Saimnieks LV / 2020.gads (Marts.)

Piens un piena produkti ir viena no galvenajām mūsu uztura sastāvdaļām ikdienā. Un itin bieži aizdomājamies par piena kvalitāti – kāda tā ir ieguves procesā un kāda top ceļā no pārstrādātāja līdz mūsu galdam. Protams, jo svarīgāk, lai pārstrādes uzņēmumā nonāktu augstas kvalitātes piens, kas jau ražošanā – slaukšanā atbilstu visām higiēnas prasībām un kvalitātes rādītājiem. Kā notiek piena kvalitātes pārbaude un kontrole, kāda ir institūciju sadarbība ar ganāmpulku īpašniekiem, interesējāmies vienā no galvenajām kontroles un konsultāciju iestādēm Zemkopības ministrijas Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Piena kvalitātes pārbaude

PVD Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe uzsver, ka piena kvalitāte tiek ļoti rūpīgi un regulāri pārbaudīta – piena pircēji divas reizes mēnesī pie katra ražotāja noņem piena analīzes, kuras nosūta anonīmai izmeklēšanai uz neatkarīgu laboratoriju. Analīžu rezultāti nonāk Lauksaimniecības datu centra datu bāzē. Ja ir kādas neatbilstības piena kvalitātē, tad tiek noteikts brīdinājuma periods situācijas uzlabošanai. Ja pienā joprojām konstatē vielas, kas ietekmē piena nekaitīgumu, nekavējoties tiek noteikts piena realizācijas aizliegums. Piena izmeklējumu rezultātu statistika liecina, ka 2019. gada laikā, salīdzinot ar 2018. gadu, kvalitātes rādītāji ir labāki. PVD piena ražošanas novietnes inspicē, pamatojoties uz konstatētajiem piena kvalitātes rādītāju riskiem. Pārbaudes, kas vienlaicīgi ir arī konsultācijas, negaidot nākamos paziņojumus no datu bāzes par problēmām ar piena kvalitāti, veic novietnēs, kurās vairākkārt ir bijušas konstatētas neatbilstības.

Otrs aspekts, kuru var saistīt ar izmaiņām piena kvalitātes rādītājos, – joprojām samazinās to novietņu skaits, kurās ir ļoti neliels slaucamo govju skaits, līdz ar to nepietiek finanšu līdzekļu, piemēram, kvalitatīvu piena dzesētāju iegādei.

2018. gadā īslaicīgas problēmas ar piena kvalitāti piemeklēja 18 % piena ražotāju, bet nopietnas problēmas bija 4 % gadījumu. Savukārt 2019. gadā šie rādītāji attiecīgi bija 14 un 3 %. 2019. gadā tika noteikti 178 piena realizācijas aizliegumi, bet 2018. gadā tādu bija 281. Aizliegums tiek piemērots situācijās, kad piena ražotājs nespēj novērst cēloņus, kas negatīvi ietekmē piena kvalitāti. Šodien vairs nevaram sastapt lopkopjus, kuri nesaprastu, kas ir kvalitatīvs svaigpiens, jo tā ir pārtikas aprite. Nekvalitatīvu pienu realizēt nav iespējams. Ja ir tādi piena kvalitātes rādītāji, par kuriem normatīvajos aktos ir noteikts, ka jāpiemēro piena realizācijas aizliegums, tad tas arī tiek darīts.

PVD Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Zeltīte Skalberga jautājumu komentē no pārtikas kvalitātes uzraudzības viedokļa: „Svaigpienu atļauts izmantot pārstrādei tikai tad, ja tas atbilst noteiktiem kvalitātes kritērijiem. Ir pašsaprotami, ka saražot kvalitatīvus piena produktus var tikai no kvalitatīvas izejvielas. Vispirms piena kvalitāte tiek kontrolēta uz nekaitīguma rādītājiem. Tie ir divi galvenie: obligātais paraugs – govs svaigpiena paraugs, ko ņem pircējs vai pārstrādātājs baktēriju kopskaita, somatisko šūnu skaita, piena tauku un olbaltumvielu satura noteikšanai vienā un tajā pašā paraugā divas reizes mēnesī, un inhibitoru – zāļu atliekvielu, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļu klātbūtnes noteikšana. Tāpat tiek noteikts sasalšanas punkts, lai piens nebūtu viltots, piemēram, tajā pielietos ūdens.”

Z. Skalberga atzīst, ka neatbilstošas kvalitātes piena piegādātājs noteikti saņem PVD lēmumu par aizliegumu, un tas tiek reģistrēts LDC datu bāzē. Tāpēc PVD regulāri noņem svaigpiena paraugus gan atliekvielu (veterinārās zāles, hloramfenikols, vides piesārņotāji u.c.), gan dioksīnu un dioksīniem līdzīgo un atšķirīgo polihlorbifenilu kontrolei. Izlases kārtībā tiek ņemti piena produkti arī no uzņēmumiem, lai noteiktu E.Coli skaitu, koagualāzes pozitīvos stafilokokus, Enterobacteriaceae, Listeria monocytogenes u.c.

• Lai izvairītos no nepatīkamām smakām gatavā produktā, pārstrādes uzņēmumi pienu šķiro, veicot arī organoleptisko pārbaudi un nepieņem pienu ar neraksturīgu smaržu vai garšu. Tāpat tiek noteikts svaigpiena skābums līmenis. Paaugstināts skābums var liecināt par mikroorganismu pārlieku savairošanos pienā vai jaunpiena piejaukumu. To ietekmē pārāk liels skābās barības īpatsvars govju ēdienkartē u.c. Skābuma pieauguma ātrums ir atkarīgs no baktēriju daudzuma un piena uzglabāšanas temperatūras. Savukārt, ja tas ir pazemināts, piena skābuma cēloņi var būt vairāki: ar mastītu slimu govju piens, vecpiens, ar ūdeni atšķaidīts piens.

