Saimnieks LV / 2024.gads (Decembris)

Kādi ir būtiskākie izaicinājumi un iespējas agronoma darbā un vai šodien, kad piedzīvojam mākslīgā intelekta un tehnoloģiju uzplaukumu, varam būt droši par agronoma profesijas ilgtspēju? Uzņēmuma BASF Lauksaimniecības risinājumi agronoms Māris Opmanis šajā intervijā atklāj pievienoto vērtību, ko sniedz agronoma darbs uzņēmumā un sabiedrības un lauksaimnieku izglītošana par agronomijas un veiksmīgas saimniekošanas būtību.

– Kas ir Māris Opmanis?
Māris: – Māris ir lauksaimnieks, pēc profesijas agronoms, divu brīnišķīgu meiteņu tētis un brīvajā laikā viņam patīk uzspēlēt hokeju un paceļot. Tas būtu vienā teikumā, ja man sevi vajadzētu raksturot.

– Kāpēc izlēmi par labu agronoma profesijai?
Māris: – Daudzi cilvēki nevar ilgi izlemt, par ko vēlas kļūt, – nonāk augstskolā, iegūst izglītību un tikai tad saprot, ka izvēlētā profesija nav viņiem piemērota, bet tas nav stāsts par mani. Lauksaimniecība ir bijusi man tuva jau no bērna kājas, jo esmu uzaudzis mūsu ģimenes zemnieku saimniecībā Rožkalni, kas atrodas Zemgales sirdī – Tērvetē. Jau četru gadu vecumā zināju, ka vēlos kļūt par agronomu, tāpēc mērķtiecīgi virzījos uz šo mērķi cauri visiem skolas gadiem un sekmīgi to īstenoju 2019. gadā, absolvējot Latvijas Lauksaimniecības universitāti (tagad – Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte). 

Saruna ar jauno paaudzi BASF un Iespējamā misija Skolu projekta ietvaros.

– Kāds ir tavs karjeras ceļš līdz BASF?

Māris: – Kompānijā BASF es nonācu vēl kā students – tas bija 2018. gadā, kad mani universitātes obligātās prakses ietvaros pieņēma darbā uz noteiktu laiku. Tie bija pieci aizraujoši mēneši agronoma asistenta lomā – braucu kopā ar agronomiem uz saimniecību vizītēm un lauku apskatēs, piedalījos lauka dienu sagatavošanā un palīdzēju citos ikdienas darbos. Pēc prakses atgriezos universitātē jau ar pavisam citu redzējumu par augu aizsardzības nozari. Turpināju cītīgi studēt un rakstīju bakalaura darbu, līdz 2019. gadā parādījās vakance BASF agronoma aizvietošanai uz laiku. Ilgi nedomājot, pieteicos. Izturēju konkursu un divas pilnas sezonas nostrādāju kā jaunākais agronoms. Pēc šī līguma beigām brīvu vakanču BASF nebija, tāpēc domāju, kur sevi tālāk realizēt. Drīz vien laimīgas sakritības rezultātā nonācu citā augu aizsardzības līdzekļu kompānijā, kas specializējās nezāļu ierobežošanā. Tur nostrādāju vairāk nekā pusgadu, līdz saņēmu telefona zvanu no BASF par pilna laika vakanci – agronoms konsultants Kurzemē un Zemgalē. Lēmums bija jāpieņem ātri, un nosvēros par labu BASF, galvenokārt tādēļ, ka šis uzņēmums jau bija ieguldījis savu artavu manā profesionālajā attīstībā. 

– Vai ir izdevies redzēt, kā saimnieko ārzemēs?

Māris: – Iespēja mācīties un iegūt pieredzi no lauksaimniecības nozares speciālistiem ārvalstīs ir liela priekšrocība, ko sniedz darbs starptautiskā uzņēmumā. Tajā skaitā ļoti vērtīgu pieredzi varam iegūt arī no pašiem tuvākajiem kaimiņiem – Lietuvas un Igaunijas. Lai gan Baltijas valstīm ir daudz kopīga, pastāv arī daudzas atšķirīgas nianses saimniekošanas veidā un izaicinājumos uz lauka. 

Man ir bijusi iespēja iepazīties tuvāk arī ar lauksaimniecības nozares izaicinājumiem un pieredzi kultūraugu agronomisko problēmu risināšanā Dānijā, Īrijā, Vācijā un Francijā. 

