības prognozes tiek veiktas četrpadsmit galvenajiem Latvijā audzētajiem kultūraugiem: ziemas kviešiem, vasaras kviešiem, rudziem, tritikālei, vasaras miežiem, auzām, griķiem, vasaras rapsim, ziemas rapsim, lauka pupām, zirņiem, kukurūzai zaļmasai un kartupeļiem. Prognozes tiek veiktas trīs reizes: divas reizes tiek apsekoti kultūraugi uz lauka, bet trešo reizi pēc kultūraugu novākšanas tiek veikta aptauja par iegūto ražību. Ziemājiem prognozes tiek veiktas maijā, jūlijā un augustā, vasarājiem jūnijā, augustā un septembrī, kartupeļiem jūlijā, augustā un oktobrī, lauka pupām, zirņiem un kukurūzai zaļmasai – jūnijā, septembrī, oktobrī.