, .
lightrain 2.9℃
Vārda dienu svin: Aldis, Alfons, Aldris

Kaitēkļu un slimību sastopamība un attīstības īpatnības graudaugu sējumos 2022. gadā

Inga Bēme , 07-11-2022
Kaitēkļu un slimību sastopamība un attīstības īpatnības graudaugu sējumos 2022. gadā

Labu graudaugu ražu ieguvei bieži vien nepietiek ar saimnieka padarīto darbu, sagatavojot augsni un sēklas materiālu, sējot, mēslojot un kopjot. Arvien biežāk un izteiktāk laika apstākļi veicina kaitīgo organismu izplatību un attīstību, jo nereti ļoti lietains laiks mijas ar sausuma un karstuma periodiem, vērojamas krasas temperatūras svārstības. Rezultātā dažādi biežāk sastopamie kaitīgie organismi var neparādīties, bet to vietā uzrodas citi, par kuriem līdz šim īpaši neuztraucāmies. Dažkārt kaitīgo organismu izplatības atšķirības vērojamas ne tikai starp reģioniem, bet pat viena pagasta robežās.

Arī aizvadītajā sezonā Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) prognožu speciālisti veica kaitēkļu un slimību monitoringu graudaugu sējumos dažādās Latvijas vietās.

Kā ierasts, pavasaris agrāk iestājās Kurzemē un Zemgalē, bet Vidzemē saglabājās negatīvas nakts temperatūras vēl maijā, kas kavēja kultūraugu attīstību. Kopumā ziemas kvieši, rudzi, tritikāle un ziemas mieži pārziemoja labi. Biezā sniega sega un nokrišņi dažviet uz laukiem veidoja pārmitras vietas, kurās kultūraugi izslīka vai cieta no sārtā sniega pelējuma Fusarium nivale un pelēkā sniega pelējuma Typhula spp. infekcijas.

Ziemas kvieši
Parasti, atsākoties augu veģetācijai, uz apakšējām lapām tiek konstatētas kviešu lapu pelēkplankumainības Septoria tritici rudens infekcijas pazīmes. Slimības tālāko izplatību nosaka vispārējais augu stāvoklis sējumā un laika apstākļi. Jaunās infekcijas pazīmes uz kviešu lapām parādījās maija pirmās dekādes beigās Jēkabpils, Aizkraukles un Ogres novados, kultūraugiem sasniedzot pirmā un otrā mezgla attīstības stadiju AS 31–32. Vārpošanas fāzē (AS 51–59) infekcijas izplatība apsekotajos sējumos bija 10–16 %, bet slimības attīstības pakāpe nepārsniedza 5 %. Vienā ziemas kviešu sējumā Jēkabpils novadā AS 65 (ziedēšanas vidus) infekcijas izplatība sasniedza 62 %, attīstības pakāpe 5–25 %, bet Ventspils novadā AS 71(graudu veidošanās iesākumā) jūlija sākumā izplatība bija 64 %. 

Kviešu lapu dzeltenplankumainības Pyrenophora tritici pirmās pazīmes tika konstatētas aprīļa beigās Dienvidkurzemes novadā kviešu cerošanas fāzē AS 23. Vidzemē slimības pirmās pazīmes parādījās mēnesi vēlāk, kad augi jau bija sasnieguši karoglapas parādīšanās stadiju AS 37. Līdz ziedēšanas fāzei (AS 60–69) infekcijas izplatība apsekotajos sējumos bija 8–28 % ar nelielu attīstības pakāpi 1–5 %. Dažos sējumos Aizkraukles un Jelgavas novados infekcijas izplatība sasniedza 32 % un 38 %, attīstības pakāpe 1–25 %. 

Graudzāļu miltrasas Blumeria graminis pirmās pazīmes tika konstatētas stiebrošanas stadijā (AS 31–32) Tukuma, Ogres, Talsu un Jelgavas novados. Izplatība 2–12 %, attīstības pakāpe neliela. Līdz kviešu vārpošanas fāzei AS 51–59 miltrasas izplatība apsekotajos laukos bija 2–28 %, ar nelielu inficēšanās pakāpi. Limbažu novadā vienā sējumā jūnija vidū infekcijas izplatība sasniedza 40 %. Ap Saulgriežiem iestājās karsti un sausi laika apstākļi, kas miltrasas izplatību apstādināja, un jūnija beigās nelielas slimības pazīmes novērotas vien atsevišķos sējumos Latgalē un Vidzemē. 

