Saimnieks LV / 2024.gads (Decembris)

Mizgrauzis (Ips typographus), zināms arī kā egļu astoņzobu mizgrauzis, ir viens no bīstamākajiem meža kaitēkļiem, kas apdraud egļu mežaudzes Latvijā. Šīs neliela izmēra vaboles spēj vienas sezonas laikā iznīcināt pat veselas audzes, tādējādi mežu īpašniekiem radot nopietnus ekonomiskus zaudējumus. Lai savlaicīgi atklātu un ierobežotu šo kaitēkļu izplatību, ir svarīgi atpazīt mizgrauzi un tā darbības pazīmes.

Kas ir egļu astoņzobu mizgrauzis?
Mizgrauzis ir 4–6 mm gara, tumši brūna līdz melna vabolei. Mizgraužu aktivitāte sākas pavasarī, kad pieaugušie indivīdi iznāk no ziemošanas vietām, tēviņi uzbrūk eglēm un aicina pie sevis mātītes. Kaitēkļa aktivitāte atkarīga no laikapstākļiem –
ja ir auksts, lietains pavasaris un tāda pati vasara, mizgraužu populācija var ievērojami sarukt.

Mizgraužu mātītes iekļūst koka mizā un izveido mātes eju olām. No tām izšķīlušies kāpuri sāk baroties, kā rezultātā koks nokalst.

Kādas pazīmes liecina par mizgraužu klātbūtni?
Latvijā novērota strauja mizgraužu izplatība, tāpēc ir svarīgi savlaicīgi (jau pavasarī) konstatēt to klātbūtni mežaudzē, lai ierobežotu kaitēkļu izplatību un novērstu tālāku koku bojāšanos. Pašam (ja ir zināmas priekšzināšanas) vai mežsaimniecības speciālistam ieteicams apsekot mežaudzes, lai novērtētu, vai tajās novērojams astoņzobu mizgrauzis. Par to liecina dažādas pazīmes:

• svaigas urbumu vietas uz mizas: viena no pirmajām mizgrauža klātbūtnes pazīmēm ir nelieli – 1–2 mm diametra urbumi egles mizā; 
• sveķi: egles cenšas aizsargāties pret mizgraužiem, izdalot sveķus urbumu vietās. Ja uz koka mizas pamanāt sveķu pilienus vai sveķainas traipus, tas var liecināt par mizgrauža invāziju; 
• brūni mizas milti: mizgrauži, izalojot koka mizu, veido brūnus mizas miltus, kas var uzkrāties uz stumbra, zaru žāklēm un sakņu kakla; 
• mizas atlupšana: smagas invāzijas gadījumā koka miza sāk atdalīties no stumbra, to var viegli noņemt ar rokām, atklājot koka iekšējo daļu ar mizgraužu eju sistēmas tīklu. Egļu astoņzobu mizgrauža gadījumā mizā var skaidri redzēt centrālo mātes eju un perpendikulāri no mātes ejas daudzas kāpuru ejas; 
• koka dzīvotspējas samazināšanās: inficētie koki sāk zaudēt skujas, kas kļūst dzeltenas un brūnas. Jāatceras, ka var būt arī egle ar jau nokaltušu mizu, bet vēl zaļām skujām. 

Egļu astoņzobu mizgrauzis tuvplānā 

Milti uz sakņu kakla – labi pamanāmi 

Kādus bojājumus meža īpašniekam nodara egļu astoņzobu mizgrauzis? 

Mizgrauzis uzbrūk galvenokārt vecākām un vismaz 20 cm resnām eglēm, taču smagu invāziju laikā var tikt inficēti arī jaunāki koki. Egļu astoņzobu mizgrauzis var izplatīties arī jaunākās, novājinātās audzēs, piemēram, pēc plūdiem vai vētrām. 

Lielākais mizgrauža nodarītais kaitējums ir īsā laikā zaudēta mežaudzes vērtība. 

