Lai atbaidītu migrējošo zosu barus no kultūraugu sējumiem un mazinātu to nodarītos zaudējumus, izņēmuma kārtā arī šajā pavasarī lauksaimnieki Dabas aizsardzības pārvaldē (Pārvalde) var pieteikties atļaujām zosu letālajai atbaidīšanai jeb limitētai zosu ieguvei. Letālās atbaidīšanas mērķis ir samazināt migrējošo zosu radītos zaudējumus pavasarī. Tādēļ atļaujas var saņemt lauksaimnieki, kas audzē riskam visvairāk pakļautās kultūras, piemēram, graudaugus un tauriņziežus.

Līdzīgi kā iepriekšējos divos gados arī 2022. gada sezonā kopumā šādā veidā iegūstamo zosu skaits noteikts līdz 1000 indivīdiem. Ar letālās atbaidīšanas metodi līdz 15. maijam drīkstēs iegūt divu sugu putnus – 500 sējas zosis Anser fabalis un 500 baltpieres zosis Anser albifrons.

Zosu letālo atbaidīšanu nav atļauts izmantot īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kuras ir veidotas putnu aizsardzībai. Pieteikuma forma atļauju saņemšanai zosu indivīdu ieguvei 2022. gada pavasara migrācijas laikā pieejama Pārvaldes interneta vietnē www.daba.gov.lv Pakalpojumu sadaļā.

Zosis ir migrējoši putni, kas pulcējas lielos baros un ceļošanas laikā periodiski apstājas, lai atpūstos, paēstu un pārlaistu nelabvēlīgus laika apstākļus. Migrēšana prasa ļoti lielu enerģijas patēriņu, tāpēc regulāras apstāšanās vietas ir ļoti nozīmīgas, lai putni spētu sasniegt ceļošanas galamērķi. Cilvēku izmainītā vidē – lauksaimniecības zemēs – migrējošie putni apmetas, jo tiem trūkst dabisku barošanās un atpūtas vietu, kā arī kultivētajās platībās putniem barība ir vieglāk pieejama.

Citu valstu pieredze un Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pētnieku secinājumi liecina, ka pavasarī migrējošo zosu atbaidīšana no laukiem problēmu neatrisina, bet izkliedē zosis uz plašākām teritorijām apkārtnē. Lai ceļotu tālāk uz ligzdošanas vietām ziemeļos, caurceļojošajām zosīm ir jāuzņem pietiekams barības daudzums. Liedzot putniem šo iespēju, mēs paildzinām zosu uzturēšanos Latvijā.

“Zosu letāla atbaidīšana nav vienīgā metode, lai atturētu putnus no barošanās sējumos. Visefektīgāk zosu postījumus lauksaimniecībā būtu iespējams novērst, regulārajās putnu viesošanās vietās atstājot teritorijas, piemēram, papuves un zālājus, kurās putni var baroties bez cilvēku radīties traucējumiem. Tāpat lauksaimnieki var izmantot rīkus, kas rada medību ieroču lietošanai līdzīgu skaņu, ciktāl šādu rīku lietošana nav pretrunā ar citu normatīvo aktu prasībām,” situācijas risināšanas dažādos scenārijus skaidro Pārvaldes Dabas departamenta direktore Gita Strode.

Zosu ieguve ar medību ieročiem ir iespējama tikai ar Pārvaldes atļauju, atbaidīšanas laikā ievērojot visus nosacījumus un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasības. Saņemot izņēmuma kārtā izsniegto atļauju, aizliegts lietot gludstobra munīciju, kas satur svinu, kā arī atrasties ar svinu saturošu gludstobra munīciju darbības veikšanas vietā. Zosu ieguve atļauta tikai diennakts gaišajā laikā, kad putni ir nolaidušies lauksaimniecības zemēs. Ja zosis paceļas spārnos, to ieguve un atbaidīšana jāpārtrauc.

Mainoties lauksaimniecības zemju lietošanas veidam, tai skaitā pārveidojot zālājus par aramzemēm un veidojot lielākas vienlaidus lauku platības, putni labprāt izvēlas barošanos kultūraugos, kas palielina migrējošo zosu radīto postījumu pieaugumu. Pagājušā gadsimta vidū zosu skaits Eiropā bija samazinājies līdz minimumam pārmedīšanas un dabisko biotopu izzušanas dēļ. Pateicoties ieviestajiem stingrajiem aizsardzības pasākumiem, galvenokārt pavasara medību aizliegumam, vairāku zosu sugu populācijas šobrīd atjaunojas.

Sugu un biotopu aizsardzības likums un Medību likums, ar kuriem tiek ieviesta Eiropas Padomes direktīva par savvaļas putnu aizsardzību, aizliedz migrējošo putnu medības pavasarī medību tradicionālajā izpratnē. Ja tomēr nav pieņemamas alternatīvas un tas nekaitē attiecīgo sugu populācijām, ir paredzēti izņēmumi attiecībā uz putnu ieguvi un traucēšanu noteiktos gadījumos, piemēram, augkopībai nodarīto zaudējumu mazināšanas nolūkā.

Izņēmumu atļauju izsniegšanas kārtības skaidrošanai un kopīgas izpratnes veicināšanai notika attālināta sanāksme ar citām valsts institūcijām un zinātniekiem, kā arī zemnieku un mednieku organizācijām. Konsultējoties ar zinātniekiem Latvijas Universitātes Bioloģijas institūtā un ņemot vērā institūta veiktā pētījuma rezultātus , ir noteiktas migrējošo putnu sugas un indivīdu skaits, par kurām lauksaimnieki var pieteikties atļauju saņemšanai.