Dzeltenā rūsa Puccinia striiformis aizvadītajā vasarā tika konstatēta tikai vienā apsekotajā laukā Ventspils novadā jūnija otrajā dekādē vārpošanas beigās AS 59, izplatība 24 %, slimības attīstības pakāpe 1–25 %. Tas ir vēlāk kā iepriekšējos gados. Iespējams, tieši laika apstākļi ierobežoja rūsas parādīšanos un izplatību citviet. 

Nelielas brūnās rūsas Puccinia recondite pazīmes tika novērotas turpat Ventspils novadā graudu piengatavības fāzē (AS 73–77). Arī iepriekšējos gados gan dzeltenā, gan brūnā rūsa tika konstatēta vien atsevišķās vietās vai netika konstatēta vispār. 

Vārpu plēkšņu plankumainības Parastagonospora nodorum pirmās pazīmes tika konstatētas jūnija beigās Preiļu, Ventspils, Cēsu un Augšdaugavas novados ziedēšanas un graudu veidošanās sākumā AS 60–71. Turpmāk infekcijas izplatība visos reģionos nepārsniedza 12 %, kas ir salīdzinoši mazāk kā iepriekšējos gados. 

Baltvārpainība Gaeumannomyces graminis apsekotajos kviešu sējumos parādījās jūnija beigās ziedēšanas fāzē (AS 60–69) Jēkabpils, Līvānu, Preiļu, bet jūlija sākumā – arī Limbažu, Ogres, Kuldīgas un Ventspils novados. Izplatība bija 2–6 %, kas saglabājas iepriekšējo gadu novērojumu līmenī. 

Vārpu fuzariozes Fusarium spp. izplatība šajā vasarā vairāk novērota Latgalē un atsevišķos laukos Kuldīgas, Smiltenes, Ogres, Aizkraukles novados. Infekcijas izplatība neliela 2–6 %, attīstības pakāpe 1–25%, līdzīgi kā iepriekšējos gados. 

Melnais sodrējums Cladosporium herbarum šajā vasarā konstatēts jūlija trešajā dekādē, kas ir nedaudz vēlāk kā iepriekšējos gados. Jēkabpils, Līvānu, Ogres, Ropažu, Siguldas, Saulkrastu, Limbažu, Saldus novados inficēšanās izplatība bija 2–12 %. Parasti infekcija izplatās graudu gatavošanās nobeiguma stadijā, kad sausam un siltam laikam seko lietaini laika apstākļi.

Labību lapgraužu Oulema sp. kaitējums ziemāju graudaugu sējumos pārsvarā nerada ekonomiskus zaudējumus, taču dažreiz to izplatība var būt ievērojama un jālemj par ierobežošanas pasākumu nepieciešamību. Šogad pirmās lapgrauža vabolītes tika konstatētas maija vidū lielākajā daļā sējumu. Izplatība nepārsniedza 8 %, jo laika apstākļi visu mēnesi bija mēreni silti. Neilgi pirms Saulgriežiem uz lapām sāka parādīties lapgraužu kāpuri, to izplatība bija 2–6 %, invāzijas pakāpe 1–25 %, bet atsevišķās vietās Dobeles novadā izplatība sasniedza 12–14 %. 

Laputis parādījās ziemas kviešu cerošanas fāzē (AS 21–29) maija sākumā Krāslavas un Preiļu novados. Līdz Saulgriežiem dažas laputis VAAD speciālisti konstatēja arī atsevišķās vietās Kuldīgas, Saldus, Dienvidkurzemes, Cēsu, Limbažu un Smiltenes novados, bet turpmāko savairošanos un izplatību apsekotajos kviešu sējumos, visticamāk, ierobežoja karstais un sausais laiks.