Piemēram, Dānijā ļoti liela problēma ziemas kviešos ir lapu pelēkplankumainība jeb septorioze. Izmēģinājumu centrā Flakebergā iepazinos ar izmēģinājumiem, kur tiek salīdzināti jaunākie tirgū pieejamie risinājumi attiecīgās slimības ierobežošanai. Secinājumi – BASF jaunākais azols – mefentriflukonazols jeb Revysol® pret septoriozi parādīja ļoti labu efektivitāti! 

Pēdējos gados Latvijas laukos ir samilzusi kailgliemežu problēma un, meklējot efektīvākos risinājumus, nenovērtējamu pieredzi un pētījumos balstītus risinājumus mēs, BASF agronomi, esam ieguvuši no partneriem Francijā, kas ražo BASF piedāvāto limacīdu – IronMax® Pro. Šis risinājums savas teicamās īpašības ir pierādījis arī Latvijas apstākļos. 

Patlaban ļoti izplatīta problēma Īrijā un Anglijā ir pieaugošā viendīgļlapju nezāļu rezistence, proti, dažām viendīgļlapju nezāļu sugām ir attīstījusies rezistence pret noteiktas klases herbicīdiem. Arī Latvijā diemžēl šis jautājums būs aktuāls turpmākajos gados. Jau tagad ir lauki, kuros atsevišķām grūti ierobežojamām viendīgļlapju nezāļu sugām ir izveidojusies rezistence. Īrijā, Teagasc pētniecības centrā zinātnieki ir apkopojuši plašu pētījumu bāzi ar pierādījumiem par efektīvākajiem problēmas risinājumiem, un ir liels gandarījums, ka varam mācīties no šīs pieredzes un sniegt atbalstu lauksaimniekiem Latvijā, pirms šī problēma ir samilzusi.

Līdz ar klimata pārmaiņām mainās arī agronomiskās problēmas mūsu laukos, tāpēc uzskatu, ka lauksaimnieku pieredzes un problēmu izzināšana ārpus Latvijas robežām ir nenovērtējama investīcija, kas palīdz savlaicīgi sagatavoties nākotnes riskiem. 

Darba procesā uz lauka.

– Kādus lauksaimniekam aktuālus jautājumus ikdienā risini? 

Māris: – Galvenokārt tie ir jautājumi par un ap augu aizsardzību, konkrēti par BASF piedāvātajiem risinājumiem. Augu aizsardzības darbi parasti sākas aprīlī un beidzas septembrī vai oktobrī – tā ir aktīvā sezona, kad lielāko dienas daļu pavadu uz lauka. Sekoju līdzi augu attīstībai un slimību izplatībai, konsultēju zemniekus uz lauka un pēc situācijas analīzes kopā pieņemam lēmumu par piemērotāko risinājumu. 

– Kas tev sagādā lielāko gandarījumu agronoma darbā? 

Māris: – Redzēt gala rezultātu, būt uz lauka kulšanas brīdī, saulrietā, priecājoties par to, ko esi izaudzējis! 

– Kā vērtē šī gada ražas? 

Māris: – Runājot par Latviju kopumā, šogad būtiskas korekcijas ieviesa laikapstākļi. Aktīvākajos veģetācijas mēnešos bija reģioni, kuros nokrišņu bija ļoti maz, attiecīgi šajos reģionos ražas bija zemas, kamēr citviet par nokrišņu trūkumu nevarēja sūdzēties un tika iegūtas labas ražas. 

BASF Lauka diena 2024 – moderatora lomā.

– Kā radās ideja veidot video epizodes Agronoma Zābakos? 

Māris: –Sezonā agronoma tālrunis kļūst par karsto līniju – cenšamies operatīvi konsultēt un meklēt problēmu risinājumus, tomēr mūsu kapacitāte ir ierobežota un nedz uz visiem zvaniem varam pagūt atbildēt, nedz arī pie visiem saimniekiem aizbraukt. Video sērijas Agronoma Zābakos šķita lieliska ideja, kā atrisināt šo problēmu, lai atbildes uz sezonas karstākajiem jautājumiem saņemtu pēc iespējas vairāk lauksaimnieku un tieši īstajā laikā. Bez tam, Covid krīzes laikā jau bija radušies vairāki video blogi par lauksaimniecību, taču tie visi sķita vienmuļi. Mūsu mērķis bija izveidot video projektu ar profesionālu agronomisko saturu, ko papildina atraktīvs un dinamisks formāts. Kopā ar kolēģi Uģi Ozoliņu likām galvas kopā un kā eksperimentu 2021. gada septembra beigās izlaidām Agronomu Zābakos treileri, savukārt tā paša gada oktobrī iznāca pirmā oficiālā sērija. Nu jau trīs sezonas Agronoma Zābakos ir svarīga un aizraujoša sastāvdaļa manā agronoma darbu sarakstā. Tomēr gribu uzsvērt, ka šis projekts ir visas BASF komandas izlolots un nebūtu iespējams bez mūsu mārketinga profesionāla atbalsta. 

