Saimnieks LV / 2026.gads (Jūlijs)

Lai sniegtu pakalpojumu vai pārdotu preci internetā, starp pakalpojuma sniedzēju un patērētāju nepieciešams slēgt distances līgumu. Skaidrojam, kas ir distances līgums, kā to korekti noformēt un kāda informācija līgumā obligāti jāiekļauj. 

Iepirkšanās internetā kļuvusi par gluži ikdienišķu lietu, un tās popularitāte tikai aug. Aizvien vairāk preču tirgotāju un pakalpojumu sniedzēju par sava uzņēmuma mājvietu izvēlas tieši interneta vidi. Tomēr e-komercijai ir savi nosacījumi, kā arī izaicinājumi. Lai tirdzniecība tiešsaistē neradītu zaudējumus vai nepatikšanas, tirgotājiem ir jāzina un jāievēro normatīvie akti, kā arī patērētāju tiesības, norāda Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. 

Kas ir un kas nav distances līgums 

Lai iegādātos preci vai pakalpojumu, nereti pircējam vairs nav jāierodas veikalā vai jāsatiek pārdevējs. Pirkumu vai pasūtījumu var nopirkt attālināti, piemēram, pa telefonu vai uzņēmuma interneta vietnē. Tieši šādās situācijās starp pārdevēju un pircēju tiek slēgts distances līgums. 

Distances līguma skaidrojums ir noteikts Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 10. panta 1. un 2. daļā, proti, atbilstoši tam distances līgums ir patērētāja un pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja vienošanās, kas tiek noslēgta, pusēm vienlaikus neatrodoties vienā un tajā pašā vietā, bet līdz līguma slēgšanas brīdim un līguma slēgšanas brīdī izmantojot vienu vai vairākus distances saziņas līdzekļus, kā arī organizētu preču, digitālā satura vai digitālo pakalpojumu pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanas shēmu. 

Par distances saziņas līdzekļiem uzskatāms: 

• tālrunis; 
• tīmeklis; 

Pilnu rakstu lasiet jūlija SAIMNIEKS LV numurā!