Cēsu novadā veidos grantu jeb finansiālu atbalstu, lai zemes īpašnieki varētu ierobežot Sosnovska latvāņa izplatību, liecina Cēsu novada domes sēdes lēmums.

Nākamgad grantam jeb finansiālam atbalstam varēs pieteikties gan fiziskas, gan juridiskas personas, kuru īpašums atrodas Cēsu novada pašvaldības teritorijā un kurā latvāņa izplatība ir vismaz 0,1 hektāra (ha) platībā vai ir latvāņa audze ar vismaz 20 augu kopām.

Uz grantu varēs pretendēt tikai tie zemes īpašnieki, kuriem nav nekustamā īpašuma nodokļa parāda.

Finansējuma apjoms atšķirsies atkarībā no īpašnieka izvēlētās latvāņu ierobežošanas metodes un nākamajā gadā piešķirtajiem pašvaldības budžeta līdzekļiem - no 100 līdz 150 eiro par ha.

Cēsu novadā atbalstīs vairākas latvāņu ierobežošanas metodes, proti, ķīmiskā jeb miglošana, bioloģiskā jeb noganīšana, ierobežošana ar zaļmēslojuma augiem, mehāniskā jeb griešana, rozešu izduršana, mulčēšana, pļaušana, augsnes apstrāde un kombinētā jeb integrētā metode.

Plašāka informācija par pieteikšanos tiks izsludināta nākamajā gadā pašvaldības informatīvajos kanālos.

Valsts augu aizsardzības dienests norāda, ka ar latvāni invadēto teritoriju skaits dubultojas katrus 14 gadus. Invazīvais Sosnovska un tam līdzīgie, invazīvie, tādus pašus apdegumus veidojošie - Mantegaca un Persijas latvāņi sastopams Igaunijā, Eiropas daļā Krievijā, Somijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Baltkrievijā, Ukrainā, Vācijā, Anglijā, Francijā, Ungārijā un citur.

Latvānis ir no diviem līdz četriem metriem augsts daudzgadīgs monokarps augs ar lapas plātni, kas var būt pat līdz 1,5 metrus gara. Monokarps nozīmē to, ka augs uzzied, nogatavina sēklas un aiziet bojā. Tātad, ja augs ir sācis ziedēt, nedrīkst tam ļaut nogatavināt un izsēt sēklas. Ja tas izziedējis, "domājot", ka savu misiju ir veicis un savairojies, latvānis pats atmirst. Tādēļ pēc appļaušanas, lai neatļautu latvāņiem izplatīties tālāk, nepieciešams sadedzināt ziedkopas. Šāds radikāls pasākums nepieciešams latvāņa izteikto vairošanās spēju dēļ.