Komentārs no Marius Balša (Marius Balsys), Scandagra Group analītiķa

Globālajā tirdzniecības vidē jau sen nav bijis šāda haosa. Tā dēvētie “tarifu kari” rada ievērojamu postu pasaules ekonomikā un drīzumā varētu negatīvi ietekmēt graudu tirgus. Ko šis satricinājums nozīmē mūsu reģiona lauksaimniekiem, un par ko viņiem būtu jādomā?

Vai vēsture atkārtojas?

Pašlaik vislielākā plaisa ir radusies starp Vašingtonu un Pekinu. Kaut ko līdzīgu mēs pieredzējām 2018. gada vasarā, kad toreizējais ASV prezidents Donalds Tramps sava pirmā pilnvaru termiņa laikā noteica 25 % tarifu noteiktām Ķīnas precēm. Tolaik Ķīna bija lielā mērā atkarīga no tirdzniecības ar ASV, uz kurieni bija vērsta aptuveni piektā daļa no tās kopējā eksporta apjoma. Negatīvā ietekme satricināja pat lauksaimniecības preču tirdzniecību.

Strauji samazinoties Ķīnas sojas pupiņu un kukurūzas iepirkumiem no ASV, kritās arī cenas, tādējādi sasniedzot rekordzemu līmeni lauksaimniecības produktu tirdzniecībā. Tirdzniecības karš ilga aptuveni pusotru gadu un beidzās ar vienošanos, saskaņā ar kuru Ķīna apņēmās iepirkt vairāk lauksaimniecības produktu no ASV. Samazinoties spriedzei, gan tirdzniecības, gan lauksaimniecības preču cenas atgriezās iepriekšējā līmenī. Tomēr ķīnieši galu galā atteicās no savām līgumsaistībām.

Tagad, 2025. gadā, situācija ir nedaudz citāda. Pirmkārt, ASV jaunās administrācijas tirdzniecības politika ir ārkārtīgi haotiska un pretrunīga. Kopējais ASV noteikto tarifu līmenis ir ievērojami augstāks (25 %). Pēdējo reizi šāda apmēra tarifi tika noteikti pirms Otrā pasaules kara. Tikmēr Ķīna ir neatkarīgāka un labāk sagatavojusies turpināt šo konfrontāciju. Šī situācija varētu ieilgt un atstāt ārkārtīgi negatīvas sekas uz pasaules ekonomiku.

ASV zaudē kontroli pār graudu tirgiem

ASV joprojām ir nozīmīga spēlētāja izejvielu, it īpaši enerģijas, jomā, bet, runājot par lauksaimniecības produktiem, tās tirgus daļa ir samazinājusies. Brazīlija un Argentīna grauj ASV dominējošo pozīciju pasaules kukurūzas un sojas pupiņu tirdzniecībā, savukārt Krievijas pieaugošā klātbūtne maina kviešu tirgu.

Tagad ASV pārsvarā pārdod preces kaimiņvalstīm, piemēram, Meksikai, vai Āzijas valstīm, piemēram, Japānai, Filipīnām un Dienvidkorejai – partneriem, kas nav tik ļoti ieinteresēti veicināt konfliktus, jo alternatīvie piegādātāji tiem izmaksātu pārāk dārgi. Tāpēc ironiskā kārtā pat tad, ja tiek piemēroti lieli tarifi, tiešais trieciens ASV graudu eksportam nav tik smags, kā varētu gaidīt.

Lielākie kviešu pircēji saskaras ar izaicinājumiem

Lauksaimniecības izejvielu tirdzniecību īpaši negatīvi varētu ietekmēt globālās ekonomiskās situācijas pasliktināšanās. Jaunās ASV administrācijas lēmumi ir sagrāvuši cerības, ka inflāciju izdosies ierobežot un ka globālo izaugsmes ciklu varētu pagarināt, samazinot procentu likmes.

Vēsture liecina, ka jaunattīstības valstis, kuras sagadīšanās dēļ ir arī lielākās lauksaimniecības produktu importētājas, cieš visvairāk, kad globālā izaugsme apstājas. Būtiskākie lauksaimniecības preču tirdzniecības ceļi ved no Ziemeļu puslodes uz Āfriku un Āziju, kur dzīvo lielākā daļa pasaules iedzīvotāju.

Augstā inflācija ir satricinājusi lielākos labības pircējus, piemēram, Turciju un Ēģipti. Piemēram, 30 % inflācijas un valūtas vērtības brīvā kritiena dēļ pirktspēja Ēģiptē strauji sabruka. Valdība risina problēmu, kā saglabāt stabilu kviešu iepirkumu apjomu, vienlaikus samazinot subsīdijas maizes ražošanai un pat mainot receptes – aizstājot dārgos kviešu miltus ar lētākiem kukurūzas vai sorgo maisījumiem. Jā, ekonomiskie apstākļi nosaka, kādu maizi ēd Ēģiptes iedzīvotāji.

Turcija, vēl viena nozīmīga kviešu importētāja, saskaras ar līdzīgām grūtībām. Kviešu imports ir samazinājies par 40 % līdz 6 miljoniem tonnu 2024. gadā. Augstā inflācija, kas pagājušajā gadā sasniedza 70 %, un Turcijas liras vērtības samazināšanās attiecībā pret ASV dolāru ir būtiski ierobežojusi valsts iespējas importēt lauksaimniecības produktus no citām valstīm. No 2024. gada jūnija līdz oktobrim Turcijas valdība pat bija daļēji apturējusi kviešu importu.

Tikmēr valūtas tirgus haoss satricina situāciju arī Eiropā, kas ir nozīmīga lauksaimniecības produktu eksportētāja. Panika finanšu tirgos un uzticības trūkums ASV ekonomikai izraisīja spēcīgu dolāra kursa kritumu. Lielākā daļa pasaules darījumu ar izejvielām notiek ASV dolāros, un šīs valūtas vērtības samazināšanās ir devusi priekšrocības tādiem konkurentiem kā Krievija un zināmā mērā arī Latīņamerikas valstīm.

Kā nepalaist garām laiku cenu noteikšanai? Jaunās ražas prognozes

Spiediens uz lauksaimniecības cenām, visticamāk, turpināsies, liekot arvien lielāku uzmanību pievērst laika prognozēm. Pagaidām nav manāmas lielas problēmas ar laikapstākļiem, un pirmās prognozes liecina, ka Eiropas kviešu raža varētu būt par 14 miljoniem tonnu lielāka nekā pērn.

Līdzīgas tendences varam sagaidīt arī Melnās jūras reģionā un Krievijā. Tomēr pieredze rāda, ka pavasara beigas vai vasaras sākums ir ļoti jutīgs periods, un jebkuras spekulācijas par faktiskām vai šķietamām laikapstākļu problēmām var izraisīt nopietnas cenu svārstības preču tirgos.

Piemēram, pagājušogad Krievijā pavasarī bija mazāk nokrišņu, un tika prognozēts, ka kviešu raža varētu būt aptuveni par trešdaļu mazāka. Pēc šādām prognozēm kviešu cena biržā strauji pieauga līdz 270 eiro par tonnu, bet pēc tam atgriezās tuvāk vēsturiskajam līmenim – aptuveni 210 eiro.

Šādas svārstības tikai pierāda, cik svarīgi Baltijas lauksaimniekiem ir rūpīgi sekot līdzi tirgus situācijai jau tagad un vismaz daļēji noteikt savas nākotnes ražas cenas. Iespējams, ir vērts to darīt vairāk nekā vienu reizi, lai pārvaldītu cenu svārstību risku.