, .
cloudy 17.8℃
Vārda dienu svin: Jānis

Mostas ne tikai bites – pamodušies arī lāči!

Latvijas Biškopības biedrība , 15-03-2024
Mostas ne tikai bites – pamodušies arī lāči!

Februāra beigās Latviju pārlidoja pirmie meža zosu kāši, pielijušajos laukos manīti lieli gulbju bari, kas atpūšas pēc garajiem pārlidojumiem. Modušies un no ziemas migām izlīduši arī lāči. Ja kāds man pirms 30 gadiem būtu sacījis, ka bitenieka pavasaris atnāk ne tikai ar bišu pirmo izlidojumu (šogad daudzviet Latvijā jau februāra 3. dekādē), bet arī ar lāču apdraudējumu bišu stropiem, es viņu būtu sūtījis divas mājas tālāk! Diemžēl 2024. gadā tā jau ir kļuvusi par dravniekudzīves realitāti. Nu gluži, kā senos laikos, kad mūsu senči dravēja mežā, bišu kokos…

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" – mežzinātnes pētījumu un lietišķo izstrādņu centra vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš:

“Jā, lāči ir jau modušies un pametuši savas ziemas guļvietas. Īpaši tie, kuriem šoziem nav dzimuši bērni. Uzmanīties vajadzētu tiem biškopjiem, kuriem lāči apmeklēja dravas pērnajā rudenī – parasti šie dzīvnieki migas ierīko netālu no vietām, kur rudenī barojušies. Un ja drava tika apmeklēta pirms ziemas, nebūtu nekāds brīnums, ja lācis to apciemotu arī pavasarī.”

Biškopju mierinājumam – nav jau teikts, ka lāči negausīgi metīsies uzreiz virsū bišu stropiem. Pēc zinātnieku rīcībā esošajiem novērojumu datiem, februārī un martā cilvēki lāčus nemana – acīm redzot, tie nav tik aktīvi, barojas ar kādu ziemā kritušu dzīvnieku atliekām vai ko citu. Lielāka lāču aktivitāte un attiecīgi – novērojumu skaits – vērojams sākot ar aprīli (60 novērojumi) un maksimumu sasniedz maijā (virs 100 novērojumiem). Jūnijā lāči redzēti mazāk – zem 60 novērojumiem, jūlijā un augustā vēl mazāk – zem 40 novērojumiem. Septembrī, oktobrī cilvēku un lāču ceļi atkal krustojas biežāk (55-60 novērojumi mēnesī).

Lāču izplatība Latvijā saglabājas samērā nemainīga. Lielākais skaits identificēto īpatņu irSalacgrīvas pagastā (9), Viļķenes pagastā (6), Ērģemes pagastā (6), Staiceles pagastā (5) un Sarkaņu pagastā (3). Varam saskaitīt, ka šajos pagastos kopā uzskaitīti 29 lāči. Visā pārējā valsts teritorijā – vēl 100 lāči (kopā 129), no kuriem 16 ir reproduktīvas mātītes. Tātad, lāču skaits aug un turpinās augt! Vēl pavisam nesen, 2022. gadā, pēc Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētnieku datiem, mūsu valstī pastāvīgi dzīvoja ap 70 lāčiem.

Attēlā. Latvijas karte ar atzīmēm par lāču novērojumiem 2023. gadā.

(Dati no LVMI “Silava” pētījuma “Lāču monitorings 2023.-2025.gadā”.)

Lāču skaits vairojas un biežākas kļūst arī cilvēku tikšanās ar lāci, kā saka: “uz šaurās meža takas”! Lai atceramies gadījumu, kad Latvijas mediju telpā parādījās ziņa par to, ka kāds cilvēks, braucot ar auto tumsā, uz ceļa panāca jaunu lāci un kādu gabalu dzina to sava transportlīdzekļa gaismas staros, sev pa priekšu. Dabas aizsardzības pārvalde noskaidroja vainīgo un vainīgajam par aizsargājamās sugas – brūnā lāča (Ursos arcos) – apzinātu traucēšanu piesprieda naudas sodu 600 eiro. Laikam arī biškopjiem ir pienācis laiks novērtēt savu rīcību – lai pie dravas uzstādītās atbaidīšanas ierīces nenodara pāri lācim vai kādam īpatnim no cilvēku cilts!

