Šogad daudzos ziemas rapša sējumos Kurzemē un Zemgalē novēroti atsevišķi, netipiski augi. Jūnijā par šādiem augiem sāka ziņot arī lauksaimnieki, kuru sējumos tie bija novērojami lielā skaitā. Bojāto augu paraugi analizēti Valsts augu aizsardzības dienesta Nacionālajā fitosanitārajā laboratorijā, kur konstatēts, ka auga anomāliju izraisa fitoplazma (Candidatus Phytoplasma asteris).

Fitoplazmas ir mazas, fitopatogēnas baktērijas, kas vairojas gan augu lūksnā (foēmā), gan to pārnēsātājos, kukaiņos. Kā galvenās patogēna izplatītājas tiek minētas cikādes, kas pieder Auchenorrhycha apakškārtai (Weintraub & Beanland, 2006). Pētījumos kas veikti Kanādā konstatēts, ka fitoplazmas galvenokārt pārnēsā Sešplankumainā cikāde (Macrosteles quandrilineatus).

Phytopslama asteris suga inficē ziemas rapsi (Brassica napus), kas slimības skartajiem augiem izraisa ziedu anomālijas. Inficētie rapšu ziedi tiek aizstāti ar lapām līdzīgiem izaugumiem, vai veidojas it kā piepūstas, dobas pākstis, kurās ir nenobriedušas, nepilnīgi attīstījušās sēklas.

Praktisku kontroles līdzekļu fitoplazmas izplatībai nav. Pie pašreizējās nelielās izplatības fitoplazma nerada ražas zudumus.