28. jūnijā aizvadīts viedās lauku saimniecības pārvaldības sistēmas “Mans lauks” iepazīšanas seminārs, kuru varēja vērot tiešsaistē gan Zoom platformā, gan Facebook tiešraidē. Tā laikā rīka veidotāji informēja teju 200 interesentus par noslēgtā Eiropas inovāciju partnerības (EIP) projekta rezultātiem un jaunizveidotās sistēmas jau radītajām un nākotnes iespējām. “Mans lauks” atklāšanas tiešraides ierakstu iespējams noskatīties LLKC tīmekļa vietnē, ko paguvuši izdarīt jau 800 cilvēku.

Mārtiņš Cimermanis, “Mans lauks” idejas autors un LLKC valdes priekšsēdētājs, uzsver, ka pirms vairāk kā pieciem gadiem, kad tika veidota jaunā lauku attīstības programma, LLKC speciālisti un konsultanti sapratuši, ka zemniekam nākotnē būs jāspēj izsekot līdzi veselai virknei nosacījumu un uzskaišu. Jāiedziļinās klimata neitralitātē, ekoshēmās, agrovides pasākumos, jāpaspēj slaukt govis, jāstāda kartupeļi, jāapstrādā lauki un tajā pašā laikā jābūt pietiekami zinošam, lai šo visu darbību kopumu pārvaldītu un uztvertu kā vienu veselumu.

“Domāju, ka daudzi tikai šajā pavasarī, strādājot pie jaunā pieteikuma Lauku atbalsta dienesta EPS sistēmā, saprata patieso pasākumu apjomu, kas zemniekam jāpārvalda. Tādēļ priecājos, ka LLKC spēja jau laikus sasēdināt pie viena galda projekta partnerus: Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti (LBTU), Latvijas Zemnieku federāciju (LZF), Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociāciju (LLKA), Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību LATRAPS, Gaļas liellopu audzētāju biedrību, Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības asociāciju (LBLA), Agroresursu un ekonomikas institūtu (AREI), zemnieku saimniecības “Gaidas”, “Priežukalns”, “Imantas”, “Krūkļi”, kā arī SIA “Lekstes upenes”, “Milkosa” un “Rītniekus”, kas deleģēja arī savus spēkus, lai rastu zemniekiem ērtu un saprotamu risinājumu darba atvieglošanai, ko tagad pazīstam kā vietni Manslauks.lv,” informē M. Cimermanis.

Ņemot vērā saimnieku vajadzības un ekspertu ieteikumus, tika uzsākta rīka izveide, ietverot tajā visas uzskaitītās nepieciešamības, tādējādi nodrošinot daudzfunkcionālu palīgsistēmu, kuras centrā ir zemnieks un ilgtspējīga saimniecības pārvaldīšana.

Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone: “Lai gan šis gads nav bijis viegls, lauksaimnieki jau izsenis saskarās ar dažādiem izaicinājumiem. Šobrīd lielākais izaicinājums – vides un klimata mērķi. Lauksaimniecībā, kā zināms, bez inovācijām ilgtspējīga attīstība nav iespējama. Vērojot projekta “Mans lauks” rezultātus, redzu, ka programmas mērķis virzās uz to, ko esam gribējuši panākt. Digitalizācijai arī nākotnē būs liela nozīme. Informācija, atskaites jākrāj vienuviet un jāspēj pieņemt lēmumi atbilstoši datiem, ko, manuprāt, lieliski parāda “Mans lauks”.”

Sistēmā līdz šim ieguldītais finansējums sastāda 771 760 EUR, no tā EIP finansējums 449 700 EUR, bet LLKC – 322 060 EUR.

Semināra laikā ar rīka funkcijām skatītājus iepazīstināja LLKC IT projektu vadītāja Ilze Anhalta: “Strādājot kopā gan ar lauksaimniekiem, zinātniekiem un programmētājiem, mēs esam spējuši atrast vispiemērotāko ceļu, nodrošinot lauksaimniekam iespēju veikt datos un zināšanās balstītu ilgtspējīgu saimniecības pārvaldību ilgtermiņa mērķu sasniegšanai, saglabājot lietotājam svarīgas funkcijas.”

Viena no realizētajām funkcijām – drošība. Tikai Manslauks.lv lietotājs, profila īpašnieks jeb saimnieks spējīgs noteikt, kam ir pieejami sistēmā ievadītie dati, un deleģēt konkrētas funkcijas darbiniekam vai konsultantam. Unikāli ir arī tas, ka sistēma paredzēta plašam lietotāju pulkam – gan augkopjiem, gan lopkopjiem. Tāpat pēc saimnieka iniciatīvas ir iespējama datu apmaiņa ar valsts iestādēm. Piemēram, tā ļauj lejupielādēt lauku datus no Lauku atbalsta dienesta (LAD) uz “Mans lauks”. Noslēgta arī vienošanās par dzīvnieku datu pārnesi no Lauksaimniecības datu centra (LDC), kā arī par datu nodošanu Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) pārvaldības sistēmai.