• Uzņēmumi pirms svaigpiena pieņemšanas nosaka piena blīvumu, kas dod iespēju netieši vērtēt piena dabīgumu – vai nav viltots, pievienojot ūdeni vai atdalot daļu tauku. Tāpat samazināts piena blīvums var liecināt, ka iegūts no slimām govīm. Veicot PVD pārbaudes uzņēmumos un redzot iegūtos rezultātus, kā arī pārrunājot problēmas ar vairākiem piena pārstrādes uzņēmumu pārstāvjiem, mēs gūstam apstiprinājumu tam, ka piena kvalitāte gadu no gada uzlabojas.

• Dažos uzņēmumos gadās, ka vienu reizi gadā tiek atvests svaigpiens ar inhibitorvielām, bet, tā kā uzņēmumā katru dienu tiek veikta pārbaude uz šīm vielām, tad tāds svaigpiens nenonāk uzņēmumā, bet tiek atdots konkrētajam piena ražotājam. Savācot svaigpienu, piena pircējs noņem kontroles paraugus, pēc kuriem nepieciešamības gadījumā ir iespējams konstatēt, kuram piena ražotājam ir bijusi problēma. Piena ražotājs, kura produkcijā ir konstatētas inhibitorvielas, sedz visus izdevumus par visu piena mašīnas nodalījumu vai visu piena mašīnu, ja autocisternā atrodas arī citu ražotāju piens. Jebkurš piena ražotājs ir ieinteresēts saražot kvalitatīvu svaigpienu, citādi var nākties ciest finansiālus zaudējumus − tas vienkārši netiks pieņemts.

PVD speciālisti uzsver, ka ikvienam ražotājam un pārstrādātājam ir iespēja konsultēties un vērsties dienestā ar jebkuru neskaidru jautājumu un ka dienests kompetences robežās atbildēs.

PVD vērš uzmanību, ka šogad gaidāmas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos svaigpiena apritei nelielā apjomā: Ministru kabineta 13.04.2010. noteikumi Nr. 345 Higiēnas un obligātās nekaitīguma prasības govs svaigpiena apritei nelielā apjomā būs spēkā līdz 31.08.2020., jo 01.09.2020. stāsies spēkā MK noteikumi Nr. 73 Prasības govs un kazas svaigpiena apritei nelielā apjomā.

Noteikumi papildināti ar kazas svaigpiena apriti nelielā apjomā un ir izmainīts formulējums, kas ir neliels piena apjoms, ko piena ražotājs iegūst savā saimniecībā un realizē tiešajai piegādei galapatērētājam vai mazumtirdzniecībai. Šobrīd tās ir ne vairāk kā 1000 t gadā govs pienam, bet pēc 1. septembra šis sksitlis nedrīkstēs pārsniegt 1000 kg nedēļā govs pienam un 600 kg kazas pienam.

Vesels un mierīgs ganāmpulks dos vairāk kvalitatīva piena

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra lopkopības konsultante un nodaļas vadītāja Silvija Dreijere komentēja vēl citus būtiskus kvalitatīva piena ieguves pamatnoteikumus un atklāja, ka, neraugoties uz modernu tehnoloģiju ienākšanu piena ieguves nozarē, cilvēciskajam faktoram dzīvnieku aprūpē joprojām ir liela nozīme. S. Dreijere, raksturojot šo aspektu, norādīja: „Protams, sen pierādījies, ka tāda saimnieka un lopkopja apiešanās ar ganāmpulku, kas atbilst visiem labturības nosacījumiem, ir ļoti svarīga, lai govis pasargātu no stresa. Kāpēc tas ir svarīgi? Jebkura veida stress ļoti ietekmē slaukšanas procesu. Slaukšanas laikā govs tesmenī izdalās hormons oksitocīns. Tas veicina gludās muskulatūras darbību, kas palīdz pienam no alveolām nokļūt tesmeņa un pupu cisternās, bet stress kavē oksitocīna izdalīšanos. Govis ir ļoti jūtīgi dzīvnieki un reaģē uz negācijām. Ja govs pirms slaukšanas ir stresā, adrenalīns nobloķē oksitocīna izdalīšanos un piens tiek aizturēts, bet tā uzkrāšanās ir riska faktors tesmeņa slimībām. Lai gotiņa atdotu visu pienu, svarīgs ir atrietināšanas process. Kaut gan valda uzskata, ka nekas to neveic labāk kā cilvēka roka, nevaram ignorēt faktu, ka, piemēram, arī slaukšanas roboti šo funkciju pilda pietiekami labi, jo tiem nepiemīt mainīgais cilvēka garastāvoklis. Labu apiešanos ar dzīvniekiem var nodrošināt ne tikai mazos, bet arī lielos ganāmpulkos. Svarīgi, kāds cilvēks fermā strādā, vai izjūt atbildību par tiem, ko pieradinām...

Protams, govju novietnei jābūt pietiekami komfortablai, ar ērtām guļvietām, jo guļot govs atgremo un gulēšanas laikā visvairāk tiek saražots piens. Viena kilograma piena saražošanai caur tesmeni izplūst ap 200 l asiņu. Jābūt kvalitatīvai, sabalansētai barībai, jānodrošina, lai novietnē būtu gana gaismas un svaiga gaisa. Vesels ganāmpulks ir pamats augstiem izslaukumu rādītājiem un kvalitatīvam pienam.”