Precīzo tehnoloģiju izmantošana lopkopībā kļūst arvien aktuālāka. Tas saistīts ne tikai ar cilvēkresursu trūkumu, bet arī ar citu nepieciešamo resursu taupīgu izmantošanu.

Lauksaimniecības dzīvnieku nobarošanā biežāk izmanto precīzās tehnoloģijas spēkbarības padevei. Pie tām pieder spēkbarības izdales automāti jeb stacijas. Vienkāršākās ir grupveida barības izdales iekārtas, piemēram, spēkbarības izdalītājs, kas nodrošina tās padevi porcijās, vai spēkbarības padeve no birstošās siles neierobežoti.

Eiropas valstu pieredze liecina, ka gaļas šķirņu jērus ir izdevīgi nobarot novietnēs ar kombinēto spēkbarību un nelielu siena piedevu. Nelielās novietnēs spēkbarības izdalei biežāk tiek izmantotas birstošās siles, bet skaitliski lielās novietnēs jērus ēdina, izmantojot pilnīgi samaisītu barību no barības maisītāja – izdalītāja.

Gaļas tipa aitu šķirņu skaits Eiropā ir pietiekami liels, tomēr viena no populārākām gan tīraudzēšanā, gan krustošanā ir Tekselas aitu šķirne. Aitas ir lielas, ar labām gaļas produktivitāti raksturojošām īpašībām, tām identificēts tā saucamais “dubulto muskuļu” gēns, kas dod šīs šķirnes dzīvniekiem izcilas gaļas formas un iespējas iegūt līdz pat 60% lielu kautiznākumu.

Gaļas tirgū vērojams stabils pieprasījumam pēc kvalitatīvas jēru gaļas. Tomēr Latvijā vēl arvien iegūtie jēru kaušanas rezultāti nav apmierinoši. Lai skaidrotu, kādas jēru nobarošanai izmantojamās barības izdales tehnoloģijas ir piemērotas aitu audzētājiem Latvijā, 2020. gadā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs uzsāka demonstrējumu ražojošas saimniecības apstākļos, jēru nobarošanai izmantojot dažādas spēkbarības padeves iekārtas.

Demonstrējuma mērķis – vērtēt precīzo tehnoloģiju izmantošanas iespējas intensīvā jēru nobarošanā.

Galvenie demonstrējuma laikā veicamie uzdevumi:

• Ierīkot demonstrējumu SIA “Texel.lv” aitkopības saimniecībā, veidojot divas nobarojamo jēru grupas ar atšķirīgu spēkbarības izdales veidu.
• Veikt barības analīzes, sastādīt barības devas abām nobarojamo jēru grupām.
• Demonstrējuma laikā (27 mēneši) veikt jēru dzīvmasas kontroli, muguras garā muskuļa un taukaudu dziļuma mērījumus pret 13. ribu, izmantojot ultrasonogrāfijas metodi.
• Noteikt izaudzēšanas ekonomisko efektivitāti katrai nobarojamo jēru grupai.
• Informēt lauksaimniekus un nozares speciālistus par demonstrējumā iegūtajiem rezultātiem, organizējot lauka  dienu vienu reizi gadā un publiskojot iegūtos rezultātus.

Nobarojamo jēru vecums, uzsākot demonstrējuma nobarošanu, bija vidēji 2 mēneši. Katrā demonstrējuma atkārtojumā veidotas divas dzīvnieku grupas: 1. grupas jēri (kontroles grupa) tiek baroti no birstošās siles, kur barība tiek padota pašplūsmā, 2. grupas jēri (pētījuma grupa) tiek baroti no kustīgā barības izdalītāja, kurā barība tiek padota mehāniski un dzīvniekam nav tiešas saskares ar barības tvertnē iebērto barību.

