Pirmdien, 25. janvārī, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards piedalījās Portugāles prezidentūras rīkotajā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes neformālajā konferencē, kurā ES dalībvalstu ministri apsprieda aktuālos jautājumus par lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu tirdzniecību, tostarp arī nepieciešamību panākt vienošanos ar Eiropas Parlamentu (EP) par ES Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), kā arī turpmākajām attiecībām ar Apvienoto Karalisti (AK) pēc Brexit vienošanās panākšanas.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards uzsvēra, ka, panākot vienošanos ar EP, jāsaglabā līdzsvarotas vides un klimata prasības, lai lauksaimnieki tās turpmāk varētu īstenot un lai jaunās prasības neveidotu negatīvu ietekmi uz lauku apvidu attīstību, pārtikas ražošanu un nodrošinājumu.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards: “Arī līdz šim esam bijuši uzstājīgi, norādot, ka ir vitāli svarīgi saglabāt līdzsvaru starp vides prasībām un reālajām iespējām tās īstenot lauksaimniecības nozarē. Vides aizsardzības vārdā mēs nedrīkstam veidot nepanesamu slogu lauksaimniekiem un apdraudēt lauksaimniecības nozares pastāvēšanu. Tā ir tautsaimniecībai svarīga nozare, kas mūsu iedzīvotājiem nodrošina pārtiku. Turklāt Brexit un Covid-19 pandēmijas krīze ir ievērojami ietekmējusi Latvijas, Eiropas un arī pasaules ekonomiku, līdz ar to šobrīd ir īpaši svarīgi pieņemt ilgtspējīgus un realizējamus lēmumus – lai kopīgiem spēkiem tiktu veidota tāda vides politika, kas nes labumu sabiedrībai un videi, vienlaikus neapdraudot lauksaimniecības nozares pastāvēšanu un lauku reģionu dzīvotspēju.”

Kā zināms, 2020. gada 24. decembrī ES un AK beidzot panāca vienošanos par attiecībām nākotnē pēc Brexit. ES un AK Tirdzniecības un sadarbības līgums nosaka nulles tarifus un nulles kvotas visām precēm, arī lauksaimniecības un zivsaimniecības produktiem. Taču ir skaidrs, ka savstarpējā tirdzniecība ar precēm un produktiem kļūs sarežģītāka, jo imports un eksports būs pakļauts muitas formalitātēm un būs jāveic pārbaudes uz robežas.

Ministrs Kaspars Gerhards norādīja, ka ES tirdzniecības stratēģijai ar trešajām valstīm attiecībā uz lauksaimniecības nozari ir jābūt pārdomātai un tai nevajadzētu nonākt pretrunā ar KLP mērķiem. Brīvās tirdzniecības nolīgumiem ar trešajām valstīm ir jābūt sabalansētiem un tajos jāņem vērā ES dalībvalstu ilgtermiņa intereses, sevišķi lauksaimniecības sektorā.