FOTO: Aiga KAĻVA-AVOTIŅA, Cargill/LNB pārstāve Baltijas valstīs

Saimnieks LV / 2023.gads (Novembris)

Neprognozējamie laikapstākļi šogad sagādājuši galvassāpes ne vienam vien lauksaimniekam. Neparasti sausais vasaras sākums un mitrās, vēsās vasaras beigas traucēja lopbarības sagatavošanu un novākšanu, toties bija labvēlīgi mikotoksīnu attīstībai. Tādēļ ir noderīgi atkārtot, kā veidojas mikotoksīni un kā izvēlēties labāko mikotoksīnu saistītāju.

Lauka un noliktavas mikotoksīni
Mikotoksīnus veido mikroskopiskas sēnes. Ir zināms vairāk nekā 200 mikotoksīnu veidu. Tiem ir sarežģīta molekulārā struktūra un, lai iedarbotos uz organismu, pietiek ar ļoti mazu devu. Daži mikrogrami mikotoksīnu uz kilogramu barības, un dzīvnieki var saindēties.

Mikotoksīnus iedala lauka un noliktavas toksīnos. Lauka toksīni attīstās no sēnēm, kas inficē augus to augšanas laikā. Sēņu attīstībai nepieciešams liels relatīvais gaisa mitrums (>70 %) un graudu mitrums (>22 %). Viens no piemēriem ir Fusarium ģints sēnes, kas izraisa vārpu fuzariozi. Šīs sēnes ražo mikotoksīnus vomitoksīnu (DON toksīnu), zearalenonu un fumonizīnu. Mūsu klimata joslā šie ir bieži sastopami mikotoksīni.

Noliktavas mikotoksīni veidojas pēc ražas novākšanas un uzglabāšanas laikā. Tipiski piemēri ir Penicillium un Aspergillus ģints sēnes, kas veido aflatoksīnu un ohratoksīnu. Mūsu platuma grādos šie toksīni ir mazāk izplatīti un parasti atrodami nelielos vai vidējos daudzumos.

Piesārņojums ar mikotoksīniem vairāk sastopams labībā (miežos, kviešos), kukurūzā un sojas pupiņās, retāk skābbarībā. Vislielākais mikotoksīnu risks ir kukurūzā un tās produktos. Piemēram, DDGS (destilēti kukurūzas graudi jeb kukurūzas proteīns) var saturēt ļoti daudz mikotoksīnu, jo, atdalot cieti, produkts ir daudz koncentrētāks, turklāt fermentācijas procesos mikotoksīni saglabājas neizmainīti.

Mikotoksīnu analīzes
Bieži vien barība ir kontaminēta ar vairāk nekā vienu mikotoksīnu veidu. Pēc barības izskata vien nevar noteikt, vai tā ir piesārņota. Tāpēc svarīgi veikt mikotoksīnu analīzes, īpaši, ja dzīvnieku veselība sāk pasliktināties bez acīmredzama iemesla. Jāatceras, ka mikotoksīnu līmenis dažādās vietās barībā būs atšķirīgs. Ne vienmēr vislielākā koncentrācija būs tur, kur bojāta barība. Sēnes izdala mikotoksīnus stresa...

Pilnu rakstu lasiet novembra SAIMNIEKS LV numurā!