Evija Uļjanova, Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta eksperte

Par olām vienmēr pastāvēs jautājums – kas bija pirmais – vista vai ola? Tomēr neskatoties, kādā virzienā mūsu prāts dodas, nenoliedzams ir fakts, ka ola ir unikāla, jo tikai ola var “piedzimt” divas reizes – kā ola un kā dzīva radība!

Olas ir viens no uzturvielām bagātākajiem pārtikas produktiem, jo satur divdesmit aminoskābes, t.sk., astoņas neaizstājamas aminoskābes, ko nevar aizvietot ar citām uzturvielām, tādēļ tās uzturā jālieto regulāri. Olas satur tādas minerālvielas kā  dzelzi, varu, kāliju, fosforu, cinku, selēnu un sēru. Lielākā vērtīgo vielu un vitamīnu koncentrācija atrodama olas dzeltenumā. Tas satur veselīgās Omega-3 taukskābes, B1, B2, B12 vitamīnus, kā arī visus taukos šķīstošos vitamīnus – A, D, E un K. Olās vairāk nekā jebkurā citā produktā atrodams holīns, kas organismā veic virkni svarīgu funkciju, piemēram, nodrošina veselīgu šūnu membrānu veidošanos. Ārsti atzīst, ka olu lietošana uzturā var palīdzēt aizkavēt organisma novecošanās procesu, īpaši pozitīvi ietekmē redzi, jo olu sastāvā esošie antioksidanti un A vitamīns palīdz novērst redzes pasliktināšanos.

Olas baltumā tauku nav, bet dzeltenumā ir aptuveni pieci grami, ir arī taukiem līdzīgas vielas – lecitīns un holesterīns. Augošam organismam lecitīns ir nozīmīgs jaunu šūnu veidošanai, savukārt holesterīns organismam nepieciešams D vitamīna sintēzei, arī dažādu hormonu veidošanai. Ja agrāk uztura speciālisti brīdināja pārāk neaizrauties ar olu lietošanu uzturā holesterīna daudzuma dēļ, tad jaunākie pētījumi pierāda tieši pretējo. Kardiologi ir atzinuši, ka olās ir daudz vērtīgu aizsargvielu. Piemēram, lecitīns traucē holesterīna izgulsnēšanos organismā, tā samazinot sirds slimību risku, savukārt holīns veicina smadzeņu darbību. Tomēr pārspīlēt ar pārāk lielu viena produkta lietošanu uzturā arī nevajadzētu^2,3. Viss ir labs, kas ar mēru!

Olas uzbūve

Foto: https://www.thekitchenismyplayground.com/2018/10/how-to-make-deviled-eggs-step-by-step.html

Olu kvalitātes īpašības

Pēc olu kvalitātes īpašībām tās tiek iedalītas 2 kategorijās – A un B:

A kategorijas olām ir normāla forma, tās ir tīras un nebojātas. Olas baltums ir tīrs gaišs un puscaurspīdīgs, savukārt dzeltenumam nav skaidras kontūras un, olu grozot, tas ir mazkustīgs. Olām ir tām raksturīgais aromāts, nav svešu smaku un vielu, kā arī nedrīkst būt embrija attīstības pazīmju. Gaisa telpa olas iekšpusē nav lielāka par 6 mm. A kategorijas olas ir piemērotas cilvēku uzturam, kā arī izmantošanai pārtikas un nepārtikas rūpniecībā. A kategorijas olas netiek mazgātas vai tīrītas ne pirms, ne pēc šķirošanas. Turklāt tās neapstrādā konservācijas vajadzībām un neatdzesē zemāk par 5°C.

B kategorijai atbilst olas, kuras neatbilst A kategorijas kvalitātes prasību robežlīmeņiem. Šīs olas ir paredzētas izmantošanai pārtikas vai nepārtikas rūpniecībā. Parasti no B kategorijas olām tiek gatavots olu maisījums, olu pulveris vai dzīvnieku barība, vai tiek izmantotas kā izejvielas, piemēram, ziepju un šampūnu ražošanā.

A kategorijas olu šķirošana pēc svara

• A kategorijas olas pēc svara šķiro šādi:

Olu izmērs un apzīmējumi

• Svara šķiru norāda ar atbilstošajiem burtiem S, M, L, XL  vai apzīmējumiem – mazas, vidējas, lielas vai ļoti lielas, vai arī ar abu kombināciju, ko var papildināt ar atbilstošo svara diapazona norādi.
• Ja  vienā iepakojumā ir dažāda izmēra A kategorijas olas, norāda olu minimālo neto svaru gramos un uz iepakojuma ārējās virsmas ir jābūt norādei “Dažāda izmēra olas” vai līdzvērtīgi apzīmējumi.