– Kādos vēl projektos esi iesaistījies?

Māris: – Viens no interesantākajiem pēdējā laika projektiem ir bijis skolu projekts, ko organizēja BASF sadarbībā ar partneriem no Iespējamā misija un Ziedoņa klase. Mēs, BASF agronoma, devāmies pie skolu jauniešiem un stāstījām par lauksaimniecību, lauksaimnieka izaicinājumiem un agronomu profesiju. Tas bija ļoti aizraujoši, jo, skolu beiguši gandrīz pirms desmit gadiem, varējām salīdzināt pašreizējo situāciju un mikroklimatu skolās ar mūsu laika atmosfēru. Bija daudz jautājumu par lauksaimniecību un gandarījums, ka jaunieši ir entuziastiski un patiesi interesējas, kur var apgūt agronoma profesiju. Tas ir nozīmīgs stūrakmens nākotnei, lai šī profesija nepazustu no studiju programmām Latvijā. 

BASF Ziemas semināra lektora lomā.

– Ko teiktu cilvēkam, kurš šaubās par šo profesiju, jo līdz studijām nav bijis saistīts ar lauksaimniecību?

Māris: – Es iedrošinātu nebaidīties, jo arī patlaban tirgū ir ļoti daudz profesionālu agronomu, kuri vada lielas saimniecības vai konsultē lauksaimniekus, lai gan iepriekš viņiem ar lauksaimniecību nav bijis nekāda sakara. 

– BASF organizēja Lauku dienas. Kāda bija atsaucība, kāds bija jūsu ieguvums?

Māris: – Atsaucība bija ļoti laba. Lauku dienas ir kļuvušas par tradicionālu BASF pasākumu, kas pulcē lauksaimniekus no visas Latvijas vienā no karstākajiem sezonas brīžiem. Galvenais uzsvars ir uz to, ko vēl var pagūt paveikt uz lauka, lai sasniegtu labākos iespējamos rezultātus. Lauku dienas ir tikai viena no daudzajām pievienotajām vērtībām, ko uzņēmums sniedz lauksaimniekiem, – BASF regulāri rīko izglītojošus seminārus, veido video saturu, publicē lauka ziņas, dodas uz skolām un piedalās iniciatīvās, kas aizstāv lauksaimnieku intereses. Darām visu, kas mūsu spēkos, lai palīdzētu lauksaimniekiem izaudzēt augstvērtīgu un kvalitatīvu ražu, saimniekojot gudri un ilgstspējīgi. 

– Ar ko BASF var lepoties? 

Māris: – Es lepojos ar mūsu komandu, kas ir profesionāla un orientēta uz izaugsmi. Kad uz lauka rodas kāds izaicinājums, mēs cenšamies šo problēmu izprast un palīdzēt lauksaimniekiem no tās izvairīties. Man ļoti patika kāda Zemgales agronoma salīdzinājums – jūs, BASF, esat tie, kas rok! Es to patiesi novērtēju!

– Kāds ir tavs viedoklis par Eiropas Savienības Zaļo kursu? 

Māris: – Nepilnu tūkstoš kilometru attālumā no Baltijas norisinās karš, kura laikā milzīgos apjomos tiek dedzināta degviela... par kādu Zaļo kursu tad varam šobrīd domāt? Vēl nesen lopkopjiem tika pārmests, ka govis rada pārāk daudz CO₂, un zemkopjiem norādīja, ka jāstrādā ar minimālu augsnes apstrādi, lai samazinātu CO₂ izdalīšanos atmosfērā. Manuprāt, tā ir īstermiņa domāšana. Šobrīd uz lauka parādās problēmas, ar kurām agrāk nesastapāmies, piemēram, viendīgļlapju izplatība. Risinājumu kļūst arvien mazāk, jo aktīvās vielas tiek izņemtas no Eiropā lietojamo saraksta, bet jaunas netiek savlaicīgi ieviestas. 

– Tavs vēlējums jaunās paaudzes agronomiem?

Māris: – Nebaidīties un nekautrēties! 

Brīvā laika aktivitāte.