Sarunu festivāla "Lampa" ietvaros Maija parka skatuvē "Spuldze" norisinājās Pasaules dabas fonda organizēta diskusija “Nojaukt nedrīkst atstāt”, kurā vērsta uzmanība upju zemajam ekoloģiskajam stāvoklim, cilvēka radītajiem šķēršļiem un sabiedrības lomai upju atjaunošanā. Diskusijā piedalījās pārstāvji no Klimata un enerģētikas ministrijas, Alūksnes pašvaldības, Pasaules dabas fonda un projekta LIFE GoodWaterIP.

Latvijā ir vairāk nekā 12 000 upju, bet lielākā daļa no tām nav brīvi plūstošas. Tās aizsprosto hidroelektrostacijas, veci dzirnavu aizsprosti, cilvēka radīti akmeņu krāvumi un citas konstrukcijas. Nozīmīga daļa šiem objektiem ir bez saimnieka un bez ekspluatācijas noteikumiem, apgrūtinot zivju migrāciju un upju dabiskās ekosistēmas darbību.

“Upes ir vienas no mūsu vislielākajām vērtībām, ko sākam apzināties īpaši pēdējos gados. Latvijā ir vairāk nekā 12 500 upju, strautu un lielo grāvju, kuru kopējais garums ir aptuveni 37 500 kilometru – gandrīz tikpat, cik Zemeslodes apkārtmērs.  Tas spilgti apliecina, ka, lai arī Latvija ir maza valsts, mums ir ļoti nozīmīgs un vērtīgs ūdensceļu tīkls. Upes ir dārgums, par kuru mums ir jārūpējas. Ir pienācis laiks neatlikt problēmas, kas gadiem ilgi atliktas. Jāsāk rīkoties – tas ir kopīgas diskusijas un vienotu kritēriju jautājums,” uzsver Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis ‘’Latvijā mēs esam maz un mums ir jārūpējas par savām bagātībām, lai tās nestu kopēju labumu visai sabiedrībai.’’

“Uz Latvijas upēm šobrīd ir ap 1500 dažādu šķēršļu, no kuriem HES ir mazāk par 150,” norādīja Jānis Šīre, LIGE GoodWaterIP projekta vadītājs. “Pārējie ir dažāda veida uzpludinājumi un cilvēku radīti šķēršļi, tostarp būvniecības laikā radīti objekti, kuru saimnieciskā nozīme ir apšaubāma.”

Magda Jentgena diskusijā pievērsās starptautiskajam kontekstam: “Eiropā 2024. gadā tika nojaukti vairāk nekā 500 aizsprosti – arī Latvija beidzot pievienojās šai kustībai, kas aizsākusies jau 1980. gados, Amerikā. Tas rāda, ka pārmaiņas ir iespējamas, bet tām jābalstās dialogā un kompromisos ar vietējo sabiedrību.” Diskusijas gaitā tika apspriesti arī likumdošanas trūkumi un nepieciešamība izglītot sabiedrību, kā arī grūtības atrast šķēršļu īpašniekus. Vienlaikus pozitīvi piemēri, kā, piemēram, Bejas dambja pārbūve Alūksnē, parādīja, ka, sadarbojoties ar pašvaldību un vietējiem iedzīvotājiem, iespējams panākt ieguvumus gan dabai, gan kopienām.

Diskusija noslēdzās ar vairākām atziņām, tostarp — pārmaiņas ir iespējamas tikai tad, ja tās tiek veidotas kopā ar sabiedrību, pašvaldībām un politikas veidotājiem. Būtiski ir iesaistīt sabiedrību, pašvaldības un kopienas – gan skaidrojot, gan atbalstot ar piemēriem un resursiem.

Kā simbolisks solis šīs sadarbības nostiprināšanā diskusijas noslēgumā organizāciju - Klimata un enerģētikas ministrija, Pasaules dabas fonds, mazo HES asociācijas, un Latvenergo pārstāvji parakstīja sadarbības memorandu, kas apliecina iesaistīto pušu apņemšanos strādāt pie Latvijas upju atjaunošanas un šķēršļu likvidēšanas, balstoties uz zinātniskiem pierādījumiem, ilgtspējību un sabiedrības iesaisti.

Sarunas ieraksts iatrodams šeit: http://bit.ly/4lq28OE