Saimnieks LV / 2026.gads (Augusts)

Spēja pielāgoties ir Latgales lauksaimnieku izdzīvošanas stūrakmens. Globālos tirgus izaicinājumus un augstās izmaksas šeit pastiprina reģiona specifika – sarežģīts reljefs, neērta lauku konfigurācija un mainīga augsnes kvalitāte. Par ražas prognozēm, cīņu ar nezālēm un sējumu perspektīvām sarunājamies ar LPKS LATRAPS agronomu-konsultantu Latgales reģionā Jāni Bārtuļu. Viņš atklāj, kāpēc saimniekiem šodien jāņem rokās kalkulators, kādus riskus slēpj minimālā augsnes apstrāde un kā linu audzēšana var pavērt jaunas iespējas reģionā.

– Kāds ir jūsu ceļš uz lauksaimniecību, un kāpēc izvēlējāties apgūt tieši agronomiju?

– Mans vectēvs savulaik dibināja saimniecību, kas visus šos gadus ir bijusi salīdzinoši maza. Es to saņēmu mantojumā un joprojām brīvajos brīžos pamazām turpinu kopt. Kādreiz mums bija arī lopkopība, bet tagad esam palikuši tikai pie graudkopības. Šobrīd zemes platība ir samazināta līdz aptuveni 20 ha, tāpēc tas patiesībā ir izvērties par diezgan dārgu hobiju, taču pamest lauku darbus man negribas. Runājot par izglītību, jau devītajā klasē biju nospraudis mērķi iet mācīties uz Jelgavu, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti. Kad pabeidzu Rēzeknes Valsts ģimnāziju, iesniedzu dokumentus iestāšanās konkursam uzreiz trīs fakultātēs. Man ļoti patika ekonomika, tāpēc iesniedzu dokumentus Ekonomikas fakultātē. Tāpat pieteicos Meža fakultātē, jo tur mācījās mans draugs, kurš stāstīja, cik tur ir interesanti, un, protams, dokumentus iesniedzu arī Lauksaimniecības fakultātē. Gadījās tāda patīkama ķeza, ka visās trīs fakultātēs tiku budžeta grupā. Tā nu bija jāveic izvēle. Šis lēmums devās ļoti grūti – es pat kādu nedēļu kārtīgi negulēju, jo nevarēju...

Pilnu rakstu lasiet augusts SAIMNIEKS LV numurā!