, .
partlycloudy_day 11.4℃
Vārda dienu svin: Armands, Armanda

Lauku ģipšošana – paņēmiens fosfora piesārņojuma samazināšanai

Līvija Zariņa , 02-02-2021
Lauku ģipšošana – paņēmiens fosfora piesārņojuma samazināšanai

Oktobra sākumā interesentiem bija iespēja iepazīties ar Somijas kolēģu pieredzi lauku ģipšošanā. Viņi starptautiska projekta ietvaros noskaidroja ģipša izmantošanas efektivitāti ūdens piesārņojuma mazināšanā. Jau veikto pētījumu rezultāti liecina, ka, laukus ģipšojot, iespējams būtiski samazināt fosfora zudumus no lauksaimniecības zemēm, tādējādi potenciāli mazinot tā piesārņojošo ietekmi uz hidrosistēmām un līdz ar to – ūdenstilpņu eitrofikāciju.

Ir taču vispārzināms, un to pauž arī oficiālie dokumenti, ka Baltijas jūrai lauksaimnieciskās darbības slogs ir pārmērīgi liels, tāpēc piemērotu risinājumu meklēšana ir un vēl ilgi būs aktuāla.

Latvijā ģipsis (ģipšakmens) ir viens no zemes dzīļu vērtīgākajiem minerālajiem resursiem, sastopams augšējā devona Salaspils svītā, seno jūras lagūnu vietās. Latvijas atradnēs ģipšakmens daudzums svārstās no 53.6 līdz 99.8%. Pilnībā ir izstrādāta Sauriešu atradne, un pašlaik ģipša ieguve Latvijā notiek tikai Salaspils atradnē. Pamatā Latvijā iegūtais ģipsis tiek izmantots būvniecības nozarē. Tomēr arī lauksaimnieki novērtē tā spēju uzlabot augsnes fizikālās, fizikāli ķīmiskās un bioloģiskās īpašības, piemēram, struktūru un pārējās ar to saistītās īpašības, ieskaitot gaisa un ūdenscaurlaidību. Lielākā daļa (vairāk nekā 90 % no kopējā) fosfora savienojumu daudzuma var atrasties organisku savienojumu veidā vai saistīti ar suspendēto vielu. Eitrofikācijas kontekstā dažādās valstīs par kritisku pieņemts uzskatīt fosfora koncentrācijas virs 0.05–0.1 mg/l.

Pasaulē ģipsi kā augu mēslošanas līdzekli izmanto jau sen, jo tas satur daudzus augiem nepieciešamus barības elementus. Īpaši augsts tajā ir kalcija un sēra saturs (attiecīgi ap 23 un 18 %), tā sastāvā ir arī dzelzs, mangāns un cinks u.c. Latvijā ģipsi lieto kā sēra mēslošanas līdzekli. Lai neitralizētu nātriju, ģipšošana tiek ieteikta arī pilsētu apstādījumu augsnēs, kuras ilgstošā periodā saņēmušas bagātīgu sāls devu. Izmantošanai ir pieejams gan dabiskais nogulumu, gan arī dažādu rūpniecisku procesu ceļā iegūts ģipsis (t.s. sintētiskais ģipsis).

Somijā veikto pētījumu apraksts un rezultāti
Ģipsis (CaSO4 x 2H2O) tika iestrādāts platībās, kur pielietotas divas atšķirīgas augsnes apstrādes sistēmas: 1) minimālā, sekli(10 cm) kultivējot; 2) tradicionālā, lauku uzarot (20 cm dziļi). Pēc tam no šiem laukiem 40 cm dziļi noņemti 30 cm diametra augsnes monolīti. Monolītus ar speciālām ierīcēm pakļāva lietus simulācijai. Pēc 7, 19 un 31 mēneša tika izvērtēti noteces ūdens kvalitatīvie rādītāji: duļķainums, fosfora un slāpekļa saturs un veids, izšķīdušā organiskā oglekļa, kā arī citu elementu saturs.

Triju gadu periodā ar ģipsi apstrādātajās augsnēs salīdzinājumā ar kontroles variantu par 45 % samazinājās notekūdeņu duļķainums, par 70 % kopējā un par 50 % šķīstošā fosfora, bet par 35 % izšķīdušā oglekļa saturs. Ilgākā periodā ģipša iedarbība uz fosfora saturu samazinājās, un pēc 31 mēneša starp variantiem vairs nebija būtisku atšķirību. Tika fiksēts fakts, ka minimāli apstrādātajā laukā kopējie fosfora zudumi ir mazāki nekā uzartā laukā.

Citos pētījumos gūtās atziņas
Par to, kā ģipšošanas ietekmē mainās augsnes, augu šūnsulas, ražas un noteces ūdens ķīmiskais sastāvs, izsekojot izmaiņām 27 rādītājos, izvērsta analīze veikta ASV, salīdzinot nogulumu un rūpnieciski iegūtā ģipša lietošanas pēcietekmi. Konstatēts, ka neatkarīgi no izmantotā ģipša veida (dabiskais – nogulumu vai rūpnieciskas pārstādes veidā iegūtais) augsnes ģipšošana būtiski ietekmē ķīmisko elementu sastāvu. Daļa videi svarīgo minerālelementu izmaiņu ģipšošanas ietekmē atspoguļota tabulā.

