Inflācija jūnijā atkāpās, taču ekonomikas izaicinājumi nebeidzas. Kamēr cenu kāpums kļūst mērenāks, Eiropas ekonomikas izaugsme joprojām ir gausa, eksporta tirgos valda nenoteiktība, bet konkurence kļūst arvien sīvāka. Tas nozīmē, ka Latvijas turpmāko izaugsmi arvien vairāk noteiks nevis ārējie apstākļi, bet pašu rīcība konkurētspējas stiprināšanā. Šādos apstākļos īpaši nozīmīgi kļūst trīs savstarpēji saistīti faktori – ēnu ekonomikas mazināšana, investīcijas un produktivitātes pieaugums. Tieši tie noteiks, cik strauji Latvijas ekonomika spēs augt turpmākajos gados, norāda bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.

Latvijas ekonomika iegūtu vairāk, ja ēnu būtu mazāk

Viena no būtiskākajām Latvijas ekonomikas rezervēm joprojām ir ēnu ekonomikas mazināšana. To apliecina arī jaunākais SSE Rīgas Ilgtspējīga biznesa centra pētījums, kas rāda, ka 2025. gadā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā sasniedza piektdaļu no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē tā ir aptuveni 9 miljardus eiro liela "paralēlā ekonomika" gadā, kuras lielākā komponente joprojām ir aplokšņu algas. Zīmīgi, ka ēnu ekonomika pieauga arī Igaunijā (līdz 20,8 %), tāpēc Baltijas valstu atšķirības sarūk, taču konverģence diemžēl notiek nepareizajā virzienā. 

Citu valstu pieredze apliecina, ka būtiskus rezultātus iespējams panākt ar digitalizāciju un efektīvu nodokļu administrēšanu. Piemēram, Dānijā jau kopš 2013. gada ir ierobežoti lieli skaidras naudas norēķini, veicinot elektronisko maksājumu izmantošanu un apgrūtinot iespējas slēpt darījumus. Savukārt Zviedrijā vairākās nozarēs ieviesta automatizēta darījumu uzskaite un datu nodošana nodokļu administrācijai, ko papildina plaša e-rēķinu, elektronisko maksājumu un digitālās identitātes izmantošana. OECD secina, ka šādi risinājumi uzlabo nodokļu disciplīnu, veicina godīgu konkurenci un samazina ēnu ekonomikas iespējas. Latvijai tas ir īpaši svarīgi, jo Ziemeļvalstu pieredze rāda, ka ēnu ekonomikas mazināšana nav tikai kontroles jautājums, tā ir investīcija konkurētspējā.  

Ēnu ekonomika nav tikai nenomaksāti nodokļi – tā kropļo konkurenci, mazina uzņēmumu motivāciju investēt un kavē produktivitātes pieaugumu, jo priekšrocības iegūst nevis efektīvākie uzņēmumi, bet tie, kas darbojas ārpus vienlīdzīgiem spēles noteikumiem. Savukārt mazāka ēnu ekonomika nozīmē godīgāku konkurenci, lielākas investīcijas un vairāk resursu valsts attīstībai.

Konkurētspēju vairs nenoteiks lētāks darbaspēks

Latvijas ilgtermiņa izaicinājums ir demogrāfija – darbaspēka skaits tuvākajos gados, visticamāk, nepieaugs. Tas nozīmē, ka ekonomikas izaugsmi arvien mazāk noteiks nodarbināto skaits un arvien vairāk – uzņēmumu spēja ar tiem pašiem resursiem radīt lielāku pievienoto vērtību. Izaugsmes aritmētika šādos apstākļos ir nepielūdzama: ja nodarbināto skaits nemainās, katrs IKP pieauguma procents ir jānopelna ar produktivitāti. Lai Latvija no pašreizējiem 2 % izaugsmes tempiem tuvotos 3 % un vairāk, produktivitātes kāpumam faktiski jāpaveic viss darbs.

Šo tendenci atspoguļo arī jaunākie inflācijas dati. Pakalpojumu cenas gada laikā pieauga ievērojami straujāk nekā preču cenas, ko lielā mērā nosaka darba samaksas kāpums. Šā gada 1. ceturksnī darbinieku atalgojums pieauga par 5,5 %, un prognozes liecina, ka vidējā bruto alga šogad varētu palielināties pat par 6,4 %. Pozitīvi, ka algu kāpuma temps pamazām bremzējas un sāk tuvoties produktivitātes pieauguma tempam, kas ir ilgtspējīgas konkurētspējas priekšnoteikums. Taču šī sakarība strādā abos virzienos: ja produktivitāte neaugs, "ilgtspējīgs" algu kāpums nozīmēs stagnējošus ienākumus. Tāpēc ieguldījumi automatizācijā, digitalizācijā, mākslīgā intelekta rīku pielietošanā un efektīvākos darba procesos kļūst par vienu no galvenajiem priekšnoteikumiem Latvijas konkurētspējas stiprināšanai.
 

Bez investīcijām konkurēt kļūs arvien grūtāk

Produktivitāte nepalielinās pati no sevis – to veicina investīcijas. Tieši investīcijas pērn pierādīja, ka spēj būt izaugsmes dzinējs: 2025. gadā tās pieauga par 9,8 % (4. ceturksnī – pat par 11,8 %), ko nodrošināja ES fondu apguve, kreditēšanas atdzīvošanās un uzņēmumu modernizācijas projekti. Uzņēmumu ieguldījumi modernās tehnoloģijās, automatizācijā, digitalizācijā un inovācijās ļauj saražot vairāk ar tiem pašiem resursiem, vienlaikus stiprinot konkurētspēju gan Baltijā, gan Eiropā.

Taču 2026. gadā investīciju vide kļūst prasīgāka. ECB likmju paaugstināšana sadārdzina finansējumu tieši brīdī, kad tas visvairāk vajadzīgs, ES Atveseļošanas fonda ieviešanas logs noslēdzas, un ģeopolitiskā nenoteiktība liek daļai uzņēmumu nogaidīt.

Lai uzņēmumi būtu gatavi investēt, nepieciešama prognozējama uzņēmējdarbības vide, pieejams finansējums un pārliecība par ekonomikas attīstības perspektīvām. Kreditēšana atjaunojas, taču kredītu attiecība pret IKP Latvijā joprojām ir viena no zemākajām eirozonā, tāpēc būtiska loma būs arī kapitāla tirgus attīstībai un privātā kapitāla piesaistei. Jo vairāk investīciju tiek veiktas šodien, jo augstāka būs uzņēmumu produktivitāte un Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciāls nākotnē.

Latvijas konkurētspēja veidosies tepat, nevis ārējos tirgos

Pasaules ekonomikas attīstību vai ģeopolitiskos procesus Latvija ietekmēt nevar, taču var ietekmēt to, cik konkurētspējīga ir tās ekonomika. Ārējais vējš mugurā tuvākajos gados nebūs spēcīgs, jo eirozonas izaugsme šogad prognozēta vien 0,8 % apmērā un arī 2027. gadā nepārsniegs 1,2 %. Iepriekšējos gados galvenais izaicinājums bija augstā inflācija, bet turpmāk arvien lielāka nozīme būs strukturālajiem faktoriem, kas nosaka ekonomikas ilgtermiņa izaugsmes potenciālu.

Prognozējama uzņēmējdarbības vide, mazāka ēnu ekonomika, produktivitāti veicinošas investīcijas un efektīva valsts pārvalde ir faktori, kurus varam ietekmēt paši. Tieši no tā būs atkarīgs, vai Latvijas ekonomika spēs augt straujāk par Eiropas vidējo un saglabāt konkurētspēju ilgtermiņā.