Labība novākta un nokulta, daļa graudu pārdoti, daļa, gaidot uz labākām cenām, pagaidām noglabāta noliktavās. Kopumā gads bijis labs visos Latvijas reģionos, un sagaidāms, ka kopējais saražoto un eksportēto graudu un pākšaugu produkcijas apjoms Latvijā būs lielāks nekā pēdējos gados.

Vislabākie rezultāti ir tām saimniecībām, kurām bija vēl par vecajām cenām iegādāto minerālmēslu krājumi un kuras nofiksēja graudu/rapšu cenas brīdī, kad tās bija vēsturiski augstākajos līmeņos. Arī vairākumam pārējo saimniecību gads bija veiksmīgs.

Taču nākotnē visās tautsaimniecības jomās ir daudz nezināmo un neskaidrību. Ar lielu ticamību tiek prognozēta stagflācija – ekonomikas stāvoklis, kad pastāv augsta inflācija un vienlaikus ekonomikas kopējais apjoms samazinās. Tas valdības un centrālās bankas nostāda ļoti sarežģītā situācijā. Tradicionālie fiskālie (nodokļu) un monetārie (procentu likmju) instrumenti, kas parasti tiek izmantoti inflācijas samazināšanai vai ekonomikas stimulēšanai, nerisina kopējo problēmu. Ceļot nodokļus un procentu likmes, tiek mazināta inflācija, bet tas bremzē ekonomiku. Savukārt, veicinot ekonomiku, tiek veicināta inflācija. Tāpēc stagflācijas apstākļos nav ideālā risinājuma.

Pēdējos mēnešos Eiropas Centrālā banka ir izšķīrusies pakāpeniski celt procentu likmes, lai mazinātu pieaugošo inflāciju. Ko tas nozīmē iedzīvotājiem, tautsaimniecībai, t.sk. lauksaimniekiem?

Pirmkārt, jau šobrīd ir sākušas kāpt...

Pilnu rakstu lasiet novembra SAIMNIEKS LV numurā!