26. jūnijā, zemkopības ministrs Didzis Šmits piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sanāksmē Luksemburgā, kurā diskutēja par Eiropas Komisijas (EK) sagatavoto augu aizsardzības līdzekļu (AAL) ilgtspējīgas lietošanas jauno regulu un stāvokli zivsaimniecībā un iespējamajām nozvejas kvotām 2024. gadā.

Lai palīdzētu lauksaimniekiem, kuru darbu un ieņēmumus negatīvi ietekmēs kopš pavasara Latviju piemeklējušais stiprais sausums un karstums kopš vasaras sākuma, zemkopības ministrs Didzis Šmits padomē aicinās EK atļaut vairākus izņēmuma pasākumus Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskajā plānā 2023.-2027. gadam. ZM norāda, ka nepieciešams veikt tūlītējus ES līmeņa atbalsta pasākumus, piemēram, atkāpes no ES prasībām attiecībā uz neražojošām platībām, pieļaujot lauksaimniekiem savu pieejamo aramzemi elastīgāk izmantot, lai mazinātu nelabvēlīgo laikapstākļu negatīvo ietekmi uz lauksaimnieka ieņēmumiem un dzīvotspēju.

Savukārt diskusijā par EK mērķi līdz 2030. gadam ES samazināt AAL izmantošanu par ne mazāk kā 50% Latvija norādīs, ka šā mērķa sasniegšanas termiņš ir neadekvāti īss. Alternatīvu AAL trūkums negatīvi ietekmēs kultūraugu ražošanas apjomu un kvalitāti. ZM jau ziņoja, ka saskaņā ar ES Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) analīzi Latvija ir ES līderos pārtikas drošuma ziņā – Latvijas izcelsmes pārtika ir bez pesticīdu atliekām. Latvijā ražotās pārtikas tīrība apliecina, ka Latvijas lauksaimniecībā joprojām tiek izmantots salīdzinoši krietni mazāk AAL nekā daudzās citās ES dalībvalstīs.

Jautājumā par kopējās zivsaimniecības stāvokli Latvija atbalsta savlaicīgu diskusijas sākšanu par zvejas iespējām 2024. gadā, uzskatot, ka diskusijas par šo jautājumu nepieciešamas gan ar nozares ekspertiem, gan arī Baltijas jūras reģionālajā forumā BALTFISH.