Pētnieki šodien prezentēs Ekonomikas ministrijas (EM) un Finanšu ministrijas (FM) uzdevumā veikto pētījumu par produktivitātes kāpināšanu un ekonomikas transformāciju, informēja Latvijas Universitātē (LU).

LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Produktivitātes zinātniskā institūta "LU domnīcas LV PEAK" pētnieki EM un FM uzdevumā veikuši pētījumu "Produktivitātes kāpināšana un ekonomikas transformācija", padziļināti analizējot uzņēmumu produktivitāti un piedāvājot priekšlikumus valsts atbalsta programmu kritēriju pilnveidei ekonomikas transformācijas kontekstā.

Zinātnieki pētījumā secina, ka viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgai transformācijai un konkurētspējas pieaugumam ir mērķēta, stratēģiski koordinēta un produktivitātē balstīta valsts atbalsta politika.

Pētnieku komandas vadītāja, "LU domnīca LV PEAK" direktore Inna Šteinbuka norāda, ka Latvijai ir jārīkojas nekavējoties un izlēmīgi, lai izvairītos no stagnācijas un nodrošinātu ilgtermiņa produktivitātes pieaugumu. Koncentrējoties uz elastīgu pārvaldību, ieguldījumiem cilvēkkapitālā un inovācijās un mērķtiecīgi atbalstot perspektīvus uzņēmumus, Latvija var nodrošināt savu pozīciju kā augstas pievienotās vērtības un uz zināšanām balstīta ekonomika. Lai to īstenotu, būs nepieciešami drosmīgi politiski lēmumi un valsts koncentrēšanās uz inovācijām, izglītību un konkurētspēju.

LU atzīmē, ka produktivitātes pieaugums ir galvenais ilgtermiņa dzīves līmeņa celšanās virzītājs un pamats Latvijas konkurētspējai globālajā ekonomikā. Tas ir kritisks faktors, lai kompensētu demogrāfiskos izaicinājumus - sarūkošu darbspējīgo iedzīvotāju skaitu un novecojošu sabiedrību. Lai arī produktivitātes pieauguma tempi Latvijā ir straujāki nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), produktivitātes plaisa joprojām saglabājas liela - 2024. gadā produktivitātes līmenis Latvijā faktiskajās cenās bija 54,1% (72,8% pēc pirktspējas paritātes) no vidējā ES līmeņa, un tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES.

Pētnieki datu analīzes un valsts atbalsta instrumentu izvērtējuma rezultātā secina, ka Latvijas ekonomikas strukturālās transformācijas galvenais ierobežojošais faktors ir izteikti nevienmērīga produktivitāte starp uzņēmumiem un nozarēm.

Vienlaikus pētnieki norāda, ka relatīvi neliels uzņēmumu skaits rada lielu daļu no kopējās pievienotās vērtības, augstas produktivitātes uzņēmumi veido aptuveni 0,1% no Latvijas uzņēmumu kopskaita, radot 25,5% no pievienotās vērtības, eksporta un algu fonda, kamēr ievērojamai daļai uzņēmumu ir stagnējoša vai zema produktivitāte. Šāda ekonomikas struktūra palielina risku ilgtermiņā iestrēgt "vidēju ienākumu slazdā" un kavē konverģenci ar attīstītākajām ES valstīm.

Savukārt produktivitātes līderiem ir augsts cilvēkkapitāla attīstības līmenis, inovāciju aktivitāte, digitālais briedums, kvalitatīva korporatīvā pārvaldība, eksporta kapacitāte un piekļuve kapitālam. Līdzšinējā valsts atbalsta sistēma šos faktorus ir ņēmusi vērā tikai fragmentāri, dominē formāli atbilstības kritēriji un atbalsts nereti nonāk uzņēmumos ar ierobežotu izaugsmes potenciālu.

Pētnieki ar pētījuma rezultātiem, galvenajiem secinājumiem un atziņām iepazīstinās seminārā "Ceļš uz produktīvāku ekonomiku: Politikas ietvars un rīcības virzieni", kas notiks plkst. 10 Kalpaka bulvārī 4, Rīgā.