Globālie pētījumi par ogļekļa piesaisti mežos galvenokārt koncentrējas uz koksnes biomasu, koksnes produktiem vai uz dažādiem kompensējošajiem efektiem, taču zinātnieki norāda, ka nozīmīgs potenciāls CO2 piesaistīšanā ir tieši meža augsnei. Līdzšinējie instrumenti un scenāriju analīze, ko izmanto lēmumu pieņemšanā, koncentrējas uz augošu koku oglekļu piesaisti. Meža apsaimniekošanas ietekme uz augsni ir mazāk pētīta un lēmumu pieņemšanā tiek pielietota ļoti vienkāršotā veidā. Meža apsaimniekošanai ir izšķiroša nozīme, lai sasniegtu CO2 klimata neitrālitātes mērķus. Līdz šim veiktie pētījumi par meža augsni norāda uz to, ka bieži meža augsnēs ir uzglabāts lielāks CO2 apjoms kā tajā augošajos kokos un tā var būt vai nu oglekļa piesaistītāja vai SEG avots, ko vistiešāk ietekmē meža apsaimniekošanas lēmumi. Eiropas meža nozarei ir vajadzīga visaptveroša izpratne par oglekļa saistīšanas potenciālu augsnē un to kā šīs zinašānas var palīdzēt izstrādāt klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumus. Somijas Dabas resursu Insitūtā (Natural Resources Institute Finland) īstenotājā ES fonda HoliSoils projekta ietvaros, kur piedalījās 30 pētnieki no Eiropas un Japānas, tika sagatavotas sekojošas zinātniskās atziņas par mežsaimniecības prakses ietekmi uz augsni un klimata pārmaiņu mazināšanu. 

1. Klimata pārmaiņas var mazināt koku sugu selekcija, īstenotā mežizstrādes prakse, barību vielu papildināšana mežos, ugunsgrēka riska pārvaldības, kūdrāju hidroloģiskā atjaunošana un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, kas veicina veselīgāku, kvalitatīvāku un straujāk augošu mežaudžu izveidi un uzturēšana. 
2. Mežu apsaimniekošanā jāņem vērā reģionālās atšķirības un meža apsaimniekošanas ietekme uz augsni ir atkarīga no mežizstrādes intensitātes, augsnes sastāva (organiska/ minerāla augsne), augsnes apstākļiem (barības vielām, mitruma, pH līmeņa), veģetācijas sastāva, klimatiskajiem apstākļiem un atjaunošanas laika pēc izvēlētās apsaimniekošanas prakses īstenošanas. 
3. Koku sugu izvēle un īstenotā mežsaimniecības prakse, ņemot vērā vietai raksturīgos apstākļus, var palielināt augsnēs uzkrāto oglekļa apjomus, t.i., labvēlīgās koku sugas meža zemēs var palielināt tā produktivitāti un atmirušo organisko vielu daudzumu, kas nonāk augsnē. 
4. Ziemeļu zonās slāpekļa minerālmēslojums skujkoku mežos un koksnes pelnu mēslojums kūdrājos palielina gan meža produktivitāti, gan augsnes oglekļa uzkrāto apjomu, palielinot saražoto un augsnē nonākušo organismu daudzumu. 
5. Augsnes oglekļa uzkrājums lapkoku mežos parasti ir mazāks nekā skujkoku vai jauktajos mežos, jo lapu koku mežos parasti ir īsāks augšanas periods un biomasas ražošanas cikls nekā skujkoku mežos, kā arī lapu koku koksnes atliekas vieglāk noārdās un stimulē augsnes organismu aktivitāti.
6. Augsnes apstrāde mežu atjaunošanas laikā var palielināt organisko vielu sadalīšanās ātrumu, bet labāka stādītās mežaudzes augšana un lielāks organismu daudzums var kompensēt sadalīšanās laikā izdalīto oglekli. 
7. Samazinot koksnes biomasu un novēršot pameža veģetācijas augšanu Vidusjūras reģiona mežos, var samazināt augsnes oglekļa zudumu no meža ugunsgrēkiem utt. Meža nozarei ir vajadzīga izpratne par augsnes oglekļa piesaistes potenciālu. 

Par citām zinātnieku sagatavotajām atziņām lasīt vairāk raksta pilnajā versijā (skatīt zemāk).

Pētniecības zināšanu palielināšana par (reģiona ) mežu apsaimniekošanas ietekmi uz augsnes oglekļa piesaistītājiem un SEG emisijām ir jāsaista ar modeļiem, ko izmanto, lai atbalstītu plānošanu un lēmumu pieņemšanu, tādējādi padarot meža apsaimniekošanas praksi klimatnoturīgu. 

LVMI "Silava" pēta augsnes procesus vairāku starptautisku pētījumu ietvaros: 

• "Ar barības vielām bagātas organiskās augsnes klimata pārmaiņu mazināšanas potenciāls Baltijas valstīs un Somijā" (informācija par projektu atrodama šeit);
• "Ietvars augsnes veselības aspekta iekļaušana politikas veidošanas procesos: augsnes ekosistēmas pakalpojumu ekonomiskais novērtējums un iniciatīvas ieguldījumiem augsnes veselībā" (informācija par projektu atrodama šeit);
• "Par mitrāju ģeotelpisko situāciju, tā atjaunošanas procesu un tā ietekmi uz ilgtspēju, lai maksimāli palielinātu klimata pārmaiņas mazināšanu, bioloģisko daudzveidību un citus ieguvumus" (informācija par projektu atrodama šeit).