Demonstrējuma saimniecība un demonstrējuma ierīkošana

Demonstrējums par tēmu: “Precīzo tehnoloģiju izmantošana intensīvā jēru nobarošanā” tika ierīkots SIA “Texel.lv” jēru novietnē „Mežoki” Ēdoles pagastā, Kuldīgas novadā (LAD līguma Nr. 10 2.-20/20/P23, 1. lote; Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākums “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi”,  atbalsts demonstrējumu un informācijas pasākumiem,  Nr. ZM/2020/1_ELFLA).

Saimniekošanas veids – konvencionālais. Saimniecībai bija iespēja nobarojamo jēru ēdināšanu organizēt divās grupās ar atšķirīgu (dažādu) spēkbarības izdales iekārtu. Novietnē nodrošināti kvalitatīvas produkcijas ieguvei atbilstoši jēru turēšanas un kopšanas apstākļi. Saimniecībā jēru nobarošanai tiek sagatavota kvalitatīva rupjā lopbarība un iepirkta kombinētā spēkbarība. Tiek regulāri uzskaitīta iepirktā, nobarošanai paredzētā kombinētā spēkbarība un rupjā lopbarība, veikta jēru veselības stāvokļa uzraudzība, nodrošināta dzīvmasas noteikšana, uzsākot jēru nobarošanu, nobarošanas laikā un realizējot dzīvniekus (nobarošanas procesa noslēgumā). Tiek veikta jēru nobarošanas  izmaksu uzskaite. Saimniecībā izmanto datorizētu pārraudzības datu uzskaites sistēmu, kas nodrošina nepieciešamās informācijas apkopošanu.

Jērus no mātēm atšķir 2 mēnešu vecumā un uzsāk nobarošanu 50.–70. dzīves dienā. Demonstrējuma jēru nobarošana tika organizēta novietnē, izveidojot iežogotu teritoriju, kur katram jēram nodrošināta vismaz 1 m² liela grīdas platība, kas klāta ar kvalitatīvu pakaišu materiālu. Dzeramo ūdeni nodrošināja no pludiņa tipa dzirdnes, bet lopbarība bija brīvi pieejama. Jēru nobarošana veikta vairākos atkārtojumos, katrā atkārtojumā divās demonstrējuma grupās, grupā vismaz 30 nobarojamie jēri.

Spēkbarības izdales iekārtu raksturojums

Barotava TR 5 (1. att.) ad-libitum  ar regulējamu plūsmu atšķirtu jēru ēdināšanai (grupā 25–30 dzīvnieki). Vienkārša sausās barības padeve, kas uzlabo dzīvniekiem barības patēriņu un samazina barības atlikumu daudzumu. Jēri ar mazāku dzīvmasu (no 6 līdz 30 kg) ātrāk pielāgojas koncentrētās barības uzņemšanai.

1. att. Barotava TR 5 (https://images.app.goo.gl/63bBaMq9FtjZkpXg6).

Barības padeve caur tvertni, kas ir vienkārši manuāli uzpildāma, tilpums 120 litri.

Barotava TR 27 (2. att.). Barotavas tilpums 80–90 litri, paredzēts ēdināt no 30 līdz 50 atšķirtos jērus ar dzīvmasu no 20 kg. Jēriem, kuri ēdināti no šādas iekārtas, var samazināt elpošanas ceļu problēmas, kā arī samazināt atūdeņošanās iespējas pēc atšķiršanas. Nobarošanas laikā  var iegūt vidēji par 2,5% lielāku liemeņa iznākumu.

2. att. Barotava TR 27 (https://images.app.goo.gl/EKN9bEbKBNpoXqy88).

Iekārtas dozēšanas mehānismu iespējams pagriezt 360⁰ leņķī, kas nodrošina vieglu barotavas uzpildi. Iekārtai ir 4 līdz 20 barības padeves līmeņi, kas pielāgoti dzīvnieku barības uzņemšanas tempam.

Nobarošanai izmantotā lopbarība

Jēri nobarošanas laikā tika ēdināti ar zāles skābbarību un speciāli nobarošanai paredzētu spēkbarības maisījumu. Saimniecībā 2021. gadā lielā daudzumā tika sagatavota labas kvalitātes rupjā lopbarība. Skābbarības ķīmiskā sastāva rezultāti apkopoti 1. tabulā. Demonstrējuma laikā jēru nobarošanai paredzētās rupjās lopbarības ķīmiskais sastāvs mainījās maz.

