Pēdējo divu mēnešu laikā cūkgaļas cena Latvijā ir noslīdējusi līdz kritiskam līmenim, un, ja situācija vēl pasliktināsies, pastāv daudzu vietējo cūkaudzēšanas saimniecību slēgšanas risks, pavēstīja Zemkopības ministrijā (ZM).

Tajā informē, ka zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) pirmdien Briselē piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē, kurā ministri diskutēja par pašreizējo situāciju lauksaimniecības tirgū un Eiropas Padomes (EP) secinājumiem par jauno ES Meža stratēģiju 2030.gadam.

Kā norāda ministrijā, pašreizējā situācija lauksaimniecības tirgū kopumā vērtējama kā stabila, izņemot cūkgaļas tirdzniecību. ES iekšējā tirgū pārprodukciju radījusi ne tikai Covid-19 ietekme, bet arī eksporta sarežģījumi, ko veicinājis Āfrikas cūku mēris.

Pēc ZM sniegtās informācijas, Latvijas tirgū ienāk cūkgaļa no citām ES dalībvalstīm, galvenokārt, Polijas, Beļģijas un Spānijas, un cūkgaļas iepirkuma cena nepārtraukti pazeminās. Pašlaik cūkaudzētāju finansiālā situācija un maksātspēja ir noslīdējusi līdz kritiski zemai robežai.

Vienlaikus ar cenu samazināšanos cūkaudzētājiem kopš 2020.gada vidus ir jāsastopas ar pieaugošām ražošanas izmaksām, ko rada lopbarības graudu cenas kāpums. Kviešu cena 2021.gada oktobrī ir pieaugusi par vairāk nekā 7%. Pēdējo divu mēnešu laikā cūkgaļas cena Latvijā ir noslīdējusi līdz kritiskam līmenim. Latvija ir sasniegusi jaunu absolūto cenas antirekordu - 95,5 centi par kilogramu, kas ir par 26% zemāk nekā pagājušajā gadā.

"Lai mazinātu cūkaudzētāju finansiālās grūtības, Latvija jau kopš Covid-19 pandēmijas sākuma ir atbalstījusi cūkgaļas ražotājus no nacionālā budžeta. Bet krīze nav tikai atsevišķu dalībvalstu problēma - tā pašlaik skar visu ES kopējo tirgu un individuālie dalībvalstu atbalsta pasākumi nerisina ES kopējā tirgus pārsātinājumu, kas ir galvenais iemesls kritiskajai situācijai. Tādēļ aicinām Eiropas Komisiju steidzami īstenot nepieciešamos tirgus atbalsta un finansiālā atbalsta ārkārtas pasākumus," uzsver Gerhards.

Dalībvalstu ministri sēdē apsprieda arī EP secinājumus par jauno ES Meža stratēģiju 2030.gadam, ko Eiropas Komisija publiskoja 2021.gada jūlijā. Mežsaimniecība ir ārkārtīgi nozīmīga Latvijas ekonomikai, tāpēc Latvijas interesēs ir, lai meža nozare arī turpmāk dotu vienlīdz lielu pienesumu valsts ekonomikai un sociālajai jomai.

Vienlaikus ZM norāda, ka ir jāņem vērā arī kopējie ES klimata un vides mērķi. EP secinājumi par jauno Meža stratēģiju kopumā no Latvijas puses ir atbalstāmi, bet Gerhards uzsvēra, ka noteikti jāņem vērā visas trīs ilgtspējības dimensijas - ekonomiskā, sociālā un vides/klimata dimensija, kā arī dalībvalstu atšķirīgā situācija un īpatnības, meža apsaimniekošanas prakse un kultūras un vēsturiskā attīstība.