Raitam darba procesam sistēmā ir pieejamas vairākas nodalītas sadaļas, kas nepieciešamības gadījumā ļauj saimniekam viegli tikt klāt nepieciešamajiem datiem. Piemēram, fiziskās noliktavas reģistrā un darījumu izveides sadaļā iespējams fiksēt, kas saimniecībā ir nopirkts, pārdots, saražots, izlietots, kādi ir zudumi vai pārpalikumi. Nav aizmirsta atlikumu uzskaite un atskaišu žurnāli, kas veidojas no ievadītajiem augu aizsardzības līdzekļu, kūtsmēslu, minerālmēslu, biocīdu un veterināro medikamentu darījumiem. Līdzīgi reģistru iespējams veikt arī tehnikas sadaļā, tā arī palīdzēs noteikt nepieciešamās apkopes un remontus.

Savukārt lauku saraksts pieejams augkopības sadaļā, kurā ērti veicama darbu reģistrēšana un plānošana, ražas uzskaite un analīze. Tā ļauj veidot un aplūkot lauku vēsturi, augu maiņas, mēslošanas plānu un reizē plānot darbu. Plānojot augu maiņu, to var darīt vairākiem laukiem un sezonām vienlaikus. Interesanti, ka šeit saimnieka darbu atvieglo sistēmas automatizācija, ar to saprotot, ka, ja augu maiņu neplāno, bet ievada plānotos darbus, tad augu maiņas plāns automātiski tiek izveidots. Jāmin, ka, lai veiksmīgi varētu izmantot “Mans lauks” augkopības sistēmas sadaļu, šobrīd LLKC ir pieejams 31 augkopības konsultants.

”Mans lauks” sniedz iespēju veidot arī mēslošanas plānu. Tajā var redzēt veiktās izmaiņas un, piesaistot konsultantu, būs iespējams šo rezultātu koriģēt. Plānojot mēslošanas līdzekļus, tiek saplānoti arī mēslošanas darbi un izveidots noliktavas atlikumu reģistrs. Arī šeit sistēma atvieglo saimnieka darbu izmantojot automatizācijas iespējas. Gadījumā, ja mēslošanas plāns netiek gatavots – plānojot darbus tas izveidojas automātiski.

Z/s “Lejas Sīmaņi” līdzīpašnieks un “Mans lauks” lietotājs Pēteris Zelčs: “Mēs ar tēvu darbojamies vairāk augkopības sadaļā. Mums ir ļoti svarīgi saplānot darbus un redzēt tos visus vienuviet. Iepriekš rakstījām visu uz lapiņām, blociņos un ekseļos. Šobrīd “Mans lauks” sistēma mums reāli palīdz apkopot visu informāciju vienā vietā. Mēs redzam, kādi mums ir bijuši priekšaugi, kādas ir mūsu nākotnes vēlmes, ko mēs varam sēt un stādīt, tāpat mēs varam daudz vieglāk organizēt darbus, uzliekot pienākumus konkrētiem darbiniekiem. Ir ļoti viegli redzēt un sekot līdzi tam, kas uz lauka tiek darīts.”

Lai arī kopumā tīmekļa vietne Manslauks.lv un tās sistēma ir pieejama, jāņem vērā, ka tā vēl atrodas izstrādes un kļūdu novēršanas stadijā. Viena no sadaļām, kur vēl tiks ieguldīts vislielākais darbs, ir lopkopības sadaļa. Tajā paredzēts ieviest lopbarības plānošanas funkciju, iespēju uzskaitīt ar dzīvniekiem saistītos notikumus, pārraudzības datu analīzi, veterināros datus un kūtsmēslu plānošanu. Arī šajā sadaļā plānota datu apmaiņa ar LDC. Veicot lauksaimnieku aptauju, secinājām, ka ikdienas darbiem nepaciešamas arī tādas sadaļas kā ganāmpulku vadības programma, dzīvnieku aprite ganāmpulkā, pārraudzības datu analīze, ārstēšanas protokols, kūtsmēslu plānošana, pārskatu veidošana grafiku formā, karstuma indeksa noteikšana dzīvniekiem, kā arī modulis, kur uzkrāt emisiju aprēķiniem nepieciešamie dati.

Noderīga ir arī jaunās lauku pārvaldības sistēmas sasaiste ar vietējās pārtikas ražotāju kataloga Novadagarsa.lv e-tirgu. Tā ļaus nodrošināt pārtikas produktu izsekojamību no lauka līdz galdam, kas nozīmē, ka saimnieks var viegli pierādīt, ka viņa izstrādājums ir audzēts un ražots tepat Latvijā.

Rīka veidotāji aicina ikvienu interesentu izmēģināt jauno produktu. Reģistrēties portālā Manslauks.lv iespējams, izmantojot interneta banku. Caur Latvija.lv portālu tiks izveidots lietotāja profils. Savukārt, lai importētu savus laukus no LAD sistēmas, ir jādodas uz LAD EPS sistēmas klienta profilu.