Vasaras kvieši

Kviešu lapu dzeltenplankumainības pazīmes tika konstatētas maija beigās četru lapu stadijā (AS 14) Limbažu novadā, kas ir samērā agra vasaras kviešu attīstības stadija. Šajā sējumā līdz jūlija sākumam (AS 61) bija inficēti 70 % kviešu lapu, attīstības pakāpe 1–25 %. Pārējos sējumos slimība inficēja 2–32 %, ar nelielu attīstības pakāpi 1–5 %. Jūlija sākumā Dienvidkurzemes novadā dzeltenplankumainība bija inficējusi 68 % lapu, bet jūlija vidū Bauskas un Aizkraukles novados slimības pazīmes bija attiecīgi uz 86 % un 100 % kviešu lapu, bet infekcijas pakāpe 1–25 %. 

Kviešu lapu pelēkplankumainības pazīmes veiktajos novērojumos tika konstatētas maija beigās Līvānu novadā AS 14 un jūnija pirmajās dienās Rēzeknes novadā, izplatība 2–18 %, attīstības pakāpe 1–5 %. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, tas ir agrāk gan kultūrauga attīstības stadijas, gan parādīšanās laika ziņā, jo pārsvarā pazīmes parādās jūnija beigās. Pelēkplankumainība šovasar konstatēta apmēram pusē apsekoto lauku, izplatība 2–16 %, attīstības pakāpe 1–5 %. Jūnija beigās kviešu karoglapas maksts atvēršanās stadijā (AS 47) Limbažu novadā vienā sējumā slimības izplatība sasniedza 18 %, bet jūlija vidū Dobeles novadā kviešu piengatavības stadijā (AS 75) izplatība sasniedza 28 %. 

Graudzāļu miltrasas pirmās pazīmes uz vasaras kviešu lapām tika konstatētas jūnija sākumā stiebrošanas fāzē (AS 30–33) Kuldīgas, Jelgavas un Valmieras novados. Jūlija sākumā slimības pazīmes tika novērotas arī Talsu, Saldus, Augšdaugavas un Preiļu novada apsekotajos sējumos kviešu ziedēšanas un graudu veidošanās sākumā (AS 61–71). Infekcijas izplatība visas sezonas garumā nepārsniedza 30 %, arī attīstības pakāpe bija neliela 1–10 %. Karstie un sausie laika apstākļi jūnija otrajā pusē ierobežoja miltrasas izplatību uz vārpām, slimības pazīmes novērotas tikai uz lapām. 

Brūnā rūsa šajā vasarā apsekotajos vasaras kviešu sējumos netika novērota. Arī dažos iepriekšējos gados rūsas infekcijas pazīmes netika konstatētas vai tika novērotas vien atsevišķās vietās. Visticamāk, to ietekmē karstie un sausie laika apstākļi, izvēlētā šķirne, kā arī augu – starpsaimnieku (vēršmēle un aitene) klātbūtne laukos. Arī dzeltenā rūsa aizvadītajā sezonā VAAD inspektoru apsekotajos vasaras kviešu sējumos netika konstatēta. 

Vārpu plēkšņu plankumainības pirmās pazīmes tika konstatētas jūlija otrās dekādes sākumā Ogres, Preiļu, Rēzeknes un Limbažu novados ziedēšanas beigu un graudu veidošanās sākuma stadijā (AS 69–71). Apmēram pēc mēneša Dienvidkurzemes novadā (AS 83, agrā dzeltengatavība) infekcijas izplatība sasniedza 14 %, bet vēl mazliet vēlāk Aizkraukles novadā vienā no apsekotajiem laukiem – 18 %. Slimības sastopamība nepārsniedza iepriekšējos gados novēroto izplatības līmeni un attīstības pakāpi. 

Vārpu fuzariozes pazīmes aizvadītajā vasarā konstatētas Latgales un Sēlijas novados kviešu ziedēšanas beigu un graudu nogatavošanās laikā AS 69–89. Slimības izplatība 2–10 %, attīstības pakāpe 1–5 %. 2021. gada vasarā fuzarioze tika konstatēta tikai dažos apsekotajos vasaras kviešu laukos, taču iepriekšējos gados izplatība bija līdzīga šī gada līmenim. 

Baltvārpainība apsekotajos laukos tika konstatēta visos novados, bet nelielā skaitā sējumu. Izplatība neliela 2–4 %. Iepriekšējā gadā slimības pazīmes tika konstatētas vēl mazākā skaitā apsekoto lauku. 

