Latvija līdz 2035. gadam spēj sasniegt 90% no vidējā Eiropas iekšzemes kopprodukta (IKP) līmeņa, ja nākamais parlaments un nākamā valdība kā svarīgāko darba kārtības punktu izvirzīs ekonomisko izaugsmi, informēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK).

Organizācija, atsaucoties uz "Eurostat" datiem, norāda, ka pērn Latvijā IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes veidoja aptuveni 70% no Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja - tas ir viens no trim sliktākajiem rezultātiem ES. Lietuvā šis rādītājs sasniedza 85% no Eiropas vidējā līmeņa, Igaunijā - aptuveni 70%, taču ar augstākām algām un augšupejošu dinamiku. Sliktāk nekā Latvijai klājas Grieķijai un Bulgārijai.

LTRK valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa atzīmē, ka bez spēcīgas ekonomikas nav labklājīgas valsts un, kad ekonomika neaug, neaug arī dzīves līmenis, lai cik smagi strādātu. Augstākas algas nerodas no ES fondiem, bet no produktīviem uzņēmumiem, kas attīstās, paplašinās un pelna vairāk, un katrs jauns investors nozīmē jaunas darba vietas pilsētās. Lai to panāktu, ir svarīga atbildīga un prātīga izvēle vēlēšanās.

Saskaņā ar "Eurostat" datiem vidējā bruto alga Latvijā 2025. gadā bija aptuveni 1835 eiro mēnesī, Igaunijā - apmēram 2200 eiro, bet Lietuvā - ap 2480 eiro. Vidējais strādājošais Lietuvā "uz papīra" saņēma aptuveni 700 eiro mēnesī jeb par 38% vairāk nekā Latvijā. Gadā tie ir gandrīz 8400 eiro. Tā rodas izteikta nevienlīdzība, ko mēra ar Džini indeksu.

Džini indekss rāda, ka Latvija ar rādītāju 34,2 ir viena no trim ES valstīm, kurās valda vislielākā nevienlīdzība, piekāpjoties Lietuvai ar rādītāju 35,3 un Bulgārijai ar rādītāju 38,4. Tas nozīmē, ka izaugsme sadalās nevienmērīgi - daļa iedzīvotāju saņem lielus ienākumus, kamēr daudziem citiem nākas iztikt ar minimālo algu. Tieši ekonomiskās atpalicības un nevienlīdzības dēļ šogad ir svarīgi piedalīties Saeimas vēlēšanās, norāda LTRK.

Zariņa norāda, ka Latvija, Lietuva un Igaunija sāka aptuveni vienā punktā, taču patlaban Latvija atpaliek no kaimiņiem. Turklāt Latvija ir viena no nevienlīdzīgākajām valstīm Eiropā. Tas liecina par to, ka ir jāmaina politiskais kurss.

LTRK ir pārliecināta, ka Latvija līdz 2035. gadam spēj sasniegt 90% no vidējā Eiropas IKP līmeņa, taču tikai tad, ja nākamais parlaments un nākamā valdība kā svarīgāko darba kārtības punktu izvirzīs ekonomisko izaugsmi. Katrs izaugsmes procents nozīmē vairāk līdzekļu aizsardzībai, veselības aprūpei, skolotājiem, policistiem un pensijām.

Lai to panāktu, Latvijai līdz 2030. gadam vismaz par 47% jāpalielina tiešās investīcijas, jāspēj kāpināt eksports līdz 80% no IKP, bet patlaban tie ir 64%, un mērķtiecīgi jāmazina administratīvais slogs biznesam.

Pēc LTRK domām, izrāvienam ir nepieciešami vairāki svarīgi nosacījumi. Pirmkārt, nepieciešamas tiešās ārvalstu investīcijas ar tehnoloģiju un zināšanu pārnesi. Tāpat svarīgs ir preču un pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību eksports jeb atbalsts uzņēmumiem ar izaugsmes potenciālu.

Tāpat viens no nosacījumiem ir birokrātijas mazināšana - regulējošo funkciju audits un risku izvērtējumā balstīta uzraudzība, finansējums Latvijas uzņēmumiem ar konkurētspējīgiem nosacījumiem, STEM izglītība un mērķtiecīga speciālistu piesaiste, kā arī drošība un noturība kā pamats ilgtermiņa izaugsmei.

LTRK ir lielākā uzņēmēju biedrība Latvijā, kurā apvienojušies vairāk nekā 8000 biedru (2700 individuālie uzņēmumi un 5500 no uzņēmēju biedrībām) - visu reģionu un nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, asociācijas, pilsētu uzņēmēju klubi un citas uzņēmēju apvienības.