Latvija ir bagāta ar skaistām mežu ainavām - sakoptiem mežu īpašumiem, kuros cilvēki ir ieguldījuši savas rūpes, mīlestību un vairāku gadu cītīgu darbu. Arī kurzemnieks Valdis Kalns, viens no pagājušā gada konkursa “Sakoptākais mežs” laureātiem, jau daudzu gadu garumā rūpējas par savu zemes stūrīti “Segļi”.

Valdis jau kopš bērnības mežā ir pavadījis daudz laika. Sākotnēji, ciemojoties pie vecvecākiem, gāja uz mežu pēc ogām un sēnēm. Pusaudžu gados palīdzēja malkas sagādē un vējgāžu postījumu savākšanā, taču profesionāli mežu sāka apsaimniekot 2005. gadā.

Īpašumā “Segļi” šobrīd saimnieko jau septītā paaudze. Tā ir 60 hektāru liela platība, kur mežsaimniekam ir iespēja pašam plānot, lemt un rīkoties, pašam veidot ainavu: “Šobrīd cenšos visā sava meža platībā īstenot ilgtspējīgu un ekonomiski efektīvu meža apsaimniekošanu. Teju visur ir veikta krājas kopšana un aptuveni piektdaļā īpašuma ir veikta atjaunošanas cirte ar sekojošu meža stādīšanu, kopšanu un aizsardzību,” stāsta Valdis.

Mežsaimnieks gadu laikā ir guvis lielu pieredzi meža apsaimniekošanā, taču gluži tāpat kā ikviens cits īpašnieks, arī Valdis ikdienā saskaras ar dažādiem izaicinājumiem, īpaši minot piekļuvi īpašuma slapjākiem meža nogabaliem: “Slapjos meža nogabalus varu sasniegt pa šaursliežu bānīša trasi, taču ir vieta, kur tek upīte gar augsto uzbērumu, kas rada tehnikai grūti pārvaramu vietu. Šī iemesla dēļ man ir divi hektāri zemes, kas pēdējos 30 gadus ir pilnībā neskarti. Protams, varu minēt arī normatīvās vides problēmas, par kurām noteikti zina katrs meža īpašnieks – tur ir liela netaisnība aizsargājamo teritoriju izveidē.”

Neskatoties uz izaicinājumiem ikdienas darbā, Valdis ir spējis pienācīgi rūpēties par savu īpašumu. Kā norāda pats saimnieks: “Man sakopts mežs ir tāds, kurā ir dažāda vecuma un dažādu sugu koki. Par laimi, “Segļos” ir gan lapu koki, gan skujkoki. Sakoptā mežā noteikti viss nav kā parkā, bet pamatlietas ir sakārtotas. Ļoti būtiska sakopta meža pazīme ir pēctecība – lai maniem bērniem arī ir interese tur doties un palīdzēt darbos, priecāties par ūdeni grāvjos vai upītē, novērot putnus un zvērus.”

Ilgtspējīga saimniekošana un mežsaimniecības nozīme Latvijā

Globāli zeme meža audzēšanai ir ārkārtīgi svarīgs resurss – mežs ir atjaunojams, bet ne neizsmeļams. Tieši tādēļ ar to jārīkojas saprātīgi. “Runājot par ilgtspējīgu saimniekošanu, visam ir jābūt zināmā līdzsvarā – līdz ar ekonomiskajām interesēm ir jābūt arī vides un sabiedrības interesēm,” norāda mežsaimnieks.

“Visā pasaulē tagad runā par ekosistēmu pakalpojumiem. Es gaidu kādu autoritatīvu aprēķinu sistēmu vismaz Baltijas mērogā, lai meža īpašnieks var parādīt, kāda vērtība ir ogām, sēnēm, rekreācijai, ainavai, skābeklim, tīrajam gaisam un dabas daudzveidībai, kas rodas no meža audzēšanas,” stāsta Valdis.

Koksne ir būtisks resurss būvniecībā, mēbelēs, iepakojumā un enerģētikā. Mūsu tautas gēnos ir būšana mežā, meža audzēšana un sargāšana: “Latvijas drošība ir atkarīga no cilvēkiem lauku apvidos. Ja būs rosīga mežsaimniecība, būs arī ļaudis laukos – stipri un patstāvīgi.”

Par konkursu “Sakoptākais mežs”

Piedaloties konkursā “Sakoptākais mežs”, žūrija Valda ieguldīto darbu novērtēja ļoti augstu. Pats Valdis uz konkursu atskatās kā uz lielisku iespēju, kurā varēja informēt sabiedrību par mežu un to apsaimniekošanas nozīmi: “Man nav perfekti sakopts mežs, taču tas tiek kopts un man nav kauns to rādīt. Piedaloties konkursā, ir iespēja informēt visu sabiedrību un pat lēmumu pieņēmējus par meža apsaimniekošanas nozīmi. Pēdējā laikā cilvēki arvien vairāk urbanizējas un atsvešinās no lauku dzīves – pienu redz tikai pakās un par mežu spriež pēc celmiem ceļmalās. Tādējādi nav brīnums, ka tiek uzburta aina, ka meža resursus izsmeļ, ka mežus tikai izcērt, ka bioloģiskā daudzveidība tikai sarūk un sarūk. Patiesībā viss ir pavisam citādāk. Manā mežā nav konfliktu – visi skaisti sadzīvo, tiek ņemtas vērā cilvēku un zvēru intereses. Putni mudž visās malās - visos gadalaikos. Mums, mežkopjiem, ir jārāda un jāstāsta par savu darbu. Mums jāstāsta, ka pēc ražas novākšanas seko pamatīgs roku darbs līdz kociņi sasniedz kaut 2 metru augstumu.”