Melnais sodrējums izplatās uz jau gataviem graudiem vārpās un nodzeltējušiem stiebriem. Šīs vasaras laika apstākļi ļāva ražu novākt savlaicīgi, tāpēc infekcijas izplatība bija neliela – 2–4 %. Pāris sējumos Jelgavas un Dobeles novados augusta pirmās dekādes beigās vēl nenovāktajos laukos melnais sodrējums bija inficējis 56–64 % vārpu. 

Spradži Phyllotreta sp. un to bojājumi sējumos parādījās maija pirmās dekādes beigās kviešu vienas lapas līdz cerošanas sākuma stadijai AS 11–21. Atšķirīgās kultūrauga attīstības stadijas liecina par ļoti dažādajiem iespējamajiem sējas termiņiem dažādos Latvijas novados. Tā kā Vidzemē visu maija mēnesi bija ļoti vēsas naktis, bet dienā mērenas gaisa temperatūras, tad spradžu bojājumi tika konstatēti pāris apsekotajos laukos maija otrajā pusē. Vairāk kaitēkļi novēroti tieši valsts dienvidu novados, bet izplatības un bojājumu pakāpe neradīja draudus kultūrauga tālākai attīstībai. 

Sprakšķu jeb drātstārpu Agriotes sp. klātbūtne konstatēta vien dažos Dienvidkurzemes, Kuldīgas un Rēzeknes novados kviešu divu lapu līdz cerošanas sākuma stadijai AS 12–21, maija vidū un vēl jūnija sākumā. 

Labību lapgraužu un to kāpuru bojājumi vasarājiem var būt ievērojamāki nekā ziemāju graudaugiem, tāpēc dažreiz var būt nepieciešama ierobežošana. Tā kā pavasaris mazliet aizkavēja sēšanu un kviešu attīstību, arī kaitēkļi parādījās vēlāk, maija beigās un jūnija sākumā un to klātbūtne konstatēta lielākajā daļā VAAD speciālistu apsekoto sējumu. Lapgrauža vabolīšu izplatība bija neliela 2–6 %. Jūlija sākumā lapgraužu kāpuru izplatība vienā Dienvidkurzemes novada sējumā sasniedza 12 %. Tā kā kvieši bija jau ziedēšanas vidusstadijā (AS 65), kaitēkļa bojājumi vairs nevarēja ietekmēt un apdraudēt kviešu turpmāko attīstību. 

Laputis vasaras kviešu sējumos parādījās maija beigās un periodiski tika konstatētas līdz pat jūlija beigām Dienvidkurzemes, Dobeles, Jelgavas, Valkas un Valmieras novados. Iespējams, karstie un sausie laika apstākļi kavē laputu masveida savairošanos graudaugu sējumos, jo citviet dārzos un krāšņumaugu stādījumos laputis bija ļoti savairojušās. 

Graudaugu zāģlapsenes Pachynematus clitellatus pirms dažiem gadiem bija kļuvušas ļoti pamanāmas kviešu sējumos, taču pagājušajā gadā tās netika konstatētas nevienā no apsekotajiem vasaras kviešu laukiem, bet šogad divās vietās Balvu un Rēzeknes novados to izplatība nebija lielāka par 2–4 %.

Rudzi

Lai arī rudziem ir dažādas augu slimības un kaitēkļi, tomēr bieži vien uz lauka to izplatība un bojājumi ir maznozīmīgi. Stiebrzāļu gredzenplankumainības Rhynchosporium sp. pirmās pazīmes tika konstatētas maija pirmās dekādes beigās Dienvidkurzemes, Kuldīgas un Aizkraukles novados rudzu pirmā mezgla AS 31 un karoglapas parādīšanās stadijā AS 37. Tas ir salīdzinoši agrāk nekā iepriekšējos gados. Turpmākajā laikā infekcija tika konstatēta gandrīz visos apsekotajos rudzu laukos, izplatība bija 2–20 %. Jūlija sākumā dažos Valkas, Smiltenes un Limbažu novadu sējumos izplatība sasniedza 34 %, attīstības pakāpe 1–25 %. 

