Pavasari gaidot, izaudzēsim paši šobrīd tik nepieciešamos vitamīnus!

Mikrozaļumus un dīgstus var audzēt un ēst visu gadu, bet tieši ziemas beigas un pavasara sākums ir piemērotākais laiks, jo esam izsalkuši pēc vitamīniem, svaigām garšām, dzīvespriecīga zaļuma un daudzi arī pēc darbošanās dārzā. Kaut nu jau vairāki audzētāji piedāvā iegādāties skaisti saaugušus zaļumus dažādu garšu izlasēs pat ar piegādi līdz namdurvīm, arī veikalu plauktos tie atrodami, tomēr paša audzēti vienmēr garšo vislabāk.

Dīgsti vai mikrozaļumi?

Kas tad īsti tie ir? Dīgsti jeb diedzēti graudi ir sēklas, kurām izdiedzēts pirmais asniņš un uzturā tas tiek lietots kopā ar visu sēkliņu. Tā diedzē, piemēram, Ķīnas pupiņas, visu krāsu lēcas, turku zirņus, auzas, griķus, rīsus, kviešus, miežus, rudzus u. c.

Lai tiktu pie dīgstiem, augsne nav nepieciešama – var iegādāties speciālus traukus diedzēšanai, bet pietiek arī ar burku vai stikla bļodu, marli un ūdeni. Vajadzīgs arī siltums (istabas temperatūra), taču bez intensīvas gaismas var iztikt, jo asniņam nav daudz jāstiepjas garumā un no diedzēšanas sākuma līdz gatavam gardumam parasti paiet ne vairāk kā dažas dienas, tāpēc pietiek, ja trauks tiek vienkārši novietots uz palodzes vai tās tuvumā.

Arī ar pelēcīgajām un īsajām februāra dienām ir gana!

Diedzējot mēs pamodinām augu līdz stāvoklim, kurā tas ir visdzīvākais un spēcīgākais.

Tieši šajā stāvoklī augā ir vislielākais vitamīnu un minerālvielu daudzums, piemēram, vairāk reižu palielinās A, B, C, E un dzelzs, selēna, cinka daudzums, salīdzinot ar jau lielu augu.

Mikrozaļumi savukārt ir no sēklas izaudzētas pirmās dīgļlapiņas, kuras ēd bez pašas sēkliņas. Ir pētījumi, kuros atklāts, ka mikrozaļumi satur pat līdz desmit reizēm vairāk vitamīnu un minerālvielu nekā augs, kas no tās pašas sēkliņas izaudzis pilnā izmērā. «Mikrozaļumus var audzēt no zirņiem, bietēm, rukolas, kressalātiem, sinepēm, brokoļiem, un citām sēklām. Bet no sīpoliem – lociņus, » stāsta augsnes maisījumu For My Plants ražotāja Liāna Kažmere.

Sēkliņu izvēle un sagatavošana

Diedzēšanai un mikrozaļumu audzēšanai der sēkliņas, kas nav apstrādātas ar ķīmiju – tās nedrīkst būt kodinātas.

Lai uzlabotu sēklu īpašības, dīgtspēju un izturību pret slimībām, ražotāji tās mēdz apstrādāt ar dažādām ķīmiskajām vielām. Vielu daudzumu un veidu regulē Eiropas Savienības normatīvi, piemēram, lai cilvēki nesaindētos ar pesticīdiem, taču šie noteikumi attiecas tikai uz pilnībā jau no sēklas izaugušiem augiem. Ja ēdam šo pašu sēklu dīgstus vai mikrozaļumus, kurus notiesājam ar visu sēklu, šīs normas var būt pārsniegtas vairākus desmitus reižu un cerētā ieguvuma vietā veselībai varam nodarīt postu, it sevišķi bērniem. Tāpēc visprātīgākais ir diedzēšanai izvēlēties speciāli šim mērķim paredzētas sēklas (tas būs norādīts uz iepakojuma) vai bioloģiski sertificētas (uz paciņas atradīsiet tādu pašu marķējumu – lapiņu uz zaļa fona – kā uz bioloģiskās pārtikas iepakojumiem).

«Sīkās sēkliņas, kas paredzētas mikrozaļumu audzēšanai, mērcēt ūdenī pirms sēšanas nav nepieciešams, citādi slapjas tās lips kopā un apgrūtinās sēšanas darbus.

Pelēkos zirņus gan pirms bēršanas augsnē nepieciešams uzbriedināt ūdenī 8–12 stundas,» iesaka Liāna Kažmere.

Lociņus arī vislabāk steidzināt no pašu dārzā vai bioloģiskajās saimniecībās izaudzētiem sīpoliem, jo lielveikalos nopērkamie mēdz būt apstrādāti ar kādu pretdīgšanas ķīmiju. Ja izaudzējat lokus lielus un garus kā dārzā, noderēs arī stādīšanai ārā paredzētie sīksīpoliņi.

Trauks un augsne

Mikrozaļumu audzēšanai būs piemērots teju jebkurš lēzens trauks, kas atrodams mājas plauktos – māla bļodiņas, šķīvji ar augstākām malām, plastmasas kārbu vāciņi u. c.

