Minerālmēslu cenas šogad ir nedaudz samazinājušās, aģentūrai LETA pastāstīja aptaujātās lauksaimnieku organizācijas.

Biedrības Zemnieku saeima eksperts Valters Zelčs aģentūrai LETA sacīja, ka, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, šogad minerālmēslu cenas ir nedaudz zemākas, bet novērojamas nelielas svārstības dažiem produktiem. Viens no iemesliem cenu samazinājumam ir pērn vasarā un rudenī novērotās salīdzinoši zemās dabasgāzes cenas, līdz ar to minerālmēslu pašizmaksa bija zemāka.

Tāpat viņš minēja, ka Baltijas tirgus ir gandrīz atguvies no Krievijas sāktā kara Ukrainā izraisītajām sekām un ir izdevies atrast jaunus minerālmēslu piegādātājus, kas ietekmēja cenu samazināšanos. Tomēr, lai gan cena ir būtiski kritusies salīdzinājumā ar 2022. un 2023.gada cenām, izmaksas par mēslojumu joprojām veido būtiski lielāku daļu kopējās ražošanas izmaksās, nekā tas bija pirms kara.

Pēc Zelča skaidrotā, pirms kara līdz 80 % no Latvijā lietotajiem minerālmēsliem tika iepirkti no agresorvalstīm, bet, sākoties karam, no agresorvalstīm minerālmēsli faktiski vairs netika iepirkti. Tirgū radās deficīts, kura pārvarēšanai bija nepieciešams laiks.

Zemnieku saeimas eksperts norādīja, ka patlaban situācija saimniecībās ir atšķirīga - ir saimnieki, kuri mēslojumu iegādājušies rudenī, bet ir saimnieki, kuri to vēl nav izdarījuši. Tāpat šobrīd nav novērojamas būtiskas problēmas, kas traucētu sagatavoties mēslošanas darbiem.

Zelčs atzīmēja, ka patlaban Latvijā minerālmēsli no agresorvalstīm netiek ievesti, bet joprojām pastāv iespēja, ka mazos apmēros tirgū iekļūst pārfasēti produkti, kuru patiesā izcelsmes valsts ir Krievija vai Baltkrievija. Galvenie Latvijas lauksaimnieku sadarbības partneri minerālmēslu jomā ir Nīderlande, Somija, Polija un Lietuva. Tāpat neliela daļa minerālmēslu tiek ražota Latvijā vai ievesta no citām valstīm, piemēram, Uzbekistānas.

Viņš prognozēja, ka ņemot vērā šā brīža cenas, Zemnieku saeimas biedru kopējā izdotā summa par pamatmēslojumu un papildmēslojumu varētu pārsniegt 100 miljonus eiro gadā, bet kopumā Latvijā šī summa pārsniedz 200 miljonus EUR, kas gan ir aptuvena summa, jo to ietekmē vairāki faktori, tostarp produkta veids, izmantotā produkta daudzums, cena brīdī, kad lauksaimnieks tos iegādājies un citi faktori.

Tāpat Zemnieku saeimas eksperts akcentēja, ka vairāk nekā pusē no aramzemes mēslošanas notiek, izmantojot viedās lauksaimniecības tehnoloģijas, tāpēc ir bažas par to, kā mēslošanas un sējumu kopšanas darbus varētu ietekmēt agresorvalstu mērķtiecīgi radītie Globālās pozicionēšanā sistēmas (GPS) traucējumi Baltijas valstīs.

Savukārt lauksaimniecības kooperatīvas sabiedrības "Latraps" valdes loceklis un Lauksaimniecības daļas vadītājs Ģirts Ozols aģentūrai LETA pastāstīja, ka minerālmēslu cenas ir nostabilizējušas.

Viņš norādīja, ka minerālmēslu cenu ietekmē vairāki faktori, tostarp ģeopolitiskā situācija, pieprasījums, kā arī energoresursu cenas.

Ozols atzīmēja, ka atbilstoši regulējumam mēslošanas darbus var sākt marta vidū. Tāpēc nozare jau gatavojas pavasara darbiem, tostarp mēslošanai, kas parasti sākās pēc 15. marta.

Latraps strādā ar vairākiem piegādātājiem Eiropā, tostarp ar kompānijām Lietuvā, Polijā, Nīderlandē, Vācijā un Somijā, tādēļ var nodrošināt piegāžu nepārtrauktību.

Ozols uzsvēra, ka Latvijā līdz šim nav bijusi situācija, kad minerālmēslu pietrūktu. Tomēr katru gadu lielākais lauksaimniecības nozares izaicinājums ir laika apstākļi.

Biedrība Zemnieku saeima ir lauksaimnieku organizācija, kas dibināta 1999. gadā. Biedrības biedri ir 800 mazu un lielu saimniecību no visas Latvijas. Biedri kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes un saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 4000 darbinieku.

Savukārt Latraps pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. jūnijam, strādāja ar 244.216 miljonu EUR apgrozījumu, kas ir par 28 % mazāk nekā gadu iepriekš, bet kooperatīva peļņa pieauga par 3.3 % un bija 2.82 miljoni eiro. Latraps reģistrēta 2000. gadā un apvieno 1195 biedrus.