Saimnieks LV / 2026.gads (Jūlijs)

Lauksaimniecībā katram agronomiskajam solim ir izšķiroša nozīme, taču jebkuras stabilas un drošas ražas pamatā nemainīgi ir kvalitatīvs un reģionam piemērots sēklas materiāls. Uz sarunu par ziemāju sēklas izvēli aicinājām selekcionāra KWS SAAT SE & Co KGaA pārdošanas vadītāju Latvijā Aiju Bartuševicu. Intervijā viņa dalās ar ieteikumiem gaidāmajai ziemāju sējas sezonai, skaidro, kā moderni biotehnoloģijas rīki un ģenētika kopumā palīdz augiem dabiski pārvarēt stresa apstākļus, kā arī aktualizē nozarei kritisko jautājumu par nepieciešamību izvēlēties sertificētu sēklas materiālu.

– Kādas pārmaiņas gaidāmas KWS pārstāvniecībā mūsu reģionā, un ko tas nozīmēs Latvijas lauksaimniekiem? 

Aija Bartuševica: – Vēsturiski Latvijā Vācijas selekcionāru KWS SAAT SE & Co KGaA kopš neatkarīgās Latvijas pirmsākumiem pārstāvēja uzņēmums SIA Cers. Savukārt pagājušajā gadā tika pieņemts stratēģisks lēmums, ka tiks veidota KWS Baltijas filiāle. Lai gan Baltijas valstīs būsim vienota komanda, tomēr līdz ar jaunās filiāles darba uzsākšanu no pirmā jūlija es kļūstu par vienīgo cilvēku Latvijā, kas pārstāv selekcionāra intereses. Es gan gribētu atzīmēt, ka izmaiņas primāri skar uzņēmuma struktūru, pārejot no Latvijas kompānijas modeļa uz filiāles formātu. Taču produktu pieejamība un ikdienas procesi paliek tieši tādi paši kā iepriekš. Lauksaimniekiem un sēklu tirgum šajā kontekstā nekas nemainās. 

– Pastāstiet, lūdzu, par selekcijas attīstību un galvenajiem KWS ģenētikas virzieniem, kas palīdz saimniekiem cīnīties ar pēdējo gadu izaicinājumiem uz lauka. 

– Šogad KWS SAAT SE & Co KGaA atzīmē savu 170 gadu jubileju. Visu pastāvēšanas laiku kompānija ir nodarbojusies tikai un vienīgi ar selekciju. Kompānijas darbības pirmsākumos katrs augs un katra sēkla uz lauka tika rūpīgi apčubināta ar rokām, mūsdienās selekcijas pamatā ir modernas tehnoloģijas, DNS marķieri, selekcija, balstoties uz lielām datu kopām, inovācijas un nemitīgs zinātniskais darbs laboratorijās. Investīcijas šajos procesos ir grandiozas. Un tas ir likumsakarīgi, jo, līdzko kādu kultūraugu sāk audzēt lielās ražošanas platībās, parādās gan jaunas slimības, gan kaitēkļi, gan dažādi citi izaicinājumi. Daba ir simbiozē ar cilvēka darbībām. Tā reaģē uz mūsu rīcību visos iespējamos veidos. Lai spētu to visu sekmīgi monitorēt un pielāgoties, nezaudējot ražas un nesamazinot kultūrauga ekonomisko nozīmi tirgū, KWS fokuss primāri ir vērsts uz augu dabisko aizsardzību, ko vistiešākajā veidā nodrošina ģenētika. 

Galvenais selekcionāra uzstādījums ir, izmantojot jaunākās biotehnoloģiju metodes, sēklā ielikt maksimālo dabisko noturību pret dažādām slimībām un kaitēkļiem, lai attiecīgi ļautu saimniekiem maksimāli mazāk tērēt ārējos resursus to pārvarēšanai. 

Kā uzskatāmu piemēru var minēt krustziežu sausās puves jeb fomozes izplatību laika nogrieznī. Kad šī slimība kļuva saimnieciski nozīmīga, sākumā aizsardzībai pietika ar kvantitatīvo aizsardzību, tad atklāja Rlm3 gēnu, vēlāk sekoja Rlm7 un Rlm9 gēni. Tagad mūsu hibrīdos ir iestrādātas pašas jaunākās ģenētiskās inovācijas RLMS gēns, kas, kā rāda pēdējo gadu Vācijas un Francijas neatkarīgo pētījumu dati, nodrošina augstāko augu noturību pret šo slimību. Pats jaunākais gēns, ko ir atklājuši KWS selekcionāri pret šo postošo slimību, ir LEPR1. Šķirnes ar šo gēnu ir mūsu izmēģinājumos, cerot, ka tās būs piemērotas audzēšanai arī šeit Eiropas ziemeļu daļā...

Pilnu rakstu lasiet jūlija SAIMNIEKS LV numurā!