Ražas apjoms un kvalitāte ir rādītāji, kas svarīgi ne vien katram lauksaimniekam, bet visai nozarei kopumā. To ietekmē dažādi neparedzami apstākļi - ģeopolitiskie notikumi, ekonomiskā situācija, laikapstākļi -, taču faktors, ko katrs lauksaimnieks var ietekmēt, ir sēklas izvēle. "Scandagra Latvia" aplēses liecina, ka Latvijā sertificēto sēklu izvēlas vien aptuveni 11%-14% lauksaimnieku, salīdzinājumam - Skandināvijas valstīs tie ir aptuveni 75%-80%. Šādi rezultāti liecina par izteiktu "pelēko zonu", kas kaitē kā nozares attīstībai, tā arī lauksaimnieka ražai. Lai situāciju mainītu, ir būtiski izprast galvenās sēklu atšķirības un ieguvumus lauksaimniekiem, izvēloties sertificētas sēklas.

Ieguvums lauksaimniekiem un nozarei - garantēti labāka raža

Lauksaimniecība ir to nozaru skaitā, kas izteikti izjūt dažādu ģeopolitisko un ekonomisko notikumu sekas, līdz ar to arī produktu un pakalpojumu sadārdzināšanos. Nesertificētas jeb pašaudzētas sēklas ir viens no veidiem, kā ietaupīt. "Scandagra Latvia" eksperti tomēr uzsver, ka īslaicīgs ietaupījums ilgtermiņā izmaksā vairāk.

"Izvēloties sertificētu sēklu, daļa no samaksas tiek novirzīta selekcionāriem, lai meklētu risinājumus jaunu ražīgāku, veselīgāku un izturīgāku šķirņu izveidei un testēšanai, tāpēc sēklas ar kvalitātes apliecinājumu izmaksā dārgāk," uzsver "Scandagra Latvia" pētījumu un attīstības speciāliste Sandra Strautniece. Taču, kā jau minēts iepriekš, tās sniedz arī vairākas priekšrocības, tai skaitā prognozējamu ražu un izvairīšanos no slimību ierosinātājiem, nezāļu invāzijas. Kā stāsta S.Strautniece, praksē apstiprinās fakts, ka kvalitatīvas sēklas atmaksājas: "Vairākkārt no lauksaimniekiem ir dzirdēts - kad iesēju sertificētu sēklu, lauku ražība ir par 1 t/ha lielāka. Turpretī, sējot nezināmas izcelsmes sēklas, pastāv risks par pavairotā materiāla piemaisījumiem, dažādu šķirņu sajaukumu un patogēnu klātbūtni. Rezultātā, iegūstot nekvalitatīvu ražu, sākotnējais ietaupījums izvēršas neveiksmē."

Arī attiecībā uz nozares attīstību sertificēto sēklu īpatsvaram ir būtiska nozīme. Ilgtermiņā iegādājoties sēklas materiālu ar sertifikātu, lauksaimnieki atbalsta Latvijas ekonomiku, ļauj attīsties ražošanai un inovācijām. Turklāt sertificēto sēklu izmantošana ir ilgstpējīga rīcība, tā ļauj selekcionāriem radīt arvien jaunas šķirnes, kas ir izturīgas pret dažādiem laikapstākļiem un klimata pārmaiņu ietekmi, kas laika gaitā kļūst arvien svarīgāk.

Sertificētas sēklas - kvalitātes apliecinājums

Galvenā atšķirība starp sertificētām un nesertificētām sēklām ir to atbilstība kvalitātes prasībām. "Nozarē par sertificētu sēklu uzskata sēklas materiālu, kam ir izsniegts dokuments par sēklas materiāla atbilstību likuma normatīviem, uz fasējuma ir piestiprināta etiķete ar norādītu sugu, šķirni un atbilstību attiecīgai sēklas kategorijai. Turklāt sēklas kvalitātes problēmu gadījumā ir iespēja vērsties pie sēklas ražotāja vai piegādātāja, kas lauksaimniekam sniedz lielāku drošības sajūtu. Turpretī nesertificētām sēklām nav kvalitātes garantijas, tām ir nezināma izcelsme, šķirņu sajaukums, piemaisījumi un kaitīgie organismi," stāsta Sandra Strautniece.

Latvijā sēklu sertificēšanu veic Valsts augu aizsardzības dienests, kas pēc sēklaudzētāja pieteikuma veic vairākas pārbaudes un iegūst paraugus, kā rezultātā tiek izsniegts sēklu testēšanas pārskats un sertifikāts. Priekšnoteikums sertifikāta ieguvei ir dīgtspēja vismaz 85% apmērā, kas nodrošina vienmērīgu augu dīgšanu uz lauka. Tāpat sertificētu sēklu dokumentā tiek norādīta šķirņu tīrība no citu šķirņu un sugu piemaisījumiem. Kvalitātes apliecinājumā ietilpst vairāki neatsverami ieguvumi, ko nesertificētas sēklas nespēj garantēt. "Turpinot iegādāties pašaudzētas sēklas, lauksaimnieki neapzinoties rada būtiskus zaudējumus selekcionāriem un ierobežo arī viņu darbu. Īsāk sakot, mums nebūs jaunu perspektīvu šķirņu, ko sēt, ja tā turpināsim," skaidro S. Strautniece