Graudzāļu miltrasas pazīmes tika konstatētas vien dažos no apsekotajiem laukiem visos reģionos. Infekcijas izplatība nepārsniedza 12 %, attīstības pakāpe 1–10 %. Pirmās pazīmes novērotas karoglapas parādīšanās laikā (AS 37) maija otrās dekādes sākumā Tukuma novadā, bet pārējās vietās miltrasas infekcija konstatēta rudzu vārpošanas un ziedēšanas fāzēs (AS 55–65) jūnija pirmajā pusē. 

Tādas slimības kā rudzu lapu pelēkplankumainība, vārpu plēkšņu plankumainība, brūnā rūsa, graudzāļu stiebru rūsa, vārpu fuzarioze, arī melnais sodrējums aizvadītajā sezonā VAAD speciālistu apsekotajos sējumos tika konstatēta vien atsevišķos laukos, bet ne visos valsts reģionos, izplatība nepārsniedza 2–14 %. 

Melnie graudi Claviceps purpurea tika konstatēti galvenokārt Vidzemē, Sēlijā un Latgalē, bet, kā tas ir bijis arī iepriekš, Kurzemē tie netika novēroti. Izplatība bija līdzīga iepriekšējo gadu novērojumiem – 2–12 %. Lietaini un vēsi laika apstākļi rudzu ziedēšanas laikā veicina inficēšanos, bet sēklaizmetņos attīstījušos sklero-cijus ieraugam tikai graudu nogatavošanās fāzē.

Labību lapgraužu vabolītes rudzu sējumos parādījās maija sākumā stiebrošanas fāzē lielākajā daļā apsekoto lauku Vidzemē, Latgalē un Sēlijā, bet to izplatība nepārsniedza 2–6 %. Pēc vasaras Saulgriežiem atsevišķos laukos Jēkabpils un Siguldas novados tika konstatēti lapgraužu kāpuri un to bojājumi 1–10 %. 

Laputis arī rudzu sējumos aizvadītajā vasarā bija sastopamas ļoti reti. Maija sākumā stiebrošanas fāzē (AS 30–33) tās pirmo reizi tika konstatētas Jēkabpils un Ludzas novados, bet vēlāk jūnijā arī Rēzeknes novadā. 

Tripši Thysanoptera ir izplatītākie rudzu kaitēkļi, bet to bojājumi reti ir ekonomiski nozīmīgi. Ierobežošanas pasākumi, ja tādi būtu nepieciešami, ir jāveic krietnu laiku pirms tripšu bojājumu konstatēšanas, apmēram stiebrošanas fāzē maija sākumā, kad kaitēkļi pametuši ziemošanas vietas. Maija otrajā dekādē (AS 31–37) pirmie īpatņi novēroti Kuldīgas, Ventspils, Aizkraukles un Jēkabpils novadu apsekotajos rudzu laukos. Vēlāk tripši un to bojājumi atrasti lielākajā daļā apsekoto sējumu visā valstī, izplatība 2–6 %. Maija beigās pirms vārpošanas (AS 41) vienā Ludzas novada sējumā tripši bija invadējuši 16 % stiebru. Parasti vairāk bojājumu novērots tehnoloģisko sliežu vietās vai lauka malās, kur kultūraugi atpaliek savā attīstībā.

Tritikāle

Aizvadītajā vasarā VAAD speciālisti kaitīgo organismu novērojumus tritikāles sējumos veikuši Krāslavas, Augšdaugavas, Līvānu un Aizkraukles novados.

Graudzāļu miltrasa konstatēta vienā no apsekotajiem sējumiem maija beigās karoglapas parādīšanās stadijā (AS 37). Līdz jūnija beigām, kad tritikālei bija ziedēšanas stadija (AS 65), infekcijas izplatība sasniedza 12 %, slimības attīstības pakāpe 1–10 %. 

Kviešu lapu pelēkplankumainības pirmās pazīmes konstatētas jūnija sākumā karoglapas paplašināšanās stadijā (AS 41). Graudu veidošanās sākumstadijā (AS 71) miltrasas izplatība sasniedza 16 %, ar nelielu attīstības pakāpi 1–10 %. 

Kviešu lapu dzeltenplankumainības, brūnās rūsas, dzeltenās rūsas, stiebrzāļu gredzenplankumainības infekcijas pazīmes netika konstatētas. 

Vārpu plēkšņu plankumainības, baltvārpainības, vārpu fuzariozes, melnā sodrējuma infekciju pazīmes konstatētas vien atsevišķās vietās ar nelielu izplatības un attīstības pakāpi. 

