Marta vidū Pasaules Banka publicēja pētījumu par lauksaimniecības risku pārvaldību, novērtējot riska pārvaldības rīku (RMT) izmantošanu, efektivitāti un uzlabošanas iespējas dažādās dalībvalstīs, tostarp Latvijā.

Pētījumā sniegta detalizēta pašreizējo politikas norišu analīze un ieteikumi ES un tās dalībvalstīm. Šie ieteikumi sniedz arī norādījumus par darbībām, kuras varētu tālāk attīstīt, izmantojot pieejamos datus, lai noteiktu turpmāko virzību notiekošajās politikas diskusijās.

Pētījums sniedz pierādījumus, kas liek turpināt pārdomāt ES lauksaimniecības risku pārvaldības sistēmu. Tajā jo īpaši atzīta obligāto riska pārvaldības pasākumu (RMT) nozīme, kas saistīti ar spēcīgu vienotās drošības tīklu. Pētījumā arī uzsvērta konsekventākas un visaptverošākas pieejas riska pārvaldībai nozīme visās dalībvalstīs un RMT pieejamības jautājums, jo īpaši mazākām saimniecībām. Turklāt pētījumā arī atzīts, ka tiešie maksājumi ir būtisks drošības tīkls lauksaimniekiem.

Pētījumā sniegta papildinoša analīze par Eiropas Komisijas pašreizējo darbu sadarbībā ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) tā saukto fi-compass iniciatīvu, kas analizē dažādus procesus. Kopumā Pasaules Bankas konstatējumi apstiprina EIB secinājumus tādās galvenajās jomās kā datu saskaņošana, tehniskā palīdzība un slāņveida risku pārvaldība, aicinot palielināt konsekvenci starp stratēģijām un īstenošanas pieejām.

PB detalizētu analizējusi risku pārvaldību 5 dalībvalstīs, tajā skaitā Latvijā. Galvenie ieteikumi Latvijai ir sekojoši.

1. Pasaules banka iesaka ieviest daudzslāņu riska pārvaldības modeli. Tas nozīmē, ka valsts atbalstam jābūt skaidri definētam atkarībā no zaudējumu apmēra:

– pirmais slānis ir saimniecību līmenis – zemniekiem pašiem jāpārvalda mazāki, bieži sastopami riski (piemēram, ar diversifikāciju vai uzkrājumiem);

– nākamais – tirgus instrumenti (apdrošināšana) vidēja mēroga riskiem (piemēram, krusa, sausums) valstij jāveicina privātā apdrošināšana un savstarpējās palīdzības fondi;

– trešais slānis ir valsts loma (katastrofu riskiem) – valstij būtu jāiesaistās tikai pie sistēmiskām katastrofām, kas pārsniedz apdrošināšanas iespējas. Ziņojumā uzsvērts, ka Latvija pārāk paļaujas uz ex-post (pēc fakta) krīzes atbalstu, kas var mazināt zemnieku motivāciju apdrošināties.

2. Viens no galvenajiem šķēršļiem Latvijā ir datu trūkums vai to sadrumstalotība. Ieteikumi ietver:

– agroklimatisko informācijas sistēmu uzlabošanu. Nepieciešami precīzāki dati par laikapstākļiem un ražību, kas palīdzētu apdrošinātājiem labāk aprēķināt prēmijas un samazinātu to izmaksas lauksaimniekiem;

– agro-risku monitoringa vienības izveidi – institūcija, kas centralizēti analizētu riskus un palīdzētu pieņemt uz datiem balstītus lēmumus.

3. Ziņojumā norādīts, ka Latvijā apdrošināšanas segums joprojām ir nepietiekams, īpaši attiecībā uz sausuma risku. Ieteikumi:

– indeksa apdrošināšanas veicināšana – tā vietā, lai vērtētu katru saimniecību individuāli (kas ir dārgi), izmantot laikapstākļu indeksus izmaksu veikšanai;

– mazo saimniecību iekļaušana – izstrādāt rīkus, kas ir pieejami un finansiāli izdevīgi arī nelielām saimniecībām, kuras šobrīd bieži paliek ārpus riska pārvaldības sistēmas.

4. Tā kā sausums ir viens no lielākajiem riskiem Latvijā (vairāk nekā 50% no klimatiskajiem zaudējumiem ES līmenī), Pasaules Banka uzsver nepieciešamību pēc investīcijām pielāgošanās pasākumiem. Nepieciešams atbalsts “viedajai” lauksaimniecībai (climate-smart agriculture), piemēram, uzlabotām apūdeņošanas vai meliorācijas sistēmām, kas mazina risku jau saknē, nevis tikai kompensē zaudējumus.
5. Ziņojums aicina Latviju labāk izmantot Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) sniegtās iespējas, integrējot riska pārvaldības rīkus kā obligātu vai cieši saistītu elementu saimniecību atbalsta mehānismos.

Pilns dokuments izlasāms ŠEIT.