, .
partlycloudy_night 9.3℃
Vārda dienu svin: Marģers, Anastasija

Lauksaimnieki nepiekrīt 82 % Atveseļošanās plāna finansējuma izlietojumam publiskajam sektoram un aicina līdzekļus tērēt ekonomikas ilgtspējai

LLKA , 10-02-2021
Lauksaimnieki nepiekrīt 82 % Atveseļošanās plāna finansējuma izlietojumam publiskajam sektoram un aicina līdzekļus tērēt ekonomikas ilgtspējai

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP), izvērtējot Atjaunošanas noturības mehānisma (ANM/RRF) plāna projektu un finansējuma sadalījumu, saskata būtiskus trūkumus un nepilnības ANM/RRF plāna projektā un uzskata, ka projekts vairāk atgādina „budžeta caurumu lāpīšanu” bez skaidra un visaptveroša ekonomiska izvērtējuma par plānoto projekta investīciju atdevi.

Atbilstoši Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) aplēsēm privātajā sektorā (uzņēmumos, mājsaimniecībās) tiktu ieguldīti 295,6 miljoni EUR jeb 18% no šobrīd plānotājām izmaksām, savukārt publiskajā sektorā – 1,35 miljardi EUR (82%). Tas nozīmē, ka publiskajā sektorā tiktu izlietota lielākā daļa no šī [aizņemtā] finansējuma, kas būtu aptuveni 4,5% no Latvijas IKP.

LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs: “Vislielākais trieciens COVID krīzē ir bijis Latvijas tautsaimniecībai, proti, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lauku tūrismam, ēdinātājiem, pārtikas ražotājiem un citiem, kas protams ir atsaucies uz ikvienu iedzīvotāju, zaudējot darbu un ienākumus. Lai mēs spētu atkopties no krīzes, valdībai ir jādara viss, lai  jebkurš pieejamais finansējums tiek ieguldīts uzņēmējdarbībā. Nav pieļaujams, ka 82% ANM/RRF finansējums tiek paredzēts publiskajam sektoram, kas jau krīzes laikā bauda priekšrocības pret privāto sektoru!”

LLKA un LOSP uzskata, ka ANM/RRF plāna finansējuma sadalījums ir nepareizs un tas ir jāmaina. Lai Latvija spētu atveseļoties pēc COVID krīzes, organizācijas aicina valdību pilnveidot ANM/RRF plāna projektu un plānot investīcijas pasākumos, kas sekmē inovācijas, produktivitāti, eksportspēju, vietējo resursu izmantošanu, kas nodrošinātu noturību un izaugsmi, uzņēmējdarbībai atvēlot vismaz 70% iezīmētā ANM/RRF finansējuma. Nav pieņemams, ka plānā ir iekļauti tik lieli uz valsts budžetu attiecināmie izdevumi, kas, acīmredzot,  palielinās tikai pārvaldības un administratīvās kapacitātes izdevumus.

LLKA un LOSP arī uzskata, ka iesniegtais plāns nepilda būtiskāko ANM mērķi - mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi! Diemžēl, bet mēs pat vēl neesam sasnieguši krīzes attīstības augšējo punktu, tāpēc tās sekas vēl ir pat grūti prognozēt, taču jau tagad redzam, ka laukos ir ievērojami cietis mazo ražotāju, mājražotāju un lauku tūrisma sektors, kas praktiski ir nonācis izdzīvošanas priekšā. Taču arī lielā lauksaimniecības ražošana jau izjūt krīzes sekas. Tajā pašā laikā atveseļošanās plāns neparedz gandrīz neko, kas veicinātu tieši šo ekonomikas atveseļošanās procesu, jo īpaši laukos!

ANM/RRF plāna projektā netika atrastas norādes par Latvijas nostāju saistībā ar potenciālajiem jauniem ieņēmumu avotiem (nodokļiem, nodevām) un to ietekmi uz Latvijas uzņēmumu, t.sk. lauksaimnieku konkurētspēju un nav arī atrodams skaidrojums, kā Latvija plāno atdot starptautiskajos tirgos ES aizņemto naudu, kas ir ANM/RRF pamatā.

LLKA valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons: "Uzskatām, ka ANM/RRF finansējums ir jāizlieto projektiem, kuri nesīs valsts ekonomikas izaugsmi ilgtermiņā. Šobrīd izskatās, ka ar šo naudu plānots realizēt valsts pārvaldes projektus, kuriem nepietiek finansējuma no citiem līdzekļiem. Atbalstām arī projektus, kuri nes sabiedrisku labumu, taču tikai biznesa investīcijas inovatīvu projektu realizācijā palīdzēs iziet no ekonomiskās krīzes, kuru radījušas COVID-19 sekas. Tāpēc aicinām valdību izvērtēt šī brīža prioritātes un domāt ilgtermiņā, paredzot, ka procentuāli lielākā daļa ANM/RRF finansējuma daļa tomēr tiek novirzīta uzņēmējdarbības veicināšanai."

LLKA un LOSP secina, ka ANM/RRF  nav virzīts uz mērķi kā valsts, vietējie uzņēmēji, t.sk. zemnieki un lauku cilvēki varētu nopelnīt, nav investīciju politikas, kas vecinātu nodarbinātību un uzņēmējdarbības attīstību laukos un nav redzama ekonomikas transformācijas praktiskie soļi zaļās ekonomikas virzienā.

Komentāri


Jūsu komentārs

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Iespēja pieteikties atbalstam ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai
Iespēja pieteikties atbalstam ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai

Lauku atbalsta dienests (LAD) aicina iesniegt projektu pieteikumus pasākuma...

Amerikāņi domātu, ka ar savu zemi mēs esam miljonāri
Amerikāņi domātu, ka ar savu zemi mēs esam miljonāri

Šodienas lauksaimnieks nav tas, kas bija pirms desmit gadiem – laukos tagad...