Labību lapgraužu, laputu un tripšu klātbūtne nelielā skaitā (2–6 %) bija novērota visos apsekotajos tritikāles laukos.

Mieži

Ziemas miežu sējumi pārziemoja labi, pavasarī atsākoties veģetācijai, tajos sāka parādīties arī dažādi kaitīgie organismi. Kopumā dažādu slimību izplatība visas vasaras laikā bija iepriekšējo gadu novērojumu līmenī, atsevišķās vietās pat mazāka. 

Miežu lapu tīklplankumainības Pyrenophora teres pirmās pazīmes parādījās maija sākumā cerošanas beigu un stiebrošanas fāzē (AS 25–33) lielākajā daļā apsekoto ziemas miežu sējumu. Maija vidū dažos laukos Talsu un Saldus novados infekcijas izplatība sasniedza 20–32 %. Graudu veidošanās sākumā (AS 71) jūnija vidū vienā miežu laukā Ventspils novadā tīklplankumainības infekcija bija 34 %, tomēr lielākajā daļā apsekoto lauku visos reģionos izplatība bija 2–12 %. 

Stiebrzāļu gredzenplankumainība miežu sējumos parādījās vienlaicīgi ar tīklplankumainības pirmajām pazīmēm, bet tās izplatība tika konstatēta apmēram pusē apsekoto lauku, vairāk Vidzemes un Zemgales reģionos. Lielākā infekcijas izplatība 34 %, attīstības pakāpe 1–25 % konstatēta jūnija vidū miežu ziedēšanas fāzē (AS 60–69) Cēsu novadā. Citviet infekcijas izplatība bija 2–12 % ar nelielu slimības attīstības pakāpi. 

Graudzāļu miltrasa, lapu brūnplankumainība, miežu putošā melnplauka, vārpu fuzarioze, vārpu plēkšņu plankumainība veiktajos novērojumos tika konstatēta atsevišķās vietās, to izplatība nepārsniedza 2–8 %, arī slimības attīstības pakāpe neliela. 

Laputis un tripši apsekotajos sējumos tika novēroti vien atsevišķās vietās, bet to izplatība bija neliela 2–4 %. Redzamāki un vairākos sējumos uz miežiem tika konstatēti labību lapgrauži un to kāpuri, taču izplatība nepārsniedza 6 %.

Miežu lapu tīklplankumainība uz vasaras miežu lapām parādījās maija vidū Jēkabpils novadā ļoti agrā auga attīstības stadijā (AS 12). Maija beigās, jūnija sākumā infekcijas pazīmes tika novērotas jau visos valsts reģionos. Ap Saulgriežu laiku atsevišķās vietās Dienvidkurzemes, Ventspils un Jēkabpils novados tīklplankumainības izplatība bija 30–78 %, attīstības pakāpe 1–25 %, bet lielākajā daļā lauku inficēti bija 2–18 % miežu. Ziedēšanas fāzes beigās (AS 69) jūlija sākumā atsevišķos laukos bija inficēti 100 % augu. Slimības izplatība šajā vasarā bija iepriekšējo gadu novērojumu līmenī. Tīklplankumainības parādīšanos agrākās augu attīstības stadijās varētu veicināt nekodināts sēklas materiāls, neievērota augu seka un arī laika apstākļi. 

Stiebrzāļu gredzenplankumainība vasaras miežu sējumos sastopama retāk, aizvadītajā vasarā tikai divos apsekotajos sējumos Smiltenes un Aizkraukles novados miežu vārpošanas laikā AS 53–59. Izplatība 2–20 %, attīstības pakāpe 1–5 %. 

Miežu putošā melnplauka Ustilago nuda konstatēta dažos sējumos Jēkabpils, Ogres un Siguldas novados miežu ziedēšanas un graudu nogatavošanās laikā (AS 65–77), izplatība neliela 2–6 %. 

Miežu pundurrūsas Puccinia hordei pazīmes šajā vasarā apsekotajos sējumos netika konstatētas. 

Vārpu plēkšņu plankumainības pazīmes uz vasaras miežu vārpām konstatētas dažos apsekotajos laukos Vidzemes, Kurzemes un Latgales reģionos. Graudu nogatavošanās laikā AS 75–85 slimības izplatība bija 2–12 %. 

