Apkopojot jūnijā veikto vasarāju sējumu apsekojumu rezultātus, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Lauksaimniecības daļas speciālisti secina – kopumā 2026. gada vasarāju ražas potenciāls Latvijā vērtējams kā labs, tomēr reģionālās atšķirības šogad ir izteiktas. Lielāko ietekmi uz kultūraugu attīstību atstājis nevienmērīgais mitruma nodrošinājums, īpaši Kurzemē.

Vasarāju attīstību sezonas sākumā noteica mainīgi meteoroloģiskie apstākļi. Maijā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,7 °C jeb 0,3 °C virs normas, taču temperatūras režīms mēneša laikā bija svārstīgs. Kopējais nokrišņu daudzums maijā sasniedza 38,6 mm, kas ir par 23% mazāk nekā mēneša norma. Lielākajā daļā novērojumu staciju saglabājās sausāki apstākļi nekā ierasts. Savukārt jūnija pirmajā dekādē situācija mainījās – nokrišņu daudzums pārsniedza normu par 125%, daudzviet veicinot straujāku augu attīstību, bet atsevišķās teritorijās radot arī pārmitruma riskus.

Vasarāju graudaugu sadīgšana pa reģioniem bija nevienmērīga. Lielākajā Latvijas teritorijas daļā sējumi sadīga vienmērīgi, bet Kurzemē mitruma trūkuma dēļ sējumi attīstījās nevienmērīgi, un to produktivitāte šobrīd tiek vērtēta zemāka nekā citviet. Jūnija nokrišņi daļēji uzlaboja situāciju, tomēr pārmitros laukos vietām apgrūtināta augu kopšana un nezāļu ierobežošana.

Siltais un mitrais laiks vienlaikus radījis labvēlīgus apstākļus slimību attīstībai. Graudaugos daudzviet novērota miltrasa, kviešos pieaug lapu pelēkplankumainības un dzeltenplankumainības risks, miežos – tīklplankumainības izplatība, savukārt auzās sāk parādīties brūnplankumainība. Lauka pupās saglabājas paaugstināts slimību attīstības risks.

Kurzemē sausuma ietekmē graudaugiem vietām izveidojušās īsākas vārpas, kas var ietekmēt gala ražību. Vasaras rapsim novērota nevienmērīga sadīgšana un vājāk attīstītas ziedkopas, papildus kaitējumu radījuši kaitēkļi. Arī kukurūzas attīstība šajā reģionā ir aizkavējusies – augi sasnieguši tikai 3–4 lapu stadiju, kas ir zemāks attīstības līmenis, nekā ierasts šajā laikā.

Savukārt Vidzemē un Zemgalē kultūraugu attīstība kopumā vērtējama pozitīvi. Auzas veido labu ražas potenciālu, sāk veidoties skaras, labi attīstījušies arī pupu un zirņu sējumi. Zirņu platības Vidzemē šogad ir salīdzinoši lielas un sējumi lielākoties ir tīri no nezālēm. Agrāk sētie griķi attīstās labi, taču vēlāk sētajiem attīstību vietām kavē pārmitrā augsne.

Saskaņā ar LLKC speciālistu jūnija prognozi vidējā ražība valstī varētu būt vasaras kviešiem – 4,2 t/ha; vasaras miežiem – 3,9 t/ha; auzām – 3,8 t/ha; griķiem – 1,0 t/ha; vasaras rapsim – 1,3 t/ha; lauka pupām – 3,3 t/ha; lauka zirņiem – 3,4 t/ha; kukurūzai zaļmasai – 23 t/ha.

LLKC speciālisti norāda, ka turpmākā sezonas attīstība lielā mērā būs atkarīga no laikapstākļiem un savlaicīgas slimību ierobežošanas, lai saglabātu esošo ražas potenciālu.

Informāciju sagatavoja: Elīna Gobalova, LLKC Sabiedrisko attiecību nodaļa