Inficētie koki zaudē savu vērtību kā augstas kvalitātes kokmateriāli. Svaigi bojātas egles vēl iespējams nodot kā zāģbaļķi, bet ar mizgraužiem ievazātās sēnes strauji veicina koksnes zilēšanu, kā rezultātā kokmateriāls vairs neatbilst zāģbaļku kvalitātes prasībām. To vēl ir iespējams pārdot kā sliktas kvalitātes zāģbaļķi jeb gulsni. 

Ja nokavē arī šo brīdi, koksne vairs der tikai malkai, bet tās vērtība ir 2–3 reizes mazāka kā zāģbaļķiem. Ja ir sarežģītāki mežizstrādes apstākļi, cirsmas peļņa var izrādīties ar negatīvu zīmi. 

Ko darīt, lai kaitēkli ierobežotu? 

Lai efektīvi cīnītos ar mizgrauzi, ir svarīgi savlaicīgi reaģēt, parādoties pirmajām invāzijas pazīmēm. Diemžēl vienīgās zāles pret egļu astoņzobu mizgrauzi ir vienlaidus cirte, visi citi mēģinājumi, izlasot no audzes ārā tikai invadētos kokus, veicinās ātrāku meža kaitēkļa izplatību. 

Regulāri veikts meža monitorings ļauj atklāt, ka egļu astoņzobu mizgrauzis nonācis līdz vērtīgajai mežaudzei. Kādi pasākumi veicami, ja pēc apsekojuma konstatēti mizgrauži? 

1. Sanitārā cirte – gadījumos, ja mizgrauža skarto koku skaits uz 1 ha (vai mežaudzi, kas ir mazāka par 1 ha) ir vismaz 10, sanitārajā vienlaidus cirtē jācērt mežaudze vai tās daļa. Jāņem vērā, ka sanitāro vienlaidus cirti veikt patvaļīgi nav atļauts. Laika posmā no 1. aprīļa līdz 31. augustam piecu darba dienu laikā pēc iesnieguma jāsaņem Valsts meža dienesta (VMD) apliecinājums koku ciršanai sanitārajā cirtē. Ja papildus nepieciešams atzinums no Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP), tad piecu darba dienu laikā kopš DAP atzinuma saņemšanas. Atzinums no DAP nepieciešams īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai tās funkcionālajā zonā, kurā ir atļauta sanitārā cirte saskaņā ar VMD sanitāro atzinumu. 
2. Feromonu slazdi – pēc cirtes pabeigšanas, ja cirsmas platība ir lielāka par 0.8 ha, tajā tiek izvietoti feromonu slazdi. Tādējādi iespējams piesaistīt un iznīcināt pieaugušās vaboles, samazinot to populāciju. Slazdu izvietošanu veic Valsts meža dienesta speciālisti, izvērtējot cirsmas un pieguļošo audžu apstākļus. 

Mizu milti zaru žāklēs un uz stumbra 

Mizu milti, kas no attāluma nav redzami – nezinātājam var palikt nepamanīti 

Kā ciršanas ierobežojumi samazina mizgraužu izplatību? 

Pavasarī, kad gaisa temperatūra paaugstinās, mizgrauži sāk aktīvi vairoties un meklēt piemērotas egles, kurās dēt olas. Ja šajā laikā notiek intensīva mežizstrāde, svaigi nocirstās egles un mežizstrādes atliekas izplata sveķu smaržu, kas pievilina mizgraužus konkrētajai vietai. Ja blakus atrodas vērtīgas egļu audzes, tās kļūst par ideālu mērķi mizgraužiem, kas var izraisīt populācijas tālāku strauju pieaugumu. Tāpēc ir noteikti ciršanas ierobežojumi. 

Lai spētu novērtēt mizgrauža bojājumus, iesakām meža pārbaudi uzticēt speciālistiem, kuri spēs identificēt pazīmes, kas bez atbilstošām zināšanām var nešķist svarīgas.