Tā kā laika apstākļi bija labvēlīgi un ražas novākšana neaizkavējās, tad uz nobriedušajām vārpām melnā sodrējuma infekcijas pazīmes netika konstatētas. 

No kaitēkļiem, kā ierasts, lielākajā daļā apsekoto sējumu bija labības lapgraužu (2–22 %) kāpuru bojājumi, dažos sējumos visos reģionos bija sastopami un novēroti spradži un to bojājumi (2–14 %), bet laputis parādījās tikai pāris apsekotajos miežu sējumos (2 %). Tieši laika apstākļi, visticamāk, ierobežoja spradžu un laputu masveida savairošanos. 

Auzas 

Auzu lapu brūnplankumainības Helminthosporium avenae pirmās pazīmes parādījās maija trešās dekādes sākumā Dienvidkurzemes un Limbažu novados auzu trīs lapu stadijā (AS 13). Maija beigās vienā no apsekotajiem laukiem Tukuma novadā auzu cerošanas stadijā (AS 29) inficēti bija visi augi. Līdz jūlija sākumam brūnplankumainības izplatība apsekotajos auzu sējumos bija 2–20 %, attīstības pakāpe neliela. Tad auzu attīstības stadijas dažādās vietās bija ļoti atšķirīgas – vārpošanas vidus (AS 55) līdz graudu veidošanās sākumam (AS 71). Atsevišķos laukos Limbažu, Valmieras, Tukuma un Kuldīgas novados brūnplankumainības izplatība bija 22–34 %, attīstības pakāpe 1–25 %. 

Auzu putošā melnplauka Ustilago avenae konstatēta (2 %) divos Ventspils un Talsus novada sējumos ziedēšanas vidus stadijā ( AS 65) un graudu veidošanās sākumā (AS 71). 

Auzu vainagrūsa Puccinia coronifera konstatēta lielākajā daļā apsekoto auzu sējumu, izplatība 2–10 %. Jūlija trešās dekādes sākumā vienā no sējumiem auzu piengatavības stadijā (AS 77) Valmieras novadā bija inficēti 24 % augu, slimības attīstības pakāpe 1–5 %. Kaitēkļu izplatību ierobežoja laika apstākļi, kaitēkļi bija sastopami, bet bojājumi auzu attīstībai netraucēja. 

Atsevišķos auzu sējumos spradžu, sprakšķu un laputu izplatība bija 2–10 %, bojājumu pakāpe neliela 1–5 %. 

Labību lapgraužu un to kāpuru bojājumi konstatēti lielākajā daļā auzu sējumu, bet tie neietekmēja auzu attīstību un graudu veidošanos. 

Šobrīd sadīguši un jau cero ziemāju graudaugi, kas veidos nākamā gada ražu. Lielākā daļa kaitīgo organismu atraduši pārziemošanas vietas. Jācer, ka laika apstākļi būs labvēlīgi kultūraugu pārziemošanai. Visu informāciju par veiktajiem novērojumiem var atrast VAAD mājaslapā http://noverojumi.vaad.gov.lv. 

 

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Alūksnes putnu ferma – no roku darba līdz starptautiskam olu un olu proteīna ražotājam
Alūksnes putnu ferma – no roku darba līdz starptautiskam olu un olu proteīna ražotājam

Šī gada septembrī Latvijā vecākā putnu ferma Alūksnes putnu ferma svinēja s...

Piena nozares stratēģija top divās daļās, kūts ar rūpnīcu vēl nav satikušās
Piena nozares stratēģija top divās daļās, kūts ar rūpnīcu vēl nav satikušās

Vasaras izskaņā uz galda nonāca divi dokumenti. Pirmais ir piecu lapu melnr...

30 gadi kopā ar Latvijas piensaimniekiem
30 gadi kopā ar Latvijas piensaimniekiem

DeLaval Latvija 30 gadu jubileju atzīmēja, vienkopus pulcējot klientus, sad...

ZS Dobelnieki brieži dzīvo saules paneļu mežā
ZS Dobelnieki brieži dzīvo saules paneļu mežā

Iebraucot briežu dārzā Dobelnieki Ogres novadā, cerētā staltbriežu bara vie...