Runājot par augsnes izvēli, visdrošāk ņemt tādu, kas paredzēta dēstu audzēšanai un ir piemērota izmantošanai bioloģiskajās saimniecībās, nesatur minerālmēslus, pesticīdus u. tml., piemēram, no ražotāja Eko Zeme.

«Lai labi regulētu augsnes mitrumu un nodrošinātu sēkliņām «mīkstu gultiņu», var izvēlēties smalki sijātas kūdras maisījumu, kam nav pievienots mēslojums. Ikvienā sēkliņā pašā ir viss nepieciešamais, lai tā iesakņotos augsnē un izdzītu nelielās dīgļlapiņas. Ne tikai ierastajai telpaugu pārstādīšanai, bet arī mikrozaļumu audzēšanai piemērots ir arī For My Plants augsnes maisījums Potting mix,» skaidro Liāna.

Sīpolus uzreiz var dēstīt augsnē vai novietot virs ūdens trauka tā, lai apmēram 1/3 sīpola apakšiņas mirkst ūdenī. Priekšrocība audzēšanai augsnē ir tā, ka sīpola ūdens nebūs jāmaina katru dienu saduļķošanās un sasmakšanas dēļ, novērots, ka arī loku raža ir ņiprāka.

Audzēšanas process

Mikrozaļumu audzēšanai augsni 1–3 cm slānī (atkarīgs no trauka dziļuma – tā, lai pēc tam var lapiņas ērti nogriezt) izberiet vienmērīgi traukā un apsmidziniet ar ūdeni. Sēkliņas vienā slānī izberiet pa mitro augsni un viegli ar plaukstām piespiediet.

Lai mikrozaļumi pēc audzēšanas nebūtu jāmazgā, sēkliņas var neapbērt ar augsnes kārtu. Tādā gadījumā jāpārliecinās, ka tās ir labi piespiestas pie augsnes, lai veidotos nepieciešamā saķere.† «Trauks ar sasētajām sēkliņām jānovieto uz palodzes dienas gaismā, lai sēkliņas iesakņotos un dzītu asnus.

Sēkliņas un zirņi kārtīgi jāapsmidzina ar ūdeni brīdī, kad tie sabērti uz augsnes. Turpmākās dienas atkarībā no māju gaisa siltuma un sausuma sēkliņas jāapsmidzina vienu vai divas reizes dienā,» pamāca Liāna.

Ja redzat, ka trauka vienā pusē asniņi sazeļ ātrāk, bet gribas vienmērīgu zelmenīti, ik pa laikam pagroziet trauku.

Procesa pasteidzināšanai un ja šķiet, ka dienas ir pārāk tumšas un īsas, var izmantot arī augu lampas vai LED lampas ar dzelteno vai balto gaismu.

Pēc 5–10 dienām zaļumi būs gatavi ēšanai!

Savukārt diedzēšanai izvēlētās sēklas vai pākšaugus vispirms noskalojiet remdenā, tekošā ūdenī. Lai izvairītos no pelējuma un tamlīdzīgām nevēlamām parādībām, trauku, kurā diedzēsiet, vēlams vispirms izkarsēt – līdzīgi kā burkas pirms konservēšanas.

Lieciet tajā sēklas un pārlejiet ar vēsu ūdeni, pārsedziet ar svaigu marli un atstājiet uz nakti mērcēties.

No rīta ūdenī redzēsiet peldam bojātās sēkliņas, kādu nevajadzīgu miziņu, gruzi u.

tml. To visu nolejiet un sēklas atkal noskalojiet. Pārklājiet trauku ar marli un nolieciet uz palodzes dienasgaismā.

Katru vakaru un rītu skalošanas procesu atkārtojiet – marli nav nepieciešams noņemt.

Pagroziet, pakratiet trauku, lai sēkliņas vienmērīgi tiek pie gaismas un mitruma.

Apmēram pēc 4–6 dienām būs redzami asni, bet gatavi dīgsti ir tad, kad to saknīte ir vismaz tikpat gara kā pati sēkla, pākšaugs vai graudiņš.

Diedzēšanai un mikrozaļumu audzēšanai der sēkliņas, kas nav apstrādātas ar ķīmiju – tās nedrīkst būt kodinātas. Tāpēc visprātīgākais ir diedzēšanai izvēlēties speciāli šim mērķim paredzētas sēklas (tas būs norādīts uz iepakojuma) vai bioloģiski sertificētas (uz paciņas atradīsiet tādu pašu marķējumu – lapiņu uz zaļa fona – kā uz bioloģiskās pārtikas iepakojumiem).

Ja redzat, ka trauka vienā pusē asniņi sazeļ ātrāk, bet gribas vienmērīgu zelmenīti, ik pa laikam pagroziet trauku. Procesa pasteidzināšanai un ja šķiet, ka dienas ir pārāk tumšas un īsas, var izmantot arī augu lampas vai LED lampas ar dzelteno vai balto gaismu.