, .
cloudy 9.8℃
Vārda dienu svin: Amanda, Kaiva, Amanta

Par ziemāju laukiem – piesardzīgs optimisms

LLKC , 23-03-2022
Par ziemāju laukiem – piesardzīgs optimisms

Kamēr vienā Latvijas malā jau steidz veikt lauku diskošanu, otrā zemi vietām vēl klāj balta sniega sega, bet – kā vienā, tā otrā gadījumā ziemāji pavasari sagaida labā stāvoklī un pagaidām bažu nav. To pēc pirmajām lauku apskatēm pavasarī atzīst Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālisti.

Ziemāju lauki ir labāki kā aizvadītā gada pavasarī, jo šoziem nebija sniega pelējuma, kas pērn pabojāja daudzus sējumus. Tomēr tas nenozīmē, ka augiem nav nepieciešama piebarošana – Kurzemē lauki jau tiktāl apžuvuši, ka var sākt pavasara darbus – augu piebarošanu ar komplekso un slāpekļa mēslojumu. “Ņemot vērā situāciju ar minerālmēslu pieejamību, lielie saimnieki tiešām sākuši domāt par to  lietošanu mazākā apjomā. Tomēr aizvien gadās vietas, kur mežmala nobērta balta ar minerālmēsliem...” norāda LLKC Kuldīgas biroja augkopības konsultante Daiga Mellere, mudinot saimniekus vairāk izglītot savus darbiniekus par atbildīgu minerālmēslu lietošanu.

Kurzemē bieži problēmas rada arī ilgstošs  sausums, kas noteikti jāņem vērā, plānojot pavasara darbus. “Ventspils pusē zeme ir tik sausa, ka atsevišķi saimnieki jau sēj auzas un vīķi, cerot, ka augi paspēs uzņemt nepieciešamo mitrumu un barības vielas, lai spētu augt,” skaidro LLKC Liepājas biroja augkopības konsultants Mārtiņš Pružinskis.

Arī Zemgalē siltās dienas atmodinājušas laukus un saimniecības pamazām uzsāk lauku darbus. Tomēr patlabn naktīs aizvien ir zema gaisa temperatūra un arī turpmāk laikapstākļi solās būt ļoti vēsi, tāpēc ar laukaugu mēslošanu nevajadzētu steigties.

Latgales un Vidzemes pusē vēl šur tur ir sniegs uz laukiem un augi pamazām mostas. Šajos reģionos lauku darbi visticamāk uzsāksies pēc solītā vēsuma marta beigās un aprīļa sākumā.

Labi ir ziemāji arī Kurzemē, tomēr tur, kur ilgstoši atradies ūdens, sējumi tomēr izslīkuši. “Tur neko vairs darīt nevar,” saka LLKC Talsu biroja vadītājs Alfons Spēks, piebilstot: “Mūspusē problēmas radījuši arī meža zvēri – stirnas izraustījušas, apkodušas rapsi. Te būs darbs apdrošinātājiem, jo Talsu pusē daudzi zemnieki savus laukus ir apdrošinājuši”.

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs: “Šopavasar lielākā daļa  lauksaimnieku nepieciešamo mēslojumu ir sagādājuši. Lielā mēslojuma sadārdzinājuma dēļ lauksaimnieki daudz apdomīgāk plāno tā lietošanu. Lai arī cik neskaidras pašlaik ir cenas, par kādām varēsim realizēt ražu, aicinām saimniekus rēķināt, cik ieguldīt un cik lauks dos ražu.”

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Faktori, kas ietekmē SEG emisijas bioloģiskajā gaļas lopkopībā
Faktori, kas ietekmē SEG emisijas bioloģiskajā gaļas lopkopībā

Lauksaimniecības politiku arvien vairāk ietekmē Eiropas Savienībā noteiktai...

Aicinām uz diskusiju par mēslošanas līdzekļu aprites regulējuma pilnveidošanu
Aicinām uz diskusiju par mēslošanas līdzekļu aprites regulējuma pilnveidošanu

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) aicina mēslošanas līdzekļu ražotāj...

Lāpsta un viedtālrunis uz lauka: kā Ogres novada lauksaimnieki kļuva par augsnes “detektīviem”
Lāpsta un viedtālrunis uz lauka: kā Ogres novada lauksaimnieki kļuva par augsnes “detektīviem”

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) sadarbībā ar Latvij...

Stiprina lopkopības nozares noturību, veicinot atbildīgu antimikrobiālo līdzekļu lietošanu
Stiprina lopkopības nozares noturību, veicinot atbildīgu antimikrobiālo līdzekļu lietošanu

Lai stiprinātu Latvijas lopkopības nozares noturību un mazinātu antimikrobi...