Saimnieks LV / 2018.gads (Septembris.)
Pēc ilgiem laikiem Palangas viesnīcnieki, smalku un ne tik smalku ēstuvju īpašnieki un istabu īrētāji nežēlojas par niecīgu peļņu un laikapstākļiem. Viņiem piedzīvotais karstums ir īsti pa prātam. Taču zemnieki par šo pavasari un vasaru ir citās domās. Pagājušais gads mērcēja, šis – karsēja un kaltēja.
Lietuvas graudaugu audzētāji prognozē aptuveni par 30 % mazāku kopražu nekā vidēji pēdējos piecos gados, t.i., 4–4.5 milj. t. Sausums ietekmē graudu cenu (tālāk miltu un maizes), arī vietējo dārzeņu cenas augšot. Lietuvas Dārzeņu audzētāju asociācijas valdes priekšsēde Daiva Šateikiene prognozē, ka šogad vietējie dārzeņi veikalos būšot dārgāki nekā pērn: ,,Šī gada dārzeņu raža nebūs lielāka kā parasti. Pie tam burkāni un sīpoli būs sīkāki, sausums savu padarīja.” Asociācijas direktore Zofija Cironkiene prognozē, ka šogad sliktāk būšot ar galviņkāpostiem, teju vienlaikus ienākušies gan agrīnie kaposti, gan tie, kuri parasti nogatavojas vēlāk.
Lietuvas dārzeņu audzētāji šā gada 9. jūlijā pulcējās Rolanda Andruļa un Sauļus Dambrauska saimniecībās Ķedaiņu rajonā savā ikgadējā vasaras seminārā. Deklarētā dārzeņu audzēšanas platība 2018. gadā ir nepilni 5000 ha, tas nav daudz, kopējā Lietuvas sējplatībā dārzeņu sektors ir visai mazs, tomēr augošs. 2013. gadā deklarētā dārzeņu audzēšanas platība bija 3.8 tūkst. ha. Seminārā tika apspriestas problēmas, kas ir aktuālas jau vairākus gadus, – konkurence ar poļu produkciju, investīciju trūkums modernām glabātuvēm (noliktavām) un laistīšanas sistēmām, nepietiekamā zaļās (ar samazinātu akcīzes nodokli) degvielas norma. Tāpat nepieciešams renovēt meliorācijas sistēmas, pagājušajā gadā applūdušajos laukos daļa ražas tā arī palika nenovākta.
Jau gadiem dārzeņu audzētāji mēģina panākt, ka sabiedriskā sektora (slimnīcas, bērnudārzi utt.) iepirkumā prioritāri būtu vietējie dārzeņi, bet par vērā ņemamiem panākumiem šajā jomā runāt nevar. Tomēr teikt, ka nekas nenotiek, arī nevar. Tā šogad no 1. septembra Ukmerģes rajona bērnudārzi tiks aprūpēti ar vietējiem ekoloģiskajiem augļiem un dārzeņiem. Šis ir Lauksaimniecības ministrijas uzsākts pilotprojekts.
Un vēl viena dežūrproblēma, ko savā starpā apspriež lauksaimnieki, – darba roku trūkums, kuru varētu atrisināt, ja vieglāk varētu ievest darbaspēku no trešajām valstīm – no Ukrainas un Baltkrievijas. Esot pārāk daudz birokrātijas. ,,Valsts darba inspekcija mums skaidro – kamēr Darba biržā būšot kaut viens reģistrēts nekvalificēts bezdarbnieks, mūsu pienākums esot dot darbu viņam, nevis pieņemt darbā ārzemnieku,” lauksaimnieku sūdzībām piekrīt arī D. Šateikiene. Tie, kurus atsūta Darba birža, ne vienmēr ir lieli darba entuziasti.
Savukārt S. Dambrausks nesūdzas par darba roku trūkumu. Zemnieks kartupeļus audzē no 1991. gada un sīpolus jau piecus gadus 27 ha platībā. Daļa agrīno sīpolu ražas jau pārdota Igaunijā. 23 strādnieki vasarā strādā laukos, ziemā – dārzeņu un kartupeļu glabātuvēs. Nez vai strādnieku problēmas nav cieši saistītas ar atalgojumu? Taisnība ir arī tā, ka Lietuvas lauku apvidos sarūk iedzīvotāju skaits.
Šogad Lietuvā krietni lielākās platībās audzē sarkanās bietes. To audzēšanas platība palielinājusies par 287 ha, salīdzinot ar pagājušā gada platību. Savukārt 2016. gadā bija īsts diļļu audzēšanas bums, šogad šo garšaugu audzē jau četrreiz mazākās platībās.
Īsts diļļu detektīvs! Taču tam ir savs iemesls – par bioloģisko diļļu audzēšanu varēja saņemt atbalsta maksājumus. Maksājumu noteikumos paredzēts, ka izaudzētā produkcija jārealizē un par to informācija jāiesniedz Nacionālajai maksājumu aģentūrai un valsts institūcijai Ekoagros. Iesniegtie dokumenti pārbaudītājiem vairākos gadījumos likušies aizdomīgi. Valsts Pārtikas un veterinārā dienesta speciālisti noskaidroja, ka dažos gadījumos diļļu pircēji bija fiziskas personas, kas nav ne pārtikas, ne lopbarības ražotāji! Esot bijuši gadījumi, ka dilles pārdotas pircējiem no Latvijas, bet nekādu dokumentu par to nav varējuši uzrādīt. Viens diļļu pircējs apgalvojis, ka izaudzētās dilles sapelējušas un viņš tās iearis. Lai saņemtu visus paredzētos maksājumus, jāizaudzē 3 t/ha. Ekoagros direktoram Antanam Makarēvičam izbrīnu radījis tas, ka dažs zemnieks tieši trīs tonnas arī novācis, ne mazāk un ne vairāk, bet tieši tik, lai saņemtu maksājumus.
Tomēr Nacionālajai maksājumu aģentūrai pret diļļu audzētājiem pretenziju nebija, laukos visas prasības bija ievērotas. Lietuvas Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienests gan ir ieinteresējies par dzirdēto informāciju un plāno analizēt diļļu audzētāju un pircēju darījumus. 2017. gada 29. martā ar lauksaimniecības ministra rīkojumu grozīti Lietuvas lauku attīstības 2014.–2020. gada pasākumu Bioloģiskā saimniekošana un Agrārās vides aizsardzība un klimats īstenošanas noteikumi – diļļu audzētāji saskaņā ar šiem pasākumiem maksājumus vairs nesaņems. Lauksaimniecības ministrijas Lauksaimniecības ražošanas un pārtikas rūpniecības departamenta direktora vietnieks Sauļus Jasjus saka: ,,Jāatzīst, ka diļļu tirgus cena ir visai pievilcīga, tāpēc tie, kas audzēs tās īstiem pircējiem, to darīs arī turpmāk. Tie, kurus interesēja tikai maksājumi, no šī garšauga audzēšanas atteiksies.”
Dienvidkurzemes novada Rucavas pagasta Kurzemniekos mīt Graudužu ģimene. ...
Dulbergu ģimene lauksaimniecību uzskata par savu dzīvesprieka un enerģijas ...
Atšķirībā no cilvēkiem, kas piedzimst ar mātes imunitāti, teļiem daba pared...
Šī gada sākumā tika publiskota informācija, ka vienam no lielākajiem piena ...