1. tabula. Demonstrējumā izmantotās zāles skābbarības vidējais ķīmiskais sastāvs (n=6)

Jēru nobarošana tika uzsākta vidēji 60 dienu vecumā, tāpēc zāles skābbarībai ir jābūt īpaši smalkai un labi sagremojamai. Iegūtie skābbarības analīžu rezultāti liecina, ka sausnas sagremojamība bija vidēji 69%, kas ir ļoti labs zāles lopbarības sagremojamības rādītājs. Zāles skābbarība gatavota no zālājiem, kuru sastāvā bija gan tauriņzieži, gan stiebrzāles, kas nodrošināja sagatavotajā barībā ļoti labu kopproteīna saturu 14–15%.

Stabila saimniecībā izvirzītā mērķa sasniegšanai attiecībā uz jēru ātraudzību nobarošanas periodā tika izēdināts pēc pasūtījuma lopbarības ražošanas kompānijā sagatavots granulēts spēkbarības maisījums, kurā iekļauto izejvielu sastāvs apkopots 2. tabulā. Spēkbarības sastāvs ir veidots tā, lai jēriem nepieciešamās barības vielas tiktu sabalansētas pēc iespējas precīzāk, izslēdzot vielmaiņas problēmu riskus. Barības sastāvā 29% ir graudu barība, kas nodrošina nepieciešamo enerģijas vajadzību. 

2. tabula. Jēriem paredzētās granulētās spēkbarības sastāvs

Lucerna, klijas un cukurbiešu graizījumi satur kopproteīnu un dod enerģiju, kā arī tajos ir liels efektīvās kokšķiedras apjoms, kas ir nepieciešams atgremotājiem veselīga spurekļa darbībai. Barībā esošie proteīna barības līdzekļi ir dažādi, līdz ar to pēc iespējas pilnvērtīgāk ir nodrošināts tajos esošais aminoskābju īpatsvars (3. tab.).

3. tabula. Jēru spēkbarības ķīmiskais sastāvs

Izmantojot barības sastāva analīžu rezultātus, tika sagatavota barības deva jēriem nobarošanas periodam (4. tab.). Plānotā barības deva spēj nodrošināt no 300 līdz pat 450 g dzīvmasas pieaugumu diennaktī pie nosacījuma, ka jēri plānoto barības daudzumu apēdīs.

4. tabula. Barības deva nobarojamiem jēriem ar dzīvmasu 30–40 kg, plānojot dzīvmasas pieaugumu diennaktī vairāk par 300 g

Jāņem vērā, ka no piedāvātajiem barības līdzekļiem jēri labprātāk uzņēma granulēto spēkbarību.

Demonstrējuma rezultāti

Demonstrējuma laikā veiktajos nobarošanas atkārtojumos, vidējais jēru skaits pētījuma grupā bija 30–37 jēri, kontroles grupā 30–38 jēri (5. tab.). Nobarojamo dzīvnieku vecums, uzsākot nobarošanu,  bija līdzīgs, pētījuma grupā 58–69 dienas, kontroles grupā 60–69 dienas. Lielākā vecuma atšķirība 3. atkārtojumā, pētījuma grupas jēri bija vidēji 5 dienas jaunāki, salīdzinot ar kontroles grupas jēriem. Vidējā jēru dzīvmasa pētījumu grupā bija 22,2–24,5 kg, bet kontroles grupā 22,1–25,5 kg.

5. tabula. Demonstrējuma grupu raksturojums

Pētījuma grupā bija gan teķi, gan aitas. Vīriešu dzimtas jēri  atkārtojumos bija 35–67%, kontroles grupā 29–60%. Atkārtojumos, kuros bija vairākumā izmantoti teķi, tas ir, 3. un 4.  teorētiski varēja iegūt lielāku vidējo jēru dzīvmasu. Apkopotie dati liecina, ka šajos atkārtojumos lielākais jēru skaits bija dzimuši dvīņu metienā, pētījumu grupā 54 un 60%, kontroles grupā 51 un 57%.

