Latvijā olas ēd mazāk nekā vidēji Eiropā vai ASV Japānis gadā apēd 320 olas, amerikānis - 280, Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotājs – 250, bet, atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā vidēji viens cilvēks apēd ap 200 olām gadā, skaidro Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas izpilddirektore Anna Ērliha.

Viņa arī piebilst, ka interesanti, ka Latvijā olu patēriņam ir tendence stagnēt. Šā gada maijā pēc LAPNA pasūtījuma “Norstat” un “Forta Research” veiktajā pētījumā tiešsaistē šā gada maijā, kurā piedalījās 1029 respondenti, Latvijā nedēļā apēd ap 9,1 olu, bet Lietuvā – 8,9. Taču tie, kas atzīst, ka olas ēd ļoti bieži – Lietuvā olas ēd vairāk – 12,9 olas nedēļā, Latvijā – 12,6.

2021. gads olu ražošanas vēsturē iegāja ar Eiropas Komisijas lēmumu izstrādāt regulējumu, kā līdz 2027. gadam pārtraukt vistu turēšanu sprostos ES, savukārt 2022. gadā – ES patērētāji arvien biežāk izvēlas iegādāties ārpus sprostiem dētas olas.
Proti, 2022. gadā ES sprostos turēto visu olu patēriņš ir sarucis zem 50% no kopējā patēriņa. Atbilstoši tirgus pētījumu kompānijas “Nielsen” datiem, arī Latvijā redzamas izmaiņas – pēdējā gadā sprostos turēto vistu olu patēriņa izmaiņas ir no 92% uz 86%. Latvijā 70% olas pērk lielveikalos, bet Lietuvā šis rādītājs ir 57%.

Lietuvā olas pērk no paziņām, tuviniekiem – attiecīgi 22%, Latvijā – 13%. Latvijā olu iegādes faktori ir olu cena/atlaides – 73%, olu izmērs 44%, olu izskats 36%, olu kvalitāte 31%, olu dējējvistu turēšanas metode 21%, olu ražotājs 19%, olu izcelsmes valsts 16%. Lietuvā – olu cena/atlaides 59%, olu izmērs 41%, olu izskats 37%, olu kvalitāte 34%, olu dējējvistu turēšanas metodei 32%, olu izcelsmes valstij 17%.