Olu šķirošanas un iepakošanas nosacījumi

A kategorijas olas tiek sašķirotas, marķētas un iepakotas desmit dienu laikā pēc to izdēšanas. Kā papildu norādi par kvalitāti uz A kategorijas olu iepakojumiem līdz devītajai dienai pēc olu izdēšanas drīkst izmantot vārdus “ekstra” vai “ekstra svaigas”. Ja ir izmantotas šīs norādes, uz iepakojuma jābūt viegli pamanāmai un skaidri salasāmai norādei par olu izdēšanas datumu un deviņu dienu termiņu.

Olas ar norādi “ekstra” vai “ekstra svaigas” marķē un iepako četru dienu laikā pēc izdēšanas.

Derīguma termiņš

Vistu (Gallus gallus šķirne) dētajām olām “minimālo derīguma termiņu”, nosaka ne vairāk kā 28 dienu apmērā pēc dēšanas. Ja ir norādīts dēšanas periods, šo datumu nosaka no šā perioda pirmās dienas. Taču, ja olas tiek glabātas ledusskapī un ir ievēroti arī citi priekšnoteikumi, tās var uzglabāt ilgāk par ražotāja noteikto derīguma termiņu. Olu svaigumu visvairāk ietekmē tieši temperatūra un gaisa mitrums, tāpēc vislabāk tās uzglabāt sausā telpā temperatūrā pie +4 līdz +6 tC. Olu ārējais izskats uzglabāšanas laikā var palikt nemainīgs. Piemēram, pēc olas čaumalas būs grūti saprast, cik svaiga tā ir. Tādēļ ir svarīgi sekot līdzi olas derīguma termiņam.

Viens no vieglākajiem veidiem, kā pārbaudīt olas svaigumu, ir ievietot to glāzē, kas pildīta ar ūdeni. Ja ola ir svaiga, tā nogrims un paliks glāzes dibenā horizontālā stāvoklī. Ja ola vairs nav tikko dēta, bet joprojām svaiga, tad tās uzpeldēs apmēram glāzes vidū vai paliks glāzes apakšā nedaudz slīpi ar resno galu uz augšu. Savukārt, ja ola ir bojāta un uzturā vairs nav lietojama, tā nekavējoties uzpeldēs virspusē. Tas izskaidrojams ar to, ka olas čaumala ir poraina, līdz ar to olā esošais mitrums laika gaitā iztvaiko, bet iekšā ieplūst arvien vairāk skābekļa. Tādējādi olas gaisa “kabata” kļūst lielāka un pati ola vieglāka.

Kādai informācijai jābūt tirdzniecības vietā, ja olas tiek piedāvāvātas nefasētas?

Ja olas pārdod nefasētas, patērētājam viegli pamanāmā un skaidri salasāmā veidā jāsniedz šādu informāciju:

1. kvalitātes kategorija (A/B);
2. svara šķira (XL, L, M, S);
3. norāde uz dējējvistu turēšanas metodi:

• tradicionālas turēšanas metodes: “Brīvās turēšanas apstākļos dētās olas”, “Kūtī dētas olas”, “Uzlaboti būri”;
• bioloģiskās ražošanas  gadījumos: “bio” un “eko” (bioloģisks, ekoloģisks);

4. ražotāja kods;
5. minimālais derīguma termiņš.

Foto: Dace Lauska, Zemkopības ministrija Veterinārā un pārtikas departamenta eksperte (Nefasētas olas)

Kādai informācijai jābūt tirdzniecības vietā, ja olas tiek piedāvātas fasētas?

Ja olas tirgo iepakotas, tad uz olu iepakojumu ārējās virsmas ir norādīta šāda viegli pamanāma un skaidri salasāma informācija:

1. iepakošanas centru kodi, kuros olas tiek iepakotas /pārpakotas;
2. kvalitātes kategorija: A (“A kategorija”, “A”, kas var būt viens pats vai kombinācijā ar vārdiem “svaigas” vai “svaigas olas”);
3. svara šķira (XL, L, M, S);
4. minimālais derīguma termiņš;
5. vārdi “mazgātas olas” (atsevišķās ES valstīs);
6. norāde, kas patērētājiem iesaka olas pēc iegādāšanās glabāt vēsumā;
7. dējējvistu turēšanas metode;
8. ražotāja kods.

Fasētas olas

No trešajām valstīm importētajām olām, ja netiek sniegtas pietiekamas garantijas par noteikumu līdzvērtību, ka olas ražotas atbilstoši ES prasībām, tad nodrošina, lai uz iepakojuma ārējās virsmas ir norādīta viegli pamanāma un skaidri salasāma informācija par “izcelsmes valsti” un dējējvistu turēšanas metodi: “ES standartiem neatbilstoša”. 