 

Tikšanās ar lāci mežā var būt ļoti bīstama. 2023. gada aprīlī Latvijas interneta portāli publicēja ziņu par Itālijā (Alpu kalnu pakājē) notikušo negadījumu, kad vīrietis, kurš skrienot savu kārtējo rīta rosmes apli, bija ticies ar lāci un vairs neatgriezās mājās. Vainīgais lācis tika notverts un iemidzināts (cik saprotu). Tādēļ nedaudz mulsina ziņa, kas pērnā gada pavasarī sasniedza Dabas aizsardzības pārvaldi – Bolderājā, netālu no Buļļupes manīts brūnais lācis! Varam tikai minēt, ja tā ir patiesība, cik droši jūtas visi Rīgas tās puses sportotāji un meža taku skrējēji…

Un vēl viena ziņa no 2023. gada – 25. aprīlī Dabas aizsardzības pārvalde ziņo, ka “ir izbeigusi administratīvā pārkāpuma procesu par to, ka, iespējams, mežstrādnieki apzināti traucējuši brūno lāci Limbažu apkārtnē.” Meža darbu laikā strādnieki sadzirdēja dīvainu troksni krūmos. Dodoties trokšņa virzienā, tika atklāti trīs lāčubērni. Un atkal, varam tikai minēt, kas notiktu, ja lāčumāte būtu tur pat blakus un nolemtu aizstāvēt savas atvases! Kādu procesu tad nāktos ierosināt?

Arī aizvadītā gada nogale neiztika bez aktuālās lāču ziņas – 17. novembrī Dabas aizsardzības pārvalde publicēja iepriekšējā dienā saņemto ziņu, ka Ziemeļvidzemē atrasts miris brūnais lācis. Vēlāk ziņu portālos tika rakstīts, ka dzīvnieks atrasts Ērģemes pagastā un ka tas noteikti nav gājis bojā dabiskā nāvē. Policija gan nesakot, vai brūces ir šautas vai durtas. Pieņemu, ka dūrumi ir žurnālistu interpretācija – ja tiešām cilvēka un lāča duelī būtu izmantots duncis vai pat zobens, diez vai cilvēks būtu ticis sveikā cauri, nerunājot nemaz par uzvaru.

Lai tur vai kā, bet, kā varat lasīt, notikumi notiek un iespēja tikties ar lāci uz meža takas, kļūst aizvien reālāka. Un tā kā biškopju un lāču intereses lokā ir viens un tas pats objekts – bišu drava, iesaku biškopjiem iepazīties ar Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā atrodamo informāciju – kā rīkoties, ja mežā esat nonācis pie lāča migas vai trakāk – esat ar meža valdnieku ticies aci pret aci!

 

Atgādinām biškopjiem, ka pēc Igaunijas un Somijas biškopju atzinuma, vienīgo reālo aizsardzību pret lāčiem biškopībā spēj nodrošināt pareizi uzstādīts, rūpīgi kopts un uzturēts elektriskais gans.

Dravas teritoriju nevar salīdzināt ar lopu ganību aploka teritoriju – biškopjiem ir darīšana ar pavisam nelielu laukumu, kura iežogošanai var izvēlēties drošus, izturīgus stabus, apžogojuma lenti novilkt vairākās kārtās, regulāri pļaut zāli zem žoga un sekot akumulatora uzlādes līmenim. Ja šos labas prakses principus nespējat nodrošināt, drava atrodas tālu, to apmeklējat reti, tad labāk apdraudēto dravas novietni pārvietojat uz drošāku vietu.

Ja nu tomēr lācis ir “paviesojies” dravā, postījumus var pieteikt Dabas aizsardzības pārvaldē un pretendēt uz atlīdzību. Par postījumiem vēlams ziņot arī LVMI “Silava” ļaudīm – pat ja nepretendējat uz postījumu kompensāciju, zinātniekiem varbūt interesēs atbraukt uz savākt lāča atstātos DNS paraugus. Par iespējam ievākt svaigus DNS paraugus, lūgums ziņot pa telefonu WhatsApp 26320528 (Jānis Ozoliņš̌); bet lāča klātbūtnes pierādījumus, kas fiksēti fotogrāfijas, jāsūta uz e-pasta adresi: lacumonitorings@gmail.com, pievienojot vietas koordinātes, datumu un ziņotāja vārdu. Lūdzam biškopjus būt aktīviem un iesaistīties lāču populācijas monitoringā.

 

LVMI “Silava” informācija par 2023. gadu pētījumā “Lāču monitorings 2023.-2025.gadā”.

https://www.silava.lv/petnieciba/aktivie-petijumi/lacu-monitorings-2023-2025

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Konkurss – #TasteTheOceanContest
Konkurss – #TasteTheOceanContest

#TasteTheOcean (tulkojumā no angļu valodas – “Izbaudi okeānu”) ir Eiropas S...

Balsojums par Eiropas Gada koku
Balsojums par Eiropas Gada koku

Aicinām piedalīties un atbalstīt Eiropas Gada koka balsojumu, Kaņepju ozolu...

AS Dimedium Latvija pārņem Kurzemes ģenētikas biznesu
AS Dimedium Latvija pārņem Kurzemes ģenētikas biznesu

Uzņēmums AS Dimedium Latvija kopš 2024. gada 1. janvāra ir pārņēmis AS Kurz...

Scandagra Latvia aicina bērnus un jauniešus piedalīties zīmējumu konkursā
Scandagra Latvia aicina bērnus un jauniešus piedalīties zīmējumu konkursā

Gaidot Scandagra Latvia 15 gadu jubileju, ikviens bērns un jaunietis vecumā...