Saimnieks LV / 2026.gads (Jūnijs)

Jūnijs ir viens no nozīmīgākajiem mēnešiem kultūraugu aizsardzības ziņā – augi intensīvi aug un attīstās, bet vienlaikus strauji aktivizējas arī slimību ierosinātāji un kaitēkļi. Laikapstākļi šajā periodā bieži vien nosaka, vai kaitīgo organismu izplatība būs ierobežota vai, gluži pretēji, prasīs paaugstinātu uzmanību un savlaicīgus augu aizsardzības pasākumus. Palielināts gaisa mitrums, nokrišņi un mērenas temperatūras rada labvēlīgus apstākļus daudzu sēnīšu slimību attīstībai, savukārt siltākos un sausākos periodos aktīvāki kļūst kaitēkļi.

Tāpēc arī jūnijā lauksaimniekiem ir īpaši svarīgi regulāri apsekot sējumus un stādījumus, sekot līdzi kultūraugu attīstības stadijām un kaitīgo organismu izplatībai, kā arī balstīt lēmumus par augu aizsardzības pasākumiem uz aktuālo situāciju laukā. Šajā rakstā, lai lauksaimniekiem palīdzētu savlaicīgi izvērtēt riskus un plānot nepieciešamos darbus, apkopotas prognozes par nozīmīgāko kultūraugu slimību un kaitēkļu iespējamo attīstību jūnijā.

Graudaugu sējumi 

Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) prognožu jomas inspektori, apsekojot ziemāju laukus, maijā novēroja kviešu lapu pelēkplankumainības, stiebrzāļu gredzenplankumainības, miežu lapu tīklplankumainības un graudzāļu miltrasas pazīmes. Arī jūnijā siltie un mitrie laikapstākļi turpinās veicināt šo slimību izplatību. Ja jūnijs būs mitrs un lietains ar optimālo gaisa temperatūru + 20–28 °C, būs novērojama arī kviešu lapu dzeltenplankumainības parādīšanās. Slimības ierosinātājam ir īss inkubācijas periods, simptomi būs redzami jau pēc 5–6 dienām. Pirmie simptomi – mazi brūni plankumi ar gaišu vidu, apkārt plankumam veidojas oreols, kur veidojas atkrāsotu audu josla, kas sākumā ir gaiši dzeltena, pēc tam kļūst tumšāka. Plankumi kļūst lielāki, to vidusdaļa paliek pelēka, centrā mazs melns plankumiņš, vēlāk plankumi saplūst, veidojot neregulārus atmirušu audu laukumus, lapas nokalst. Dzeltenplankumainība vispostīgākā ir atkārtotos sējumos, kā arī tur, kur tiek izmantota minimālā augsnes apstrāde. Jūnijā turpinās izplatīties kviešu lapu pelēkplankumainība, optimālā temperatūra attīstībai + 15–25 °C. Slimības postīgums palielināsies, ja graudaugu stiebrošanas fāze sakritīs ar lietainu laiku, jo patogēna attīstībai ir nepieciešams mitrums uz lapām. Miežu lapu tīklplankumainības postīgums jūnijā būs atkarīgs no infekcijas avota daudzuma, to veicina atbilstoši laikapstākļi, augsts gaisa relatīvais un brīvais mitrums un temperatūra ap + 20 °C, slimības attīstības pakāpi var ietekmēt arī paaugstināts slāpekļa daudzums. Jūnijā, biežāk rudzu sējumos, būs vērojamas brūnās rūsas pazīmes. Slimības postīgums būs atkarīgs no inficēšanās laika, – jo ātrāk notiks inficēšanās, jo postīgāka būs slimība. Tās rezultātā samazinās lapu fotosintezējošā virsma, tādējādi ietekmējot gaidāmo ražu. Patogēns inficē lapas, var skart arī vārpu plēksnes, infekcijas gadījumā var novērot oranžas – brūnas uredo pustulas, kas izklājas haotiski pa visu lapas plātni, stipras infekcijas gadījumā noklāj visu lapu. Parasti novērojama graudaugu ziedēšanas vai vēlākā attīstības fāzē, straujai slimības attīstībai nepieciešamas siltas (+ 20–25 °C) un vējainas dienas, kā arī liels gaisa mitrums naktī. Vislielākais postīgums iespējams, ja iepriekš bijusi mērena ziema un silts pavasaris. Jūnijā turpinās izplatīties graudzāļu miltrasa, slimības attīstībai labvēlīgākie apstākļi ir vēss un mitrs laiks, optimālā gaisa temperatūra + 16–20 °C, bet konīdijas dīgst plašākā temperatūras amplitūdā – + 5–30 °C. Miltrasas attīstību veicinās nezāļainība labību laukos, pārmērīgs slāpekļa mēslojums, kā arī sabiezināti sējumi, kā rezultātā zelmenī veidojas augsts gaisa mitrums, kas veicina konīdiju dīgšanu. Stiebrzāļu gredzenplankumainība ir viena no postīgākajām slimībām, tās attīstība atkarīga no šķirnes un meteoroloģiskajiem apstākļiem, optimālā gaisa temperatūra attīstībai ir + 15–20 °C. Jūnijā uz graudaugu vārpām var parādīties vārpu plēkšņu plankumainības pazīmes. 

Graudaugu vārpošanas laikā būs novērojamas rudzu tripša bojātas vārpas. Bojājumu ir viegli pamanīt – vārpas kļūst bālas un tievas, to plēksnes ir diegveida. Jau maijā uz labībām novēroti labību lapgraužu bojājumi, tāpēc arī jūnijā šis kaitēklis būs aktīvs graudaugu sējumos. Imago un kāpuri svītrveidā grauž labību lapas, neskarot apakšējo epidermu, bojātās lapas kļūst caurspīdīgas un savīst, parasti šis kaitēklis masveidā netiek novērots. Siltā un sausā laikā sējumos būs novērojamas laputis, to sūcienu ietekmē lapas sagriežas, dzeltē, graudi veidojās sīki. Stipras invāzijas gadījumā graudi neveidojas.

Vasarājos jūnijā būs novērojamas jau iepriekš minētās graudaugu lapu slimības, papildus tām auzu sējumos uz lapām būs novērojamas auzu lapu brūnplankumainības un auzu vainagrūsas pazīmes. Brūnplankumainības attīstību veicinās mitri laikapstākļi un gaisa temperatūra + 20 °C. Slimības pazīmes – iegarenas vai neregulāras formas sarkanbrūni plankumi ar gaišāku centrālo daļu, kuri vēlāk, slimībai progresējot, atmirst. Jūnijā vasarāju laukos būs novērojami melnās stiebrmušas bojāti augi, kāpuru bojājumi būs atpazīstami pēc nodzeltējušas un savītušas vidējās lapas, kas būs viegli izraujama. Dažviet vasarāju laukos būs pamanāmi labību spradža bojājumi, imago lapas galotnēs plankumu veidā izgrauž parenhīmu, kā rezultātā bojātās lapas sažūst. Jūnijā sprakšķu (drātstārpu) vaboles turpinās dēt olas augsnes virskārtā, kur vēlāk to kāpuri sējumos bojās graudaugu saknes...

Pilnu rakstu lasiet jūnija SAIMNIEKS LV numurā!