Dārzs un Drava / 2022.gads (VASARA)

Foto: personīgais arhīvs, publicitātes foto

Kallas ir dekoratīvi kallu dzimtas telpaugi, kas Latvijā pazīstami kopš 19. gs. 20. gadiem, bet plašāk audzēti no 20. gs. sākuma. Lai gan Latvijā aug arī kallu savvaļas radinieks – purva cūkausis (Calla palustris), grieztajiem ziediem parasti audzē kultūraugu dižkallas (Zantedeschia sp.). Pasaulē ir zināmas septiņas dižkallu sugas. Savvaļā sastopamas tikai Āfrikas dienvidu un austrumu daļā, kur tās aug strautu malās un palienēs. Kallas parasti audzē mājās uz palodzes, siltumnīcās un plaši izmanto gan kāzu, gan bēru floristikā.

Kallu meristēma, kuru izmanto in vitro kultūras uzsākšanai. Uzsākta kallu in vitro kultūra aptuveni pēc četrām nedēļām. Aptuveni trīs mēnešus veci kallu dzinumi.

Latvijā baltās kallas agrāk sekmīgi audzēja siltumnīcās un pat mājās uz palodzēm, tagad tās audzē Bulduru Dārzkopības vidusskolas siltumnīcās un ZS Rakuķi, kur iespējams iegādāties arī kallu stādus (Bulduros gan tikai baltas). Kallām nepieciešama gaiša vieta. Substrātam jābūt vieglam, irdenam, mitram, bet saknes nedrīkst mirkt ūdeni, jo var sākties pūšana. Lai augs labi ziedētu, kallām ir nepieciešams 4–8 nedēļu ilgs miera periods. Pēc noziedēšanas (parasti maijā) augsnei ļauj pakāpeniski izžūt, novāc vecās, nokaltušās lapas. Miera periodā kallas var iznest ārā, dārzā un nolikt ēnā. Kad parādās jaunie dzinumi, laistīšanu pakāpeniski atsāk. Rudenī pirms salnām kallas nes atpakaļ siltumnīcā vai istabā un noliek saulainā vietā uz palodzes.

Kallas viegli pavairot veģetatīvi – gan ar tradicionālām metodēm, atdalot jaunos dzinumus no sakneņa, gan ar mikropavairošanu. Mikropavairošana ir augu veģetatīva pavairošana sterilos apstākļos. Šāds pavairošanas veids ļauj relatīvi īsā laika savairot daudz augu, kā arī samazina slimību izplatību. Lai uzsāktu mikropavairošanu, kallu izņem no poda, sakneni atbrīvo no augsnes, atlasa sīkākos jaunos sakneņus, kuriem jau izveidojies neliels dzinums. Lielo sakneni var stādīt atpakaļ podā un ļaut tam netraucēti augt tālāk, bet mazos sakneņus rūpīgi nomazgā un nosterilizē. Tīro augu materiālu sterilos apstākļos novieto uz audzēšanas barotnes (barotne satur makroelementus, mikroelementus, aminoskābes, vitamīnus, cukuru, augu augšanas regulatorus, agaru). Zem binokulāra kā tīrāko auga daļu cenšas izolēt apikālo meristēmu. Jaunās kalliņas ik pēc 4–5 nedēļām pārstāda uz svaigas barotnes, ja izveidojas jauni dzinumi, – sadala. Kad savairots nepieciešamais skaits augu, uzsāk apsakņošanu (barotnei maina augšanas regulatoru līmeni) un aklimatizāciju. Aklimatizācijas laikā kallas tiek stādītas kūdrā un novietotas paaugstināta mitruma apstākļos. Tā kā, augot mēģenē, atvārsnītes nav darbojušās, augam tagad jāpielāgojas tās atvērt un aizvērt. Aptuveni divu nedēļu laikā augs adaptējas augšanai istabas apstākļos.

Kallas – in vitro – divi mēneši.

Apsakņots un atklimatizēts augs.

Kallas Bulduru dārzkopības vidusskolas siltumnīcā.

Inetas Ozoliņas-Skrūzmanes un Bulduru Dārzkopības vidusskolas audzēkņu darbi floristikā.

Vēsturiski Latvijā kallas bijušas relatīvi viegli audzējamas un pavairojamas, skaistas, veselīgas un bez redzamiem bojājumiem. Situācija strauji mainījās, kad puķu audzētāji sāka no Nīderlandes un Vācijas ievest krāsainās kallas. Kopā ar krāsaino kallu stādu materiālu Latvijā tika atgādāti arī kallu vīrusi, kas izplatījās vietējās audzētavās.

Pasaulē kallām ir zināmi vismaz 16 vīrusi, Latvijā no tiem ir konstatēti divi: DsMV (Dasheen mozaīkas vīruss jeb tulkojumā – taro mozaīkas vīruss vai kolokāzijas jeb ziloņa auss mozaīkas vīruss) un KoMV (Konjak mozaīkas vīruss). DsMV pasaulē ir plaši izplatīts kallu vīruss, kas var izraisīt sistēmisku vai lokālu nekrozi, mozaīkveida bojājumus, dažkārt novērota lapas plātnes izmēra samazināšanās. Savukārt KoMV vīruss kallām var izraisīt lapu dzelti, mozaīkveida bojājumus, lapu plātnes deformācijas. KoMV konstatēts kallām Japānā, Taivānā, Ķīnā, Nīderlandē, Jaunzēlandē, Vācijā, Korejā, Brazīlijā un nu arī Latvijā.

Abus vīrusus pārnēsā laputis. Pamanot ar vīrusu inficētu kallu, tā tūlīt jānošķir un jāiznīcina, lai novērstu tālāku vīrusu izplatību.

Inetas Ozoliņas-Skrūzmanes un Bulduru Dārzkopības vidusskolas audzēkņu darbi floristikā.

Vīrusu bojātas kallu lapas.

Pētījums līdzfi nansēts no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) fi nanšu līdzekļiem projekta Biotehnoloģiju kompetences attīstība augstvērtīgu dārzkopības produktu ieguvei (19-00-A01612-000006) ietvaros.