Olu iepakošana

Iepakojumu kvalitātei ir jābūt tādai, lai nodrošinātu, ka iepakojumi ir triecienizturīgi, sausi, tīri, labā stāvoklī un izgatavoti no materiāliem, kas olas pasargā no svešas smaržas un kvalitātes pasliktināšanās riska.

Olu iepakojumi

Dējējvistu turēšanas metodes

Olu ražošanai tiek izmantotas dējējvistas. Dējējvistas ir specializētas cāļu šķirnes, kas atlasītas, ņemot vērā to augsto olu ražošanas līmeni un to, kādas olas paredzēts ražot (piemēram, baltas vai brūnas). Olu ražošanā tiek izmantotas trīs dažādas ražošanas sistēmas:

• sprosti – dējējvistas tiek turētas, barotas un tās dēj olas specializētos sprostos, kas parasti ir izkārtoti vairākos līmeņos;
• kūtis – dējējvistas tiek turētas kūtīs bez sprostiem, tās spēj brīvi pārvietoties kūts iekšienē;
• brīvā turēšana – dējējvistas dzīvo kūtī bez sprostiem, tām ir iespēja iet ārā un meklēt barību pašām, papildus cilvēku dotajai barībai.

Lai patērētāji zinātu, ar kādu ražošanas metodi olas ir iegūtas, uz A kategorijas olu iepakojumu ārējās virsmas norāda viegli pamanāmu un skaidri salasāmu norādi par dējējvistu turēšanas metodi:

1. brīvās turēšanas apstākļos dētās olas;
2. kūtī dētas olas;
3. uzlabotos sprostos dētas olas.

Ja olas ir iegūtas bioloģiskajā ražošanā, pamatojoties uz normatīvo aktu prasībām, marķējumā var izmantot vārdus “bioloģisks” vai “ekoloģisks”.

Ministru kabineta 07.07.2009. noteikumi Nr. 744 “Noteikumi par dējējvistu labturības prasībām un dējējvistu turēšanas uzņēmumu reģistrācijas kārtību” nosaka, ka ar skaitļiem norāda informāciju par turēšanas veidu:

• brīva turēšana – “1”;
• turēšana kūtī – “2”;
• turēšana sprostos – “3”;
• ja dējējvistas turētas atbilstoši bioloģiskās ražošanas prasībām, turēšanas veidu apzīmē ar “0”.

Olu kods

Interesanti fakti par olām

Olām ir sava īpašā Pasaules olu diena. Pasaules olu dienas tradīcija aizsākās Vīnē 1996. gadā, kad tika nolemts svinēt olu spēku katru gadu oktobra otrajā piektdienā. Kopš tā laika olu fani visā pasaulē ir izdomājuši jaunus radošus veidus, kā godināt šo lielisko barības vielu spēkstaciju, svinot olu mūzikas festivālus, uzstādot dažādus pasaules rekordus, kā arī organizējot olu lobīšanas un slavenību gatavošanas sacensības. 2024. gada 11. oktobrī valstis visā pasaulē apvienosies, lai svinētu olu dienu dažādos veidos. Vairāk informācijas Starptautiskajā olu komisijas (International Egg Commission) vietnē. Arī Latvija piedalās Pasaules olas dienas svinēšanā, kur svētku aktivitātes organizē AS “Balticovo”. Programmai un aktualitātēm Latvijā iespējas sekot līdzi “Balticovo” sociālajos tīklos

Arī Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācija, kas pārstāv mūsu valsts putnkopjus, regulāri informē patērētājus par aktualitātēm olu nozarē

Valstis, kurās cilvēki patērē visvairāk vistu olas uzturā gada laikā:

Patērētais olu skaits gadā uz vienu cilvēku

Ola ideālās attiecībās satur mūsu organismam nepieciešamās uzturvielas, no kurām cilvēka organisms spēj izmantot līdz pat 98%. Viena ola sniedz 10% veselīga olbaltuma ar augstu bioloģisku vērtību, 9% emulģētu, viegli sagremojamu tauku, 15% fosfora un 10% dzelzs no dienā nepieciešamā, bet satur tikai 70 kcal. 

Lieldienu rituālos visā pasaulē savijušās dažādu laiku un tautu tradīcijas. Izplatīts Lieldienu svinību simbols ir ola kā dabas radīts ideāls un sākums jaunai dzīvībai. Gadsimtu gaitā ola ir simbolizējusi noslēpumu, burvestību, ārstniecisku līdzekli, barību un zīmi. Olas krāso un izrotā, izceļot to īpašo simbolismu. Katrai ģimenei olu krāsošana, ēšana ir lieliska kopā būšana. Ne velti sens latviešu ticējums vēsta, ka pirmā krāsotā ola ir jāapēd visai saimei kopā – tad būs saticīga dzīvošana.