Saimnieks LV / 2024.gads (Oktobris)

Pašreizējā proteīna un eļļas importa situācija Eiropas Savienībā (ES) nav ilgtspējīga, tāpēc ir jāmeklē jauni risinājumi, kā nodrošināt pieaugošo pieprasījumu pēc lopbarības, pārtikas eļļas un eļļas biodegvielas ražošanai. Būtiski ir samazināt ES milzīgo atkarību no galvenokārt lopbarībai izmantotā proteīna importa.

Šobrīd lielākā daļa proteīna un eļļas augu ES tiek importēts no trešajām valstīm (skat. 1. grafiku). Visvairāk ieved soju, ko ir grūti izaudzēt Eiropā gan klimatisko apstākļu dēļ, gan arī tāpēc, ka ES ierobežo ģenētiski modificēto kultūru (ĢMO) audzēšanu. No ES importētās sojas vairāk nekā 90 % ir ĢMO.

Lai nodrošinātu ES proteīna pieprasījumu, tiek importēts vairāk nekā 80 % sojas pārstrādei, vairāk nekā 60 % sojas spraukumu un aptuveni 50 % saulespuķu spraukumu. Rapši ir lielākā eļļas un proteīna kultūra, ko audzē ES, tomēr ar to nepietiek. Kopējais eļļas un proteīna augu patēriņš ES gadā ir aptuveni 55 milj. t., bet kopējais deficīts – aptuveni 20 milj. t. ES proteīna pieprasījums būtiski pārsniedz uz vietas saražoto.

ES galvenā uzmanība pievērsta augiem, kuros...

Pilnu rakstu lasiet oktobra SAIMNIEKS LV numurā!