Jēru nobarošanas rezultāti

Vidējā pētījumu grupas jēru dzīvmasa, noslēdzot nobarošanu,  atkārtojumos bija no 40,8 līdz 44,4 kg, bet kontroles grupā 39,7–42,7 kg (3. att.). Lielākā jēru dzīvmasa kā pētījuma, tā kontroles grupā bija ceturtajā nobarošanas atkārtojumā, kas skaidrojams ar ilgāko nobarošanas periodu, attiecīgi 61 un 63 dienas (6. tab.).

3. att. Jēru dzīvmasa, uzsākot un noslēdzot nobarošanu, kg

Jēri realizācijai tiek piedāvāti, sasniedzot 40–47 kg dzīvmasu, kas galvenokārt ir atkarīgs no tirgus pieprasījuma. Tas izskaidro lielo jēru nobarošanas ilguma variāciju pa atkārtojumiem gan pētījuma grupā, gan kontroles grupā, kas attiecīgi ir no 42 līdz 61 dienai un no 44 līdz 63 dienām. Īsākais nobarošanas laiks jēriem piemērots trešajā atkārtojumā, pētījuma grupā 42 dienas un kontroles grupā 44 dienas.

Jēru skaits grupā un nobarošanas ilgums atstāja ietekmi uz kopējo dzīvmasas pieaugumu demonstrējuma atkārtojumos. Pētījuma grupas jēriem pa atkārtojumiem tas bija no 519,5 (3. atkārtojums) līdz 783 kg (4. atkārtojums),  kontroles grupā no 498,6 (2. atkārtojums) līdz 717 kg (4. atkārtojums).

Lielākais dzīvmasas pieaugums nobarošanas periodā kā pētījuma, tā arī kontroles grupā iegūts 4. atkārtojumā. Jēru nobarošanas rezultātu salīdzināšanai tika aprēķināts vidējais dzīvmasas pieaugums nobarošanas periodā un diennaktī. Vidējais dzīvmasas pieaugums nobarošanas laikā pētījumu grupas jēram bija no 16,58   (1. atkārtojums) līdz 22,37 kg (4. atkārtojums), kontroles grupas jēriem no 15,57 (1. atkārtojums) līdz 20,49 kg (4. atkārtojums). Mazākais dzīvmasas pieaugums nobarošanas laikā abās grupās iegūts 1. atkārtojumā. Tas skaidrojams ar jēru vecumu, uzsākot nobarošanu. Salīdzinot ar citiem atkārtojumiem, jēri bija vecāki.

6. tabula. Demonstrējuma grupu jēru nobarošanas rezultāti

Vidējais dzīvmasas pieaugums diennaktī pētījumu grupas jēriem bija no 319 (1. atkārtojums) līdz 412 g (3. atkārtojums). Kontroles grupas jēriem mazākais dzīvmasas pieaugums diennaktī  268 g (2. atkārtojums), bet lielākais 386 g (3. atkārtojums). Visos demonstrējuma atkārtojumos lielāks dzīvmasas pieaugums diennaktī iegūts pētījuma grupas jēriem, izmantojot TR 27 SWING spēkbarības izdales iekārtu.

Lopbarības patēriņš un cenas

Skābbarību un kombinēto spēkbarību nobarošanas laikā jēri varēja uzņemt nelimitēti. Atkarībā no jēru skaita un nobarošanas perioda ilguma pētījuma grupas jēri pa atkārtojumiem skābbarību izlietoja no 48 (3. atkārtojums) līdz 69 kg (4. atkārtojums), bet kontroles grupas jēri attiecīgi no 46 līdz 67 kg (7. tab.).

