Saimnieks LV / 2022.gads (Novembris)

Labība novākta un nokulta, daļa graudu pārdoti, daļa, gaidot uz labākām cenām, pagaidām noglabāta noliktavās. Kopumā gads bijis labs visos Latvijas reģionos, un sagaidāms, ka kopējais saražoto un eksportēto graudu un pākšaugu produkcijas apjoms Latvijā būs lielāks nekā pēdējos gados.

Vislabākie rezultāti ir tām saimniecībām, kurām bija vēl par vecajām cenām iegādāto minerālmēslu krājumi un kuras nofiksēja graudu/rapšu cenas brīdī, kad tās bija vēsturiski augstākajos līmeņos. Arī vairākumam pārējo saimniecību gads bija veiksmīgs.

Taču nākotnē visās tautsaimniecības jomās ir daudz nezināmo un neskaidrību. Ar lielu ticamību tiek prognozēta stagflācija – ekonomikas stāvoklis, kad pastāv augsta inflācija un vienlaikus ekonomikas kopējais apjoms samazinās. Tas valdības un centrālās bankas nostāda ļoti sarežģītā situācijā. Tradicionālie fiskālie (nodokļu) un monetārie (procentu likmju) instrumenti, kas parasti tiek izmantoti inflācijas samazināšanai vai ekonomikas stimulēšanai, nerisina kopējo problēmu. Ceļot nodokļus un procentu likmes, tiek mazināta inflācija, bet tas bremzē ekonomiku. Savukārt, veicinot ekonomiku, tiek veicināta inflācija. Tāpēc stagflācijas apstākļos nav ideālā risinājuma.

Pēdējos mēnešos Eiropas Centrālā banka ir izšķīrusies pakāpeniski celt procentu likmes, lai mazinātu pieaugošo inflāciju. Ko tas nozīmē iedzīvotājiem, tautsaimniecībai, t.sk. lauksaimniekiem?

Pirmkārt, jau šobrīd ir sākušas kāpt (un paredzams, ka tas turpināsies) EURIBOR likmes, kas tiek plaši izmantotas kreditēšanas līgumos. Pēdējos gados esam pieraduši, ka EURIBOR likmes bija negatīvas – kredītu līgumu kopējā likme bija vienāda ar pievienoto likmi. Pašlaik 6 mēnešu EURIBOR likme jau pārsniedz 2 %, bet 12 mēnešu tuvojas 3 %. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem ir jārēķinās ar ievērojami augstākiem procentu maksājumiem par saņemtajiem kredītiem, līzingiem un citiem finansēšanas pakalpojumiem.

Otrkārt, apstākļos, kad ekonomikā perspektīvā valda liela neskaidrība, pieaug finanšu riski un paralēli tam tiek celtas procentu likmes, dodot iespēju naudu glabāt depozītos, saņemot pozitīvus depozīta procentus, aizdevējiem un investoriem mazinās apetīte naudu aizdot vai investēt tautsaimniecībā. Tas nozīmē, ka arī lauksaimniekiem jārēķinās ar to, ka pieejamie kredītu resursi var kļūt ierobežotāki un būtiski dārgāki.

Lauksaimniecībā galvenie faktori, kas palielina produkcijas pašizmaksu, saistīti ar energoresursu sadārdzinājumu. Līdz ar gāzes sadārdzināšanos augušas minerālmēslu cenas. Tāpat kļuvusi dārgāka degviela un elektrība. Ņemot vērā to, ka energoresursu cenu kāpumu ir izraisījusi karadarbība Ukrainā un tai sekojošo sankciju noteikšana, ir maz ticams, ka ECB, veicot procentu likmju palielināšanu, izdosies būtiski ietekmēt šo resursu cenu kāpumu.

Tāpēc, manuprāt, nākamās sezonas rezultāts lauksaimniekiem būs atkarīgs no tā, cik veiksmīgi izdosies optimizēt ieguldījumus ražas izaudzēšanā, izmantojot moderno tehnoloģiju sniegtās iespējas un veicot konservatīvāku pieeju mēslojuma pielietošanā, kā arī no graudaugu un pākšaugu cenām pasaules tirgos un cik veiksmīgi izdosies nofiksēt šīs cenas. Protams, arī no laikapstākļiem būs atkarīgs, cik lauksaimniecības produkcijas ievāksim un eksportēsim. Gaidāma sarežģīta sezona, bet ticu, ka, liekot lietā uzkrātās zināšanas, pieredzi un tehnoloģijas, lauksaimnieki nonāks pie pozitīva rezultāta sezonas beigās.