Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) veiktās augsnes agroķīmiskās izpētes datiem laika periodā no 2021. līdz 2024. gadam, apkopota informācija par Latvijas lauksaimniecībā izmantojamās zemes stāvokli.

Sagatavotās kartes ir informatīvas un to reprezentativitāti ietekmē katrā novadā apsekotās platības lielums, kas visā Latvijas teritorijā ir 188 535 ha. Kopumā dati liecina, ka augšņu stāvoklis nav iepriecinošs un, pētot ilgākā laika periodā, tas pasliktinās, ietekmējot kultūraugu ražu apjomus un kvalitāti.

Viskritiskākajā stāvoklī ir augsnes reakcija (pH). Liela daļa no Latvijas augsnēm ir paskābinātas. 27% no pētītās augsnes ir nepieciešama pamatkaļķošana, bet 13 % nepieciešama uzturošā kaļķošana. Augsne paskābinās dažādu dabisku procesu rezultātā, mēslošanas līdzekļu lietošanas dēļ, kalcija un magnija izneses dēļ ar kultūraugu ražu, kā arī izskalošanās dēļ. Visizteiktākā paskābināšanās ir novērojuma ārpus Zemgales, kur izplatītas karbonātaugsnes. Paskābinātas augsnes ietekmē augiem nepieciešamo barības elementu uzņemšanu no augsnes. Īpaši izteikta ietekme ir uz fosfora uzņemšanu, jo tā nodrošinājums augsnēs pats par sevi ir problemātisks.

Novadu krāsa apzīmē vidējo svērto augsnes reakciju (pH). Novados redzamā diagramma attēlo apsekotās platības sadalījumu atbilstoši kaļķošanas nepieciešamībai, ko ietekmē augsnes reakcija, organisko vielu saturs un augsnes granolometriskais sastāvs.

Augiem izmantojamā fosfora nodrošinājums pētītajās augsnēs ir 35 % – ļoti zems vai zems.

Augiem izmantojamais kālija nodrošinājums ir 24 % no pētītās augsnes – ļoti zems vai zems.

Gan fosfors, gan kālijs ir augiem svarīgi barības elementi un to nodrošinājums būtu jāņem vērā, plānojot mēslošanu.

Novadu krāsa apzīmē vidējo svērto fosfora saturu. Novados redzamā diagramma attēlo apsekotās platības sadalījumu pa fosfora nodrošinājuma grupām, ko ietekmē gan fosfora saturs, gan citas augsnes īpašības.

Novadu krāsa apzīmē vidējo svērto kālija saturu. Novados redzamā diagramma attēlo apsekotās platības sadalījumu pa kālija nodrošinājuma grupām, ko ietekmē gan kālija saturs, gan citas augsnes īpašības.