Saimnieks LV / 2020.gads (Maijs.)

Pandēmija vēl nav apokalipse, bet pasaules kārtību tā sajaukusi pamatīgi. Pasaulē šobrīd nav lielākas problēmas par vīrusa Covid–19 sacelto – valstu veselības aizsardzības sistēmu drošība, valstu ekonomika un galvenā – cilvēku dzīvības. Taču pavasaris ir klāt un, par spīti visām izmaiņām, zeme gaida strādniekus.

Pasaules vēsture pazīst daudzas epidēmijas, kuras mēs atceramies vien ar pāris vārdiem. Lietuvā XVII gadsimta sākuma mēra epidēmijas laikā slimības vilnis nesaudzēja nevienu. Daudzos novados izmira visi iedzīvotāji, dažos no 100 iedzīvotājiem izdzīvoja vien divi trīs. Lietuvā dažviet senie kapu kalniņi tiek saukti par mēra kapiem. Tā ir vēsture, bet šodien Covid–19 vīruss izmainījis visas planētas iedzīvotāju dzīvi un pasaules ekonomiku.

Kad starptautiskā tirdzniecība sarūk, Lietuvas lauksaimniecība un pārtikas rūpniecība iegūst stratēģisku nozīmi. Valdības uzdevums – nodrošināt valsts iedzīvotājus ar nepieciešamajiem pārtikas produktiem – lauksaimniekiem nešķiet neiespējams, bet nāksies kritiski izvērtēt lauksaimniecības politiku, struktūru, pārplānot savu darbību, pārskatīt izdevumu posteņus, vajadzēs papildu darbaspēku. Meklējot darbiniekus, skats vēršas uz mājās atbraukušajiem tautiešiem –emigrantiem, jo Ukrainas un Baltkrievijas viesstrādnieki Lietuvā nevar iekļūt slēgto robežu dēļ. Lietuvas Darba birža diendienā saņem ziņas par darbinieku atlaišanu. Daudz bezdarbnieku pilsētās, bet vai tie būs sezonas strādnieki laukos? Atgriezušies emigranti atbrauca ne tikai ar vīrusu (protams, tikai daži), bet arī ar darba pieredzi, kuru varētu pielietot dzimtenē. Tomēr šie cilvēki netiek vērtēti viennozīmīgi. Lietuvas Lauksaimniecības palātas priekšsēdis Arūns Svitojs atzīst, ka lauksaimniekiem nav vienota viedokļa par atbraucējiem – viņi ne vienmēr ir tautas zieds, bieži tie ir cilvēki, kas negribēja vai nevarēja savu dzīvi sakārtot ārzemēs. Lietuvas Dārzeņu audzētāju asociācijas vadītāja Zofija Cironkiene par šiem potenciālajiem strādniekiem arī izsakās visai skeptiski – daudzi no tiem strādāja nelegāli vai arī viņu dzīvesveids bija visai apšaubāms. Ir, protams, arī tādi, kas ārzemēs ir strādājuši lauku darbus, saņemot normālu algu, un varētu strādāt vietējās lielajās saimniecībās. Lietuvas lauksaimniekiem nāktos audzēt vairāk darbietilpīgu dārzeņu, ne tikai bietes, burkānus un citus tradicionālos dārzeņus.

Karantīna Lietuvas – Polijas pierobežā radījusi papildu rūpes poļu zemniekiem. Robežu var šķērsot tikai divos robežpunktos, protams, ne jebkurš un jebkad. Polijas zemnieki ir norūpējušies – kā apstrādāt laukus Lietuvas teritorijā. Vieni zemnieki zemi Lietuvā pirkuši, citi – nomā. Lietuvas pusē zeme pārsvarā pieder gados veciem īpašniekiem. Poļu puse 31. martā ieviesa dažus atvieglojumus zemniekiem robežu šķērsošanā, bet Lietuvas puse nesteidzas. Lietuvas premjerministra spriedumu gaida 102 Seiņu, Punskas novadu zemnieki. Zemniekam, kura lauks Lietuvas pusē ir 3 km attālumā no valsts robežas, doties uz robežpāreju 30 km attālumā (ja Lietuvas puse dos savu piekrišanu) īpaši pievilcīgi un racionāli nav. Lietuvas Veselības aizsardzības ministrs norūpējies – kas gan izsekos, vai poļi no traktoriem nekāps laukā un neapmeklēs lietuviešu kaimiņus.

Lietuvas Agrārās ekonomikas institūta direktore Rasa Melnikiene intervijā 18. aprīļa avīzē Kaimo laikraštis (Lauku avīze) atzīst, ka Lietuvas lauksaimniecība noasiņos, būs grūti atkopties, bet pamazām dzīve atgriezīsies ierastās sliedēs. Kārtējo reizi tiek cilāts jautājums par PVN samazināšanu pārtikas produktiem un mazumtirdzniecības cenu regulēšanu, bet to neatbalsta ne premjers, ne valsts prezidents. Toties aktuāls kļuvis jautājums par valsts pārtikas produktu rezervi. Lietuvā pārtikas produktu netrūkst, par to rūpējas arī dārzeņu audzētāji. Par spīti sarežģītajiem apstākļiem, veikalu plauktos netrūkst vietējo biešu, burkānu, kāpostu u.c. dārzeņu, pircējiem jau tiek piedāvāti arī pašmāju gurķi.

Vieni no gurķu audzētājiem – brāļi Audris un Valdemārs Juškas jau vairāk nekā 20 gadus savās siltumnīcās audzē gurķus, kā arī tomātus un zemenes. Sākuši ar 2.5 āru lielām siltumnīcu platībām, nu tās sasniegušas jau 10 ha. Šo pavasari saimniecībā audzē īsos gurķus 5 ha un garos gurķus 2 ha platībā. 80 procentu no šīs produkcijas nonāk Lidl veikalos. A. Juška teic, ka, ienākot Lietuvas tirgū, Lidl ir izmainījis konkurences noteikumus, ar citām tirdzniecības ķēdēm tagad esot vieglāk vienoties par piegādes noteikumiem un cenām. Kaut arī Lietuvā cilvēku dzīvi un saimniecisko darbību ierobežo karantīna, darba tempi Jušku saimniecībā nemazinās. Tiek darīts viss, lai nodrošinātu darbinieku veselību. „Mums ir dezinfekcijas līdzekļi, stingri ievērojam higiēnas normas. Izmantojot tehnoloģijas, laistīšanu un klimata kontroli varam veikt attālināti. Vadības un citus darbus arī var veikt attālināti,” skaidro A. Juška. Citādi darbi ritot kā parasti. Saimniecībā ir 180 darbinieku, daži saimniecībā strādā jau 14 gadus, citi – pamēģina un aiziet. Ne visi savu gadu vai veselības dēļ var strādāt siltumnīcās. Dažbrīd trūkstot strādnieku. No darba biržas atsūtītiem 10 ilggadīgiem bezdarbniekiem parasti tikai kādi divi vai trīs paliekot strādāt. Sezonas laikā neiztiek bez sezonas strādniekiem.

Zemkopis A. Juška saka: ,,Šobrīd galvenais ir būt mājās un būt veseliem, tad arī Lietuvas ekonomika ātrāk atgūsies. Lietuvas uzņēmējiem un lauksaimniekiem, kas ražo un audzē vietējo produkciju, vajadzēs klientu un tirdzniecības ķēžu papildu atbalstu un izpratni. Ticu, ka pircēji dos priekšroku ne tikai vietējiem dārzeņiem, bet arī citiem Lietuvā ražotiem produktiem.”