 

 

Ģipsis:
• samazina fosfora kustīgumu, kā arī daļiņu un izšķīdinātā organiskā oglekļa zudumus neatkarīgi no augsnes veida un vides apstākļiem;
• nodrošina augu vajadzības pēc sēra, kas īpaši nepieciešams kāpostu dzimtas augiem, turklāt vismaz divas sezonas. Kā sēra mēslojums tiek ieteikts kukurūzai, sojai, rapšiem un lucernai;
• var izraisīt selēna satura samazināšanos kultūraugos;
• palielina kalcija koncentrāciju augsnes šķīdumā, kas var veicināt Mg un K apmaiņu un līdz ar to šo elementu deficītu. Tāpēc augsnēs ar nepietiekošu Mg un K saturu no ģipšošanas jāatturas;
• palīdz uzlabot augsnes struktūru. Rezultātā palielinās augsnes ūdensietilpība un laukkopim veiksmīgāk izdodas risināt visai bieži sastopamās problēmas sakarā ar ilgstošām un spēcīgām lietusgāzēm.

Ģipšojot:
• nav konstatētas izmaiņas augsnē esošā fosfora statusā vai pārējos augšanas faktoros;
• nav novērota ietekme uz ražību vai produkta kvalitāti, izņemot to, ka paaugstinātā sulfāta koncentrācija augsnes šķīdumā var samazināt selēna uzņemšanu augos. Literatūrā lielākajā daļā pētījumu rezultātu ģipšošana sekmējusi dārzeņu kvalitātes uzlabošanos;
• nav ietekmes uz zemes izmantošanas veidu vai zemkopības praksi, tomēr ir pierādījies, ka augsnēs, kurās organiskā viela ir virs 10 %, ģipšošanai nav nozīmes;
• pretēji kaļķošanai praktiski neizmainās augsnes pH, tomēr ģipša klātbūtne sekmē augu sakņu sistēmas attīstību, kas tiek izskaidrots ar faktu, ka ģipsis neitralizē augsnē dabiski esošā alumīnija toksisko ietekmi uz saknēm skābā vidē, ja augsnē pH zemāks par augiem optimālo;
• iedarbība uz augsni turpinās vairākus gadus. Pie tam, tā kā ģipsis ir vidēji šķīstošs minerāls (šķīdība 18 °C temperatūrā ir 2 g/l), tajā ietilpstošais kalcijs (pretēji karbonātu kaļķim) var iekļūt augsnes dziļākajos slāņos, tādējādi palīdzot arī augu saknēm iespiesties dziļāk, kas savukārt tām nodrošina papildu barības elementu un ūdens resursus, kas ir izšķiroši ilgstoša sausuma periodos veģetācijas laikā.

Lai gan ar lauku ģipšošanu saistīti pētījumi veikti arī citās valstīs, joprojām trūkst zināšanu par:
• ģipša devām dažādos agroekoloģiskajos apstākļos;
• devām augsnēs, kas nav mālainas;
• ģipšošanas efekta ilgumu;
• ģipša ietekmi uz sēklu dīdzību (ja ģipšošana veikta īsi pirms sējas);
• vai to var lietot kopā ar kaļķi un kūtsmēsliem (eksistē pretrunīgi dati);
• ģipšošanas ietekmi uz augsnes organismiem (pētījumi uzsākti).

Fosfora iznese ar noteci no laukiem ir dabiska parādība, tomēr nepārdomāta, bieži vien dažādu iemeslu dēļ arī nepareiza saimnieciskā darbība palielina augu barības vielu izskalošanos. Pastāv dažādi veidi, kā samazināt barības elementu piesārņojumu. Daļa no tiem pat neprasa milzīgus finanšu resursus, piemēram, lauku atstāšana rugainē un buferjoslu ierīkošana. Kā liecina Somijas pētnieku dati, arī ģipšošanai minētajā kontekstā ir potenciāls. Vienīgi ar rekomendācijām lauku ģipšošanā gan trūcīgi, nav pietiekamu datu. Vispārējā rekomendācijā teikts: „Ģipsi kā sēru saturošu mēslošanas līdzekli lieto vienu reizi 3−4 gados, izkaisot līdz 500 kg uz vienu hektāru. To var iestrādāt augsnē vēlu rudenī vai agri pavasarī.

 

 

Komentāri


Jūsu komentārs

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Konvencionālo slaukšanas iekārtu starpdezinfekcijas sistēmas
Konvencionālo slaukšanas iekārtu starpdezinfekcijas sistēmas

Pierasts, ka visas automātiskās slaukšanas iekārtas ir aprīkotas ar automāt...

Izaicinājumi slaukšanas zālē: pupu mazgāšanas un tesmeņa atrietināšanas sistēmu izmantošana
Izaicinājumi slaukšanas zālē: pupu mazgāšanas un tesmeņa atrietināšanas sistēmu izmantošana

Šajā rakstā gribu pastāstīt par izaicinājumiem, ar kādiem sastopas piena ra...

100 kilogrami eksotikas
100 kilogrami eksotikas

Strausu fermā Mazzariņi, kas atrodas Glūdas pagastā starp Jelgavu un Dobeli...

Mūsu pēdu veselība
Mūsu pēdu veselība

Ziema un tumšais laiks ir atkāpies. Fiziskās aktivitātes un slodzes pieaug....