, .
cloudy 1.3℃
Vārda dienu svin: Zeltīte, Andis

Meliorācijas sistēmu atjaunošana un kokaudzes ražība

Mg.silv. Kārlis BIČKOVSKIS , 13-07-2022
Meliorācijas sistēmu atjaunošana un kokaudzes ražība

Latvijā veiktie pētījumi liecina, ka meliorācijas sistēmu atjaunošana var būtiski palielināt meža ražību, turklāt nodrošina vieglāku to atjaunošanu, kopšanu un iegūto kokmateriālu transportēšanu. Turpretī novecojušas meliorācijas sistēmas palielina plūdu risku, kas var sagādāt pamatīgus zaudējumus gan mežsaimniekiem, gan lauksaimniekiem.

Situācija Latvijā
Mērķtiecīgas meliorācijas sākums datējams ap 19. gs., tomēr visintensīvāk tā noritēja laikā, kad roku darbu nomainīja mašinizēta darba tehnika. 20. gs. 60.–80. gados meliorācija veikta visintensīvāk un turpinājās līdz pat neatkarības atjaunošanai. Latvijā ir nosusināti 2.4 milj. ha, tajā skaitā 1.6 milj. ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes un 0.8 milj. ha meža zemes. Kopējie ieguldījumi meliorācijas izveidei – 7 mljrd. EUR. Lai nezaudētu šos zemes uzlabošanā ieguldītos līdzekļus, katru gadu jāatjauno vismaz 10 % bojāto meliorācijas sistēmu.

Meliorācijas sistēmām ir nepieciešama periodiska uzturēšana un renovācija, izvācot tajās ieaugušos kokus un atjaunojot grāvju dziļumu. Pirms grāvju uzturēšanas darbu veikšanas ieteicams iepazīties ar Zemkopības ministrijas izdotajām vadlīnijām, lai nodrošinātu vienotu pieeju un izpratni meliorācijas sistēmu ekspluatācijā un uzturēšanā. Jāņem vērā, ka meliorācijas sistēmu renovācija pieskaitāma būvniecības nozarei, tādēļ pirms darbu veikšanas ieteicams iepazīties ar MK noteikumiem Nr. 329, kas paredz šo darbu projektēšanas prasības.

Meža meliorācijas sistēmu atjaunošana A/S LVM platībās tiek veikta plānveidīgi, ik gadu atjaunojot meliorācijas sistēmu darbību aptuveni 20 tūkst. ha platībā. Līdz 2020. gada beigām ir atjaunotas un pārbūvētas meža meliorācijas sistēmas 245 tūkst. ha lielā platībā. Tās ir nopietnas ilgtermiņa investīcijas, kas palielina meža vērtību. Privāto mežu īpašnieku aktivitāte meliorācijas sistēmu atjaunošanā ir mazāka, jo tas prasa lielus finanšu līdzekļus. Līdzfinansējumu grāvju atjaunošanai periodiski iespējams iegūt no Eiropas Savienības investīciju fondiem, un paredzams, ka tas turpināsies arī nākotnē... 

 

 

Pilnu interviju lasiet Maija SAIMNIEKS LV numurā!

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Alūksnes putnu ferma – no roku darba līdz starptautiskam olu un olu proteīna ražotājam
Alūksnes putnu ferma – no roku darba līdz starptautiskam olu un olu proteīna ražotājam

Šī gada septembrī Latvijā vecākā putnu ferma Alūksnes putnu ferma svinēja s...

Piena nozares stratēģija top divās daļās, kūts ar rūpnīcu vēl nav satikušās
Piena nozares stratēģija top divās daļās, kūts ar rūpnīcu vēl nav satikušās

Vasaras izskaņā uz galda nonāca divi dokumenti. Pirmais ir piecu lapu melnr...

30 gadi kopā ar Latvijas piensaimniekiem
30 gadi kopā ar Latvijas piensaimniekiem

DeLaval Latvija 30 gadu jubileju atzīmēja, vienkopus pulcējot klientus, sad...

ZS Dobelnieki brieži dzīvo saules paneļu mežā
ZS Dobelnieki brieži dzīvo saules paneļu mežā

Iebraucot briežu dārzā Dobelnieki Ogres novadā, cerētā staltbriežu bara vie...