Precīzās tehnoloģijas, pacietība un rēķināšana ir svarīgākie apstākļi, kas ļauj pat nelielai zemnieku saimniecībai augt. Modernās prasmes un iekārtas ir viena no iespējām, kas cita starpā var palīdzēt saglabāt lauku dzīves veidu, ir pārliecināti jomas eksperti.

“Šķiet, būs grūti atrast kādu nopietnu lauksaimnieku – ražotāju, kurš saimniecībā iztiek bez precīzajām tehnoloģijām uz lauka vai fermā. Pēdējos desmit gados tās ir mērķtiecīgi attīstītas, un šodien nodrošina, piemēram, braukšanu pa lauku ar precizitāti līdz 2,5 cm. Ražas kartes, GPS vadība un sensori ļauj sadalīt lauku nogabalos un katrā lietot tik daudz augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu, cik nepieciešams, balstoties uz augsnes analīzēm un ražas potenciālu,” skaidro Lauksaimniecības un industriālās tehnikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Aigars Laurinovičs.

Kaut arī interese par precīzajām tehnoloģijām ar GPS vadību ar katru gadu palielinās, Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā statistika liecina, ka zemes apstrādē tās izmanto aptuveni puse lielo saimniecību, taču tikai pavisam neliela daļa vidējo un mazo lauksaimnieku. Šajās saimniecībās dominē vecāki traktori un tehnika. Taču, prātīgi rēķinot, atsevišķas iekārtas varētu būtu noderīgas arī vidējām un, iespējams, pat mazām saimniecībām.

Laurinovičs stāsta, ka, domājot par tehnikas nomaiņu vai iegādi, zemnieki lielākoties apskatās tikai traktora cenu, modernās iekārtas cenu, taču nerēķina ietaupījumu, ko dod daudz mazāks mēslojuma, augu aizsardzības līdzekļu, sēklas materiāla un degvielas patēriņš. Prakse rāda, ka precīzie kliedētāji, kas piemēro mainīgas normas dažādos nogabalos, ļauj ietaupīt vismaz 30 % mēslojuma. Vienlaikus gados jaunāki cilvēki nevēlas laukos strādāt tik smagi kā viņu vecvecāki, tādēļ zināšanas par modernajām lauksaimniecības tehnoloģijām var palīdzēt padarīt saimniekošanu daudz efektīvāku.

“Mēs būtu priecīgi, ja izglītības iestādes mācību programmās precīzajām tehnoloģijām pievērstu lielāku uzmanību. Pirmkārt, ir daudzi lauksaimnieki, kuri nezina visas precīzo iekārtu īpatnības un iespējas. Šādas zināšanas palīdzētu padarīt saimniekošanu efektīvāku. Otrkārt, mehanizācijas tehniķis jeb lauksaimniecības tehnikas operators, kurš prot pareizi pielietot precīzās iekārtas, būs pieprasīts un nopelnīs labāku algu nekā speciālists bez šādām zināšanām,” tā Lauksaimniecības un industriālās tehnikas asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Nav noslēpums, ka lauku dzīves veids piedzīvo lielas izmaiņas. Lielie zemnieki, kuriem lauksaimniecība ir nopietns bizness, kļūst spēcīgāki, apsaimniekojot aizvien lielākas zemes platības. Vienlaikus mazo saimniecību, kas apsaimnieko līdz desmit hektāriem zemes, skaits strauji sarūk. CSP 2023. gada lauku saimniecību integrētās statistikas apsekojums liecina, ka laikā no 2020. gada līdz 2023. gadam šo saimniecību skaits samazinājās par 18,9 % – līdz 37,5 tūkstošiem. Aptuveni trešā daļa zemnieku saimniecību vadītāju un īpašnieku ir pensijas gados (vecāki par 65 gadiem), aptuveni tikpat daudz – vecumā no 55 līdz 64 gadiem. Ap 41 % saimniecību neko no izaudzētā nepārdod, ražo tikai pašpatēriņam.

Tomēr mūsdienās efektīva lauksaimniecība prasa ne tikai zināšanas par piemērotāko apstrādes tehniku, bet arī finanšu pratību un spēju rēķināties ar klimata pārmaiņām.

“Finanšu pratība un risku vadība mūsdienu lauksaimniecībā ir tikpat būtiska kā agronomijas zināšanas un kopējā pieredze. Īpaši attīstības sākumā zemniekam ir jāprot novērtēt finanšu plūsmas riskus un apzināties iespējas,” uzsver “Bigbank” Latvijas filiāles līzinga un pārdošanas vadītājs Ričards Majors.

Realitātē Latvijā finanšu pratība bieži vien pieklibo. “Kā tehnikas iegādē zemnieki ne vienmēr aprēķina iespējamos ietaupījumus mēslojumā, ūdenī vai degvielā, aizņemoties uzmanība bieži tiek veltīta tam, cik ātri nauda būs kontā, nevis tam, kādi būs ikmēneša maksājumi,” norāda Majors. Viņš piebilst, ka šādas pieejas rezultātā mēdz tikt izvēlēti nebanku aizdevēji ar augstām procentu likmēm un prasību ieķīlāt tehniku vai pat zemi, kas vēlāk liedz iespēju pārkreditēties bankā, kas ļautu ikmēneša maksājumus samazināt.

“Ātrai naudas pieejamībai bieži vien ir augsta cena. Neveiksmīgi izvēlēts aizdevums var radīt ilgtermiņa sekas, jo nākotnē šāda saistība var būt liels šķērslis saimniecības attīstībai,” brīdina Majors.

“Bigbank” speciālisti aicina pirms aizņemšanās vienmēr salīdzināt piedāvājumus no vairākām bankām un nebanku aizdevējiem – ne tikai procentu likmes, bet arī līguma nosacījumus, termiņu, prasības attiecībā uz ķīlu un to, kas norādīts smalkajā drukā. “Saprotams, ka zemniekam tehniku vajag ātri, bet arī individuāla risinājuma sagatavošana prasa laiku. Mēs lieki nekavējamies ar piedāvājuma izteikšanu, taču aicinām plānot laikus un izvērtēt ne tikai cenu, bet arī nosacījumus,” saka Majors.

Atšķirībā no daudzām bankām, kas finansē tikai saimniecības ar vismaz divu gadu pieredzi, “Bigbank” izskata pieteikumus arī no saimniecībām ar īsāku darbības vēsturi – sākot no sešiem mēnešiem. “Attīstības sākums bieži vien ir kritiskākais posms. Pieejams finansējums ar saprātīgu procentu likmi var būt izšķirošs, lai saimniecība vispār varētu sākt attīstību,” uzsver Majors.

“Bigbank” speciālisti novērojuši, ka finansējuma piešķiršanu atvieglo arī tas, ja saimniecība diversificē savu darbību – piemēram, graudkopību papildina ar lopkopību vai pārstrādi. “Klimata pārmaiņas vairs nav teorētiskas – Latvijā vasaras kļūst karstākas, vētras spēcīgākas. Ja saimniecība balstās uz vienu nozari, šādi apstākļi var tieši ietekmēt finanšu plūsmu. Apdrošināšana ir risinājums, taču tā nerisina pašu problēmas būtību,” skaidro Majors.