7. tabula. Lopbarības patēriņš un cena demonstrējuma laikā

Grupu salīdzināšanai tika aprēķināts skābbarības patēriņš diennaktī, kas pētījuma grupas jēriem bija vidēji 1,10–1,24 kg, bet kontroles grupas jēriem mazāks, vidēji 0,98–1,10 kg. Kontroles grupas jēri diennaktī visos demonstrējuma atkārtojumos, izņemot 1. atkārtojumu,  patērēja mazāk skābbarības.

Kopējais kombinētās spēkbarības patēriņš pētījuma grupas jēriem pa atkārtojumiem variēja no 56,5 līdz 80,5 kg, kontroles grupas jēriem no 58,8 līdz 77,5 kg. Mazākais un lielākais apēstās spēkbarības daudzums grupās fiksēts vienā un tajā pašā demonstrējuma atkārtojumā, bet spēkbarības patēriņš diennaktī pētījuma grupās atkārtojumos atšķiras. Kontroles grupas jēriem mazākais spēkbarības patēriņš diennaktī bija vidēji 1,18 kg (1. atkārtojums), bet lielākais 1,36 kg (2. atkārtojums), kontroles grupas jēriem mazākais patēriņš vidēji 1,11 kg (2. atkārtojums), bet lielākais vidēji 1,34 kg (3. atkārtojums). Arī spēkbarību pētījuma grupas jēri vidēji diennaktī patērēja vairāk.

Demonstrējums tika īstenots divus gadus, kuros mainījās izejvielu un energoresursu cenas. Vienas tonnas skābbarības cena demonstrējuma laikā palielinājās no 28 līdz 35 eiro par tonnu, kas ir vidēji par 7 eiro vairāk, bet kombinētās spēkbarības iepirkuma cena no 243 līdz 345 eiro par tonnu, kas ir par 102 eiro vairāk.

Lopbarības izmaksu analīze

Pamatojoties uz patērētās lopbarības daudzumu un cenu (7. tab.), tika aprēķinātas izlietotās lopbarības izmaksas jēru nobarošanas laikā un vienā dienā pa demonstrējuma atkārtojumiem. Skābbarības patēriņš demonstrējuma laikā katrā grupā bija atšķirīgs, līdz ar to arī izmaksas par patērēto barību nobarošanas laikā pētījuma grupā bija no 1,60 līdz 2,43 eiro, kontroles grupā no 1,60 līdz 2,35 eiro. Abās grupās lielākās un mazākās skābbarības izmaksas iegūtas 1. un 4. atkārtojumā. Skābbarības izmaksas vienā nobarošanas dienā bija vidēji 0,03–0,04 eiro.

8. tabula. Lopbarības izmaksas demonstrējuma atkārtojumos  kopā un vienā nobarošanas dienā

Kombinētās spēkbarības izmaksas pētījumu grupā atkārtojumos  bija no 14,96 līdz 27,80 eiro, kontroles grupā no 14,34 līdz 26,74 eiro. Vidēji vienā nobarošanas dienā spēkbarības izmaksas pētījumu grupā bija no 0,29 (1. atkārtojums) līdz 0,44 eiro (4. atkārtojums),  kontroles grupā no 0,28 (1. atkārtojums) līdz 0,45 eiro (3. atkārtojums). Kopējās lopbarības izmaksas pētījumu grupas jēriem bija no 15,56 līdz 30,22 eiro, kontroles grupas jēriem no 15,94 līdz 29,09 eiro. Lopbarības izmaksas nobarošanas dienā pētījumu grupas jēram atkārtojumos bija no 0,32 līdz 0,48 eiro, bet kontroles grupas jēram no 0,31 līdz 0,49 eiro.

Nobarojamo jēru muguras garā muskuļa un taukaudu slāņa dziļuma mērījumi

Muguras garā muskuļa un taukaudu slāņa dziļuma mērījumi veikti  ar ultrasonogrāfu Mindray Dp-50 Vet. Demonstrējuma laikā iegūtie jēru muguras garā muskuļa un taukaudu slāņa dziļuma mērījumi tika salīdzināti pa dzimumiem, izdalot pētījumu un kontroles grupās sievišķos un vīrišķos dzīvniekus (9. tab.). Ultrasonogrāfijas mērījumi demonstrējuma laikā veikti 130 jēriem, no kuriem 74 bija aitas un 56 teķi.

9. tabula. Jēru skaits uzltrasonogrāfijas mērījumos pa dzimumiem

Abās grupās teķu īpatsvars bija nedaudz virs 40%, kontroles grupā 43,8%, bet pētījuma grupā 42,4%, aitu – attiecīgi 56,2 un 57,6%, tāpēc iegūto mērījumu rezultāti analizēti pa dzimuma grupām. Turpmāk tabulās (10. un 11.) izmantoti mērījumu saīsinājumi, muguras garā muskuļa dziļums (MGMdz) un muguras taukaudu slāņa dziļums (MTSdz), kā arī muguras garā muskuļa un taukaudu slāņa dziļuma attiecība (MA/TSL).

Jēru vecums, vērtējot pa dzimuma grupām, bija līdzīgs, teķi vidēji 111 dienu veci, bet aitas 112 un 113 dienas vecas (10. tab.). Pētījuma grupas teķiem dzīvmasa un muguras garā muskuļa dziļums nedaudz lielāks kā kontroles grupai, attiecīgi 41,99 un 29,97 mm.

10. tabula. Jēru vidējais vecums, dzīvmasa un mērījumu rezultāti pa grupām un dzimumiem

Muguras garā muskuļa un taukaudu slāņa dziļuma attiecības liecina, ka teķiem muguras garā muskuļa dziļums, palielinoties dzīvmasai, veidojās labāk, bet aitām novērota pretēja tendence, labāk veidojas taukaudi. Tas jāņem vērā, intensīvi nobarojot aitas.

Mērījumu rezultātu savstarpējās sakarības apkopotas 11. tabulā korelācijas koeficientu vērtībās.

11. tabula. Jēru dzīvmasas un ulatrasonogrāfijas mērījumu korelācijas koeficienti pa dzimuma grupām

Aitām iegūta vidēji cieša pozitīva sakarība starp dzīvmasu un muguras garā muskuļa dziļumu (r=0,59), muguras garā muskuļa un taukaudu slāņa dziļumu (r=0,57), bet abu dzimumu jēriem iegūta vidēji cieša negatīva sakarība muguras garā muskuļa un taukaudu slāņa dziļuma attiecībai, teķiem  r=-0,76, bet aitām r=-0,75. Jēru nobarošana no birstošās siles un kustīgā barības izdalītāja nodrošina līdzvērtīgu abu dzimumu jēru dzīvmasu, muguras garā muskuļa un taukaudu slāņa dziļumu.

Jēru nobarošanas ekonomiskā efektivitāte

Galvenais noteicošais faktors jēru realizācijai ir sasniegtā dzīvmasa un tirgus pieprasījums. Demonstrējuma laikā nobarotie jēri tika realizēti ļoti jauni – vidēji no 102 un 103 dienām 3. atkārtojuma laikā līdz 127 dienām 4. atkārtojuma laikā, starpība 24 un 25 dienas (5. att.).

5. att. Vidējais jēru realizācijas vecums demonstrējuma grupās, dienas

Lielākā starpība starp pētījuma un kontroles grupu iegūta 2.  atkārtojumā, vidēji 5 dienas. Vidējais jēru liemeņa svars pētījuma grupās visos atkārtojumos bija no 17,9 līdz 20,6 kg (12. tab.), kontroles grupā 18 (2. atkārtojums) līdz 19,9 kg (4. atkārtojums). Pētījumu grupā jēru liemeņa vidējā svara atšķirība pa atkārtojumiem bija maksimāli 2,7 kg, bet kontroles grupā 1,9 kg. Aprēķinu ceļa iegūtais kautiznākums apkopots 6. attēlā.

6. att. Kontroles un pētījuma grupas jēru kautiznākums, %

Pētījumu grupas jēru kautiznākums atkārtojumos bija no 43,6 līdz 47,8%, bet kontroles grupas jēriem no 44 līdz 47,6%.

Vidējā liemeņa realizācijas cena demonstrējuma laikā palielinājās no 5,2 līdz 7,5 eiro par kg, iepirkuma cenas starpība 2,3 eiro. Iepirkuma cenu izmaiņas ietekmēja ieņēmumus par liemeņa realizāciju. Pētījumu grupas jēru liemeņa iepirkuma cena bija no 101,92 līdz 154,50 eiro, kontroles grupas jēru liemeņiem vidēji no 100,36 līdz 149,25 eiro. Pētījumu grupas jēru liemeņu realizācijas ieņēmumi, salīdzinot ar kontroles grupas jēru realizācijas ieņēmumiem, 1., 2. un 4. atkārtojumā bija lielāki, bet 3. atkārtojumā mazāki.

12. tabula. Jēru liemeņu vidējais svars, realizācijas cena un ieņēmumi

Demonstrējuma gaitā tika veikts lopbarības patēriņa aprēķins 1 kg dzīvmasas pieauguma ieguvei. Noskaidrots, ka pētījuma grupas jēri 1. atkārtojumā patērēja vidēji 3,71 kg spēkbarības, 2. atkārtojumā 4,13 kg, 3. atkārtojumā 3,26 kg un ceturtajā atkārtojumā 3,60 kg, bet kontroles grupas jēri attiecīgi 3,78; 4,14; 3,46 un 3,78 kg.

Vidējais skābbarības patēriņš 1 kg dzīvmasas pieauguma ieguvei pētījuma grupas jēriem pa atkārtojumiem bija secīgi šāds: 3,44;  3,75; 2,77 un 3,08 kg, bet kontroles grupas jēriem attiecīgi 3,66; 3,67; 2,71 un 3,27 kg.

Lopbarības izmaksu daļa no ienākumiem par liemeņa masas pieaugumu nobarošanas laikā pētījuma grupā šāda: pirmajā atkārtojumā 40, otrajā 42, trešajā 35, bet ceturtajā 41%i, kontroles grupā attiecīgi 41; 43; 38 un 43%.

Secinājumi

• Demonstrējuma laikā organizēti 4 jēru nobarošanas atkārtojumi, kopumā nobaroti 265 jēri, kontroles grupā 102 un pētījuma grupā 103.
• Iegūtie jēru nobarošanas rezultāti liecina, ka tie pa atkārtojumiem ir atšķirīgi, no 44. līdz 63. nobarošanas dienai iegūstot no 268 līdz 412 g lielu dzīvmasas pieaugumu diennaktī, kontroles grupā vidēji 315 g, bet pētījuma grupā 353 g.
• Jēru nobarošana no birstošās siles un kustīgā barības izdalītāja nodrošina līdzvērtīgu abu dzimumu jēru dzīvmasu, muguras garā muskuļa un taukaudu slāņa dziļumu.
• Pozitīva vidēji cieša sakarība (r=0,44) iegūta jēru dzīvmasai ar muguras garā muskuļa dziļumu un vāja (r=0,22) ar taukaudu slāņa dziļumu.
• Kautiznākums jēriem variēja no 44 līdz 47,8%.
• Saīsinot jēru nobarošanas laiku līdz 44 dienām, ir iespējams samazināt barības izmaksu daļu līdz 35% no ieņēmumiem par liemeņa masas palielinājumu.
• Efektīvāka barības izmantošana līdz ar to arī mazākas barības izmaksas iegūtas pētījuma grupas jēriem, izmantojot spēkbarības izdalei kustīgo barības izdalītāju.

Publicitāte demonstrējuma laikā

Demonstrējuma laikā katru gadu tika organizēts lauka dienu pasākums saimniecībā. Par demonstrējuma gaitu un aktualitātēm regulāri tika sniegta informācija LLKC tīmekļvietnē. Tika sagatavoti divi video materiāli. Noorganizēts noslēguma semināra pasākums.

Izmantotā literatūra

Tekselas šķirne. http://www.latvijas.aitas.eu/aitu_skirnes/tekselas-skirne/