Dabai patīk mūs pārsteigt un izaicināt. Šis gads un bagātīgā ziema mums atnesusi ne mazums ikdienas rūpju un pasakainu ainavu - viss līdzsvarā. Aiz loga nekas uz vietas nestāv, viss ir kustībā. Līdz ar uz loga “ziedošajām” ledus puķēm LVM Kalsnavas arborētumā ziedēt sākušas burvjulazdas (Hamamelis).

Daudziem, iespējams, burvjulazda ir svešs nosaukums. Lai arī nosaukums liek domāt, ka tam ir cieša saistība ar lazdām, patiesībā vienīgais kopīgais tām ir līdzīgā lapu forma. Bet kāpēc burvju? Tas, iespējams, īpaši agrās ziedēšanas dēļ. Ja Kalsnavā burvjulazdas sāk ziedēt tikai tagad, tad citviet Latvijā – pat februāra sākumā. Burvjulazdas ir vasarzaļi krūmi, kas aug auglīgās smilšmāla augsnēs. Tās ir saulmīles, bet pacieš daļēju apēnojumu. Burvjulazdas ir lēnaudzīgas, kā arī izturīgas pret slimībām un kaitēkļiem. Zied vēlu rudenī pēc nobiršanas vai ļoti agri pavasarī, ar smaržīgiem ziediem. Pēc iestādīšanas pirmos gadus vēlams apsegt, pasargājot no ziemas saliem. Burvjulazdas ir dekoratīvas, tām ir viegli veidot formu, tāpēc tās droši var stādīt starp citiem dārza augiem.

Latvijas klimatiskajiem apstākļiem piemērotas trīs burvjulazdu sugas – Virdžīnijas (Hamamelis virginiana), Japānas (Hamamelis japonica) un mīkstā burvjulazda (Hamamelis mollis). LVM Kalsnavas arborētumā – neparasto kokaugu pasaulē – aug 20 burvjulazdas. Lai tās ieraudzītu tieši ziedēšanas brīdī, dārzu jāapciemo rudenī, ziemā vai pavasarī. Šobrīd arborētumā zied Japānas burvjulazdu šķirnes ‘Ruba’ un ‘Zuccariana’. Tās zied sniegotajā periodā – no janvāra līdz martam, tāpat kā mīkstās un pavasara burvjulazdas. To spuraino pušķīšu ziedi ir noslēpušies lapu žāklēs, kas ir dekoratīvs un dārzu atdzīvinošs elements ziemā. Savukārt oktobrī, kad klāt LVM Kalsnavas arborētuma “Raganu slotu balle”, zied Virdžīnijas burvjulazda.

Savvaļā Virdžīnijas burvjulazda aug Ziemeļamerikas ZA daļā, kur Amerikas indiāņi to lapas un dzinumu mizu izmantoja kā ārstniecības līdzekli, jo tām piemīt antibakteriāla iedarbība. Arī mūsdienās burvjulazdas aktīvās vielas izmanto homeopātisko ārstniecības un kosmētikas līdzekļu ražošanā. Arborētumā tas ir 2,5 metrus augsts vasarzaļš krūms, kas izaudzēts no sēklām, kuras 1982. gadā saņemtas no Bratislavas Universitātes (HBU) Slovākijā (par sēklu apmaiņu vairāk lasi šeit). Tā stādīta no vējiem pasargātā vietā un parasti zied tūdaļ pēc lapu nobiršanas – oktobrī. Burvjulazda zied regulāri un labvēlīgos apstākļos – nākamā gada rudenī ienākas sēklas.

Līdz ar burvjulazdu ziedēšanu un pirmajiem saules stariem dārzā ienāk pavasara vēsmas. Tās savukārt atnesīs skuju koku strobilēšanu, filadelfu un rododendru ziedēšanu. Dārzu pildīs bērnu čalas, gaišas sajūtas, jo dienas kļūs garākas un domās iezagsies piedzīvojumu gars. Uz tikšanos Kalsnavā!