Saimnieks LV / 2020.gads (Janvāris.)

Tāpat kā citur pasaulē, arī Latvijā tiek meklēti risinājumi ilgtspējīgai ekonomiskai attīstībai,  izvēloties dabiskas izcelsmes resursus ar daudzveidīgu pielietojumu. Viena no šādām izvēlēm ir kaņepes, kuras var izmantot gan pārtikas un kosmētikas ražošanā, gan būvniecībā, biodegvielā un medicīnā. Latvijas Industriālo kaņepju audzētāju asociācija (LIKA) nozares  attīstību izvērtēja rudens konferencē, secinot, ka kaņepju sējas platības un pielietojuma veidi paplašinās.

Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības ilgtspējī-gas attīstības nodaļas vecākais referents Adris Bumbuls informēja, ka Latvijā kaņepju platības kopš 2008. gada pieaug, taču ir svārstīgas. No 2016. gada tuvojamies vēla-majiem 1000 ha apsētu kaņepju platību, kas ir arī gandrīz sasniegts. 2019. gadā vairākās vietās kaņepes ir iesētas pirmo reizi, visvairāk – Subates (61.66 ha), Gaiķu (41.74 ha)  un Indrānu pagastā (38.47 ha).

Arī Eiropas Savienībā kopējās kaņepju platības pieaug, un pašlaik ir ap 25 500 ha, attīstās arī bioloģisko kaņepju audzēšana. Visvairāk kaņepes audzē Francijā (stiebriņu ieguvei). Savukārt vislielākā kaņepju stiebriņu ražība 2018. gadā bija Nīderlandē (7.7 t/ha), Francijā (7.6 t/ha), Polijā (5.83 t/ha) un Spānijā (5.36 t/ha).

Kaņepju šķiedras ražošanā pasaules līmenī pirmo vietu ieņem Āzijas reģions – vairāk nekā 58 % no kopējās ražas, kam seko ES ar 35 % (no kuriem 23.6 % izaudzē Francija) un ASV ar 6.2 %. Savukārt kaņepju sēklu ražošanā līderis ar 70 % no kopražas ir ES, Āzijā iegūst 28 %.

Lai sakārtotu kaņepju audzēšanu, izmaiņas Latvijas likumdošanā paredz, ka no 2020. gada 1. janvāra sējas kaņepes (Cannabis sativa subsp. sativa) būs atļauts audzēt rūpnieciskām vajadzībām, kā arī dārzkopības mērķiem. Taču, audzējot sējas kaņepes rūpnieciskām vajadzībām, atļauts izmantot tikai Eiropas Savienības lauksaimniecības kultūraugu šķirņu kopējā katalogā iekļauto šķirņu sertificētas vai kaņepju saglabājamās šķirnes oficiāli pārbaudītas sēklas. Šādas izmaiņas noteiktas, lai pēc iespējas ierobežotu Indijas kaņepju audzēšanu, ko izmanto narkotisko vielu ražošanai. Kaņepju audzētājiem pēc pieprasījuma ir jāspēj uzrādīt sertifikātu, kas pierāda kaņepju sēklu izcelsmi. Arī atbalsta maksājumus var saņemt tikai par kaņepēm, kas sētas no sertificētas sēklas un ir platībā virs 0.3 ha. Ja platība ir mazāka, tad saimniekam iesaka saglabāt dokumentus, piemēram, sēklu pirkuma čeku, kas nepieciešamī-bas gadījumā palīdz izsekot to izcelsmei.

Sējas kaņepju audzēšanai nav nepieciešamas speciālas atļaujas vai licences, nav arī jāatskaitās, kādiem mērķiem tās tiek audzētas. Vienīgais ierobežojums – saskaņā ar likumu Par nar­kotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību sējas kaņepju sējumus drīkst ierīkot tikai atklātā laukā, nedrīkst audzēt telpās un segtajās platībās – siltumnīcās vai zem plēves. 

Agroresursu un ekonomikas institūta Latgales lauksaimniecības zinātnes centra pētniece Dr. agr. Veneranda Stramkale norādīja, ka darbs ar kaņepēm ir viņas sirdij ļoti tuvs, ilgstoši veikti izmēģinājumi, daudz padomu sniegts gan individuāli, gan Lauku dienās Viļānos, kur vienmēr zināšanu un pieredzes papildināšanai aicināti visi kaņepju audzētāji. No vietējām sējas kaņepēm par vienu no labākajām šķirnēm atzīti ‘Pūriņi’. Šogad tās sēklu raža ir bijusi laba – 1.4–2 t/ha, vācot ar kombainu, arī augsts eļļas saturs – 39.8 %. Nesen Eiropas augu šķirņu katalogā iekļauta arī tradicionālā vietējā sējas kaņepe ‘Adzelvieši’, kas nozīmē, ka tās audzētāji varēs saņemt platībmaksājumus.

Sākotnēji bijuši audzētāji, kas uzskatījuši, uzskatījuši, ka kaņepes vienkārši augs jebkurā laukā un tām nav nepieciešama nekāda īpaša audzēšanas tehnoloģija, bet tagad kaņepju audzētāji pārliecinājušies, ka par tām jārūpējas gluži tāpat kā par citiem kultūraugiem – jādomā par auguseku, jācīnās ar nezālēm un dažkārt arī kaitēkļiem. Kaņepes ir prasīgas, ja vēlas no tām iegūt labu sēklu vai stiebriņu ražu. Sējmateriālam ir jābūt tīram, pirmajā gadā sēklām ir 99 % dīgtspēja, kas kritiski samazinās ar katru gadu. Tāpat par sēklas iegādi jādomā ļoti laicīgi – jau ziemā, atgādina LIKA valdes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis. 

Pašlaik viens no interesantākajiem projektiem kaņepju nozarē ir Inovatīvi risinājumi industriālo kaņepju apstrādē un pārstrādē l6. pasākuma Sadarbība l6.l. apakšpasākuma Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražī­gumam mērķis un izpildes gaita. Vadošā partnera SIA Jumis Geo valdes loceklis Edgars Romanovskis atklāja, ka Mežvidu lauksaimniecības tehnoloģiju parkā tiek meklēti inovatīvi risinājumi industriālo ka  ņepju apstrādē un pārstrādē, šķiedras izmantošanai biokompozītmateriālos, mākslīgās tilināšanas veikšanai, taču tam nepieciešama